Medusbites, medusbišu apakšdzimta
- Detaļas
- Publicēts 20 Janvāris 2019
- Autors Redaktors
Eiropā savvaļā dzīvo apmēram 2000 bišu sugu, Latvijā - 300. Visā pasaulē ir 20 000 dažādu bišu sugu, daudzas no tām ir uz izmiršanas robežas. Bites apputeksnē aptuveni 70 no 100 kultūraugu sugām, kas baro 90% pasaules iedzīvotāju. Tās ik gadu ir “atbildīgas” par ražu teju 30 miljardu eiro vērtībā.
Pieder bišveidīgo virdzimtai, tajā ir viena ģints - medusbišu ģints.
Vēsture. Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju, kad Rēja slēpa mazo Zevu Idusa kalna pakājes alā (Krētā) no tēva krona dusmām, bites viņam nesušas medu.
Krievu valodā vārds пчела ("bite") ir ar vienu sakni. Senkrievu literatūras pieminekļos vārdu пчела rakstīja kā бъчела.
1669.gadā holandietis J.Svammerdams aprakstīja bites, un šis ir arī vecākais darbs, ko uzzskata par entomoloģijas aizsākumu.
Bites no vienas bišu saimes lido 2,5 km radiusā (1256 ha platībā), vāc nektāru no ziediem un veic to apputeksnēšanu, tā nodrošinot bioloģisko daudzveidību un palīdz augiem radīt sēklas. galu galā tās ietekmē lauksaimnieku ražu.
1/4 daļa Latvijas biškopju nodarbojas ar bioloģisko biškopību, kuriem ar katru gadu arvien grūtāk nodrošināt savu darbību lauku miglošanas dēļ.
Bišu izmiršana. Pirmās ziņas par bišu izmiršanu parādījās ASV pirms kādiem 5 gadiem. Pēc gada par to ierunājās arī Eiropā. Ziemošanas laikā paradti iet bojā 10-15% bišu. Bišu izmiršanu cēlonis ir faktru komplekss - ģenētiski modificēto organsmu izplatība, pesticīdu un citu ķimikāliju lietošana lietošana u.c.
Pareģe Vanga esot teikusi, ka pirms pasaules gala izmiršot bites.
Latvijas biškopji norāda uz bišu izmiršanas pazīmēm arī pie mums - šeit izzūd pazīstamākās Eiropas tumšās medus bites. Tas saistīts ar lielā pesticīdu daudzuma izmantošanu un tā radīto kaitējumu videi. Pētījumi parāda, ka tumšo medus bišu suga ir uz izzušanas sliekšņa, tādēļ pēdējos gados šai problēmai aktīvi meklē risinājumus.
Apputeksnēšana. Apputeksnētājkukaiņi. Daudzas no bišu sugām apmeklē tikai noteiktas augu sugas ziedus, tādejādi ieņemot svarīgu lomu ekosistēmā.Apputeksnējot ziedus, bites vāc ziedputekšņus pie sava stropa, taču pietiekami tālu, lai plēsēji nevarētu stropu atrast. Tas ļauj pieņemt, ka spārnoto kukaiņu barošanās modeļos un noziedznieku uzvedībā (tie arī nedarbojas pie savas dzīvesvietas, taču arīne pārāk tālu) ir novērojamas līdzības.
Bites un lapsenes atpazīst sejas. Zinātnieki ilgu laiku uzskatīja, ka tikai zīdītājiem piemīt spēja atpazīt seju. Taču 2018. gada pētījums apstiprina - arī lapsenes un bites to var ar tā dēvētās konfiguratīvās apstrādes tehniku. Proti, tāpat kā cilvēki, gudrie apputeksnētāji spēj salikt kopā dažādus sejas elementus, tā izveidojot sev pazīstamu modeli.
Laika gaitā radās jautājums, vai tās arī var atšķirt sejas, izmantojot holistisku sejas apstrādi jeb identificējot visu seju pilnībā, kas ir sarežģītāks paņēmiens. Izrādās, ka arī to apputeksnētāji spēj. Zīmīgi, ka šī funkcija ir iespējama, neskatoties uz bišu smadzeņu mazo izmēru. Salīdzinājumam - cilvēku smadzenēs ir 86 miljoni smadzeņu šūnu, bet bitēm - vien miljons. Šī attīstītā uztvere sociālajām radībām palīdz ne tikai identificēt vienai otru, bet arī ziedus, kas rada vairāk putekšņu, lai varētu pie tiem atgriezties.
Bitēm ir emocijas. 2011.gada pētījums liecina, ka medus bitēm mēdz piemist pat pesimisms, kas liek domāt par kukaiņu spējām just emocijas. Atzinumi rada jaunu skatījumu uz
Pēc pētījuma rezultātiem, šo kukaiņu unikālās personības nosaka arī to, cik sabiedriskas tās ir. Dažas medus bites mēdz būt azartiskākas nekā citas, un tieši tās arī visbiežāk meklē jaunu pārtikas avotu un ligzdu vietas. Citas ir pasīvākas un mierīgākas, gluži tāpat kā cilvēki.
Bišu saimes organzācija. Bišu saimes ir kopdzīves pamatvienība, kurā ir 1 bišu māte, desmitiem tūkstošu darba bišu, vairāki simti (pat 2-3 tūkstoši) tranu. To raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem.
Bišu māte atjauno saimi. Izdēj 1500-2500 olu diennaktī. No apaugļotajām olām attīstās bišu mātes un darba bites, no neapaugļotajām - trani. bišu mātes mūžs ilgst līdz 5 gadiem, to izmanto 1-2 gadus.
Darba bites ir galvenās stropa vadītājas un pilda visus amatus. Tām ir savi pienākumi atkarībā no vecuma un kopējā dzīves posma, kas var būt no 30 dienām līdz pat trīs mēnešiem. Pirmajās trīs nedēļās spārnotie kukaiņi apgūst četras iemaņas - tās ir gan šūnu tīrītājas, gan cirmeņu jeb bišu kāpuru kopējas. No 12. līdz 17. dienai tās kļūst par vaska bitēm, toties dzīves 18. dienā sāk pildīt viņu mājvietas sargātāja funkciju. Interesanti, ka karstā laikā stropu sargātājām ir jānes arī ūdens, ar kuru tiek dzesētas citas lomas pārstāves - vēdinātājas, uzlejot tām ūdeni uz muguras. Darba bites baro bišu māti un kāpurus, regule temperatūras un mitruma režīmu stropā, papildina barības krājumus, izvelk sūnas, apsargā ligzdu, vāc nektāru un ziedputekšņus, pārstrādā to medū un bi;su maizē, izaudzē jaunu bišumāti, atkarībā no apstākļiem aizkavē vai veicina spietošanu. Vasarā saimē ir ap 40-80 tūkstošu darba bišu, ziemā - 10-20 tūkstošu. To mūžs vidēji ir 35 dienas, ziemojošām bitēm 7-8 mēneši.
Savukārt skautu lidoņi ir tie, kas meklē jaunus barības avotus ziedputekšņus un nektāru. Ja izdodas atrast labu pārtikas krājumu, skauti atgriežas stropā un "dejo" jeb komunicē ar citiem apputeksnētājiem.
Viens procents no visām pusmūža medus vācējām kļūst par apbedītājām - ģenētiskais smadzeņu modelis liek tām atbrīvoties no bojā gājušajām stropa iemītniecēm.
Tranu uzdevums ir apaugļot bišu māti. To mūžs ir 2-3 mēneši, jo beidzoties rudens ienesumam, pilnvērtīgas bišu saimes tos izdzen.
Bites-karavīri - visu mūžu ir apsardzes lomā. Tās uzturas stropa ieejas tuvumā un uzbrūk nelūgtiem viesiem. Šiem aktīvajiem kukaiņiem ir arī palīgi jeb novērotājas, kas lido nelielā attālumā no stropa un nepieciešamības gadījumā ziņo par ienaidnieka tuvošanos.
Pētnieki lēš, ka medus bišu stropa iekšējā sadzīvē kukaiņi atšķiras pēc vēlmes veikt dažādus uzdevumus. Pirms tam šķita, ka katru lidoni un tās pienākumus var aizstāt, bet tā nav. Šīs atšķirības daļēji var būt saistītas ar bišu personības mainīgumu.
Bišu nozīme. Apmēram viena trešā daļa no pasaulē saražotās pārtikas ir tieši vai netieši saistīta ar bitēm.
Mājas bite. Apis mellifica, arī Apis mellifera. Medusbišu ģints suga. Pieaugušām mājas bitēm ir 3 kastas jeb formas: mātes, trani un darbabites (nepilnīgi attīstītas mātes). Mātes ir 20-25 mm gari kukaiņi. Trani ir 15-17 mm gari kukaiņi, tiem taustekļos 13 posmu, fasetacis galvas virpusē saskaras. Darbabites ir 12-14 mm gari kukaiņi, tām taustekļos 12 posmi, fasetacis nesaskaras.
Barību (ziedputekšņus, nektāru) vāc, medu un vasku ražo tikai darbabites. Pie ķermeņa pielipušos ziedputekšņus tās ar pakaļkājām saslauka "groziņā" (garu saru apņemta kaila vieta pakaļkāju stilba ārpusē) pārnešanai.
Mājas bites savvaļā dzīvo Eiropā vecu koku dobumos, klintīs u.c. Sākta izmantot pirms apmēram 5 000 gadu medus un vaska ražošanai. Audzē visā pasaulē, galvenokārt stropos. Kultūršķirnes nav izveidotas. Latvijas vietējā mājas bišu pasuga - Apis mellifica mellifica. Latvijā izmanto arī Kaukāza pasugas - Apis mellifica caucasica u.c., jo tās izlido samērā zemā temperatūrā (8-9oC), tām garāks snuķītis (līdz 7,25 mm), tāpēc tās labāk apputeksnē sarkano āboliņu.
No mājas bitēm iegūst dažādus biškopības produktus, taču to galvenā nozīme ir entomofīlo augu apputeksnēšana.
Bišu diena. Kopš 2019.gada jau trešo gadu visā pasaulē 20.maijā svin Pasaules Bišu dienu. Bišu dienas aizsākumi meklējami kalnainajā un ezeriem bagātajā Slovēnijā, kas lepojas ar senām biškopības tradīcijām. Šajā valstī 1734.gadā dzimis modernās dravniecības pamatlicējs Antons Janša (Anton Janša), kura metodes un zināšanas šajā jomā izmanto pat mūsdienās. Lai godinātu Janša ieguldījumu spārnoto apputeksnētāju pētniecībā, par Pasaules Bišu dienu izvēlējās tieši viņa dzimšanas datumu – 20.maiju.
Spēcīgās tradīcijas Slovēnijā godā arī mūsdienās, un tieši šī valsts ierosināja izveidot dienu, kurā cildinātu kukaiņu nozīmīgo lomu mūsu apkārtējās vides un pat visas cilvēces uzturēšanā. Apvienotās Nācijas Slovēnijas iniciatīvu apstiprināja 2017.gadā, un nu jau trešo gadu oficiālo Bišu dienu svin jau daudzās pasaules valstīs.
Pēdējā ģenētiski tīrā Ligūrijas bišu populācija pasaulē, savulaik tās atvestas no Itālijas, atrodas Ķenguru salā, Dienvidaustrālijas pavalstī.
