Aliens

Hēgelis un reliģija. Vācu ideālistiskais filozofs Hēgelis aizstāja Dieva jēdzienu ar absolūtās idejas jēdzienu, piešķirot noteicēju nozīmi reliģijā intelektuālajam momentam. 1839.gadā F.Engelss pievērsās G.V.F.Hēgeļa filozofijai un kļuva par viņa attīstības teorijas, dialektikas piekritēju.

 

G.V.F.Hēgeļa filozofija bija pēdējā sistēma, kurā filozofiskie secinājumi bija abstrakti, spekulatīvi, dažkārt pat pretrunā ar faktiem.

Hēgelis un filozofijas vēsture. G.V.F.Hēgelis sāka attīstīt domu, ka filozofija ir laikmeta un tā kultūras kvintesence, likumsakarīgs process, tās ideju iekšējās pēctecības attīstība, taču filozofijas attīstības avotus viņš meklēja ideju sfērā. 
 

Nospiedums civilizācijā.
V.Ļeņins savās "Filozofiskajās burtnīcās" īpašu uzmanību velta G.V.F.Hēgeļa filozofiskā mantojuma kritiskajai analīzei. Piezīmēs par dabaszinātņu grāmatu V.Ļeņins akcentē dialektiskā materiālisma metodoloģijas nozīmi.

Neohēgelisms. Angļu filozofs-ideālists F.H.Bredlijs centās savienot tradicionālo angļu subjektīvi ideālistisko empīrismu ar G.V.F.Hēgeļa absolūto ideālismu.

Saites.
Ideālisms.
Filozofija un filozofi.