Aliens

Ģenētika, ģenētiķi

No grieķu val. vārda gennētikos - uz dzimšanu, izcelšanos attiecīgs.
Bioloģijas nozare, kas pētī organismu iedzimtību un mainību.

Vēsture.
1864.-1866.gadi. F.Millers un E.Hekels Vācijā formulējuši bioģenētikas likumu.
1865.gads. Čehu mūks J.G.Mendelis Austroungārijā ar saviem zirņu hibridizācijas eksperimentiem liek pamatu ģenētikai.
1902.gads. Balstoties uz sakarību starp hromosomu un iedzimtības faktoru (gēnu) pārmantošanu šūnu un organismu paaudžu maiņā, amerikāņu zinātnieks V.Setons un vācu zinātnieks T.Boveri izvirzīja hipotēzi, ka gēni lokalizējas hromosomās. Šo brīdi mēdz uzskatīt par citoģenētikas sākumu.
1910.gads. Amerikāņu zinātnieks T.Morgans izveidoja iedzimtības hromosomālās teorijas pamatus. 
1944.gads. Amerikāņu zinātnieks Osvalds Everlijs atklāj, ka cilvēka ģenētiskais materiāls DNS sastāv no gēniem un hromosomām.
1953.gads. Amerikāņu pētnieks Džeimss Votsons un tā kolēģis no Lielbritānijas Frensiss Krīks atklāja DNS dubultspirāli.
1954.gads. Divi krievpadomju zinātnieki I.Mičurins un N.Cicins panāca augu attālo hibridizāciju. 
1958.gads. Amerikāņu ģenētiķis Dž.V.Bīdls (kopā ar E.Teitemu?) saņēma Nobeļa prēmiju par pētījumiem gēnu darbības bioķīmiskajos pamatos.
1962.gads. Oksfordas universitātes biologs Džons Gardons paziņoja, ka viņam izdevies klonēt Dienvidāfrikas vardi, izmantojot pieauguša īpatņa šūnas paraugu.
1962.gads. Amerikāņu biologs Džeimss Votsons saņem Nobela prēmiju par ieguldījumu DNS dubultspirāles atklāšanā. Kopā ar Frensisu Krīku no Kembridžas universitātes viņi noteica DNS struktūru, izveidoja trīsdimensiju DNS modeli, noteica 4 molekulu pamatpārus.
1963.gads. Britu ģenētiķis Džons Heldens ievieš terminu "klonēšana." Tobrīd līdzīgus eksperimentus neviens tā vēl nesauca.
1966.gads. Zinātnieku trio Nirembergs, Ošoa un Matejs atšifrē ģenētisko kodu. Tas kļuva par ģenētikas eksplozīvas attīstības sākumu.
1972.gads. Amerikāņu zinātnieki P.Karlsons, H.Smits, R.Dēringa ieguvuši pirmos somatiskos augu hibrīdus.
1967.-1976.gadi. Amerikāņu zinātnieks H.Korana sintezē gēnu. 
1977.gads. Vācu biologs KarlsIlmenzejs izaudzēja pelēnu, kuram ir tikai viens no vecākiem. Pēc gada zinātnieks apgalvoja, ka klonējis jau 3 peles. Tas apgāza daudzu priekšstatus par to, ka zīdītāju klonēšana ir neiespējama.
1990.gads. Valsts Veselības institūts uzsāk vērienīgu cilvēka genomu vākšanas projektu, lai censtos sasaistīt cilvēka raksturu ar konkrētiem gēniem.
1993.gads. Pirmo reizi vēsturē tiek klonēts cilvēka embrijs.
1996.gads. Skotijā piedzimst aitiņa Dollija, kas ir pieaugušas aitas šūnas klons.
1998.gads. 19 Eiropas valstis vienojas par to, ka cilvēka klonēšana pagaidām jāaizliedz. Tai pašā laikā tādu ierosinājumu virzīja arī ASV prezidents Bils Klintons.
1999.gads – tika atšifrēta pirmā – 22.cilvēka hromosoma.
2001.gads – tiek paziņots par cilvēka genoma ašifrēšanu melnrakstā.
2003.gads. Nomirst klonētā aita Dollija. Sabiedrība cīnās ar mītu par to, vai klonēšana ir ētiska un vai to vajadzētu pieļaut.
2004.gads. Pasaules presē parādās paziņojumi, ka uzņēmums Clonaid veiksmīgi klonējis pirmo cilvēku. Tiek ziņots, ka eksperiments noticis ASV, bet dzimusī meitiņa Ieva jūtas vesela un laimīga.
2005.gads. Informācijas laukā arvien nonāk ziņas par klonētiem bērniem. Tās ir neoficiālas un neviena no tām nav pārbaudīta.
2007.gads. Ar klonēšanu saistīti eksperimenti notiek visu laiku: tiek mākslīgi radīti suņi, bifeļi, zirgi un govis. Izskatās, ka zīdītāju klonēšana mūsdienu zinātnei vairs nav problēma. Zinātnieki 2007.gada 14.novembrī paziņoja, ka radījuši pasaulē pirmo klonēto embriju no pērtiķa un šis panākums varētu veicināt cilvēka šūnu klonēšanu medicīniskiem pētījumiem. Žurnāla "Nature" mājaslapā publicētajā darbā ASV zinātnieku vadītā komanda atklāj, ka no desmit gadus veca makaka radījuši desmitiem klonētu embriju, izmantojot to pašu metodi, ar kuras palīdzību radīta aita Dollija un citi dzīvnieki. Tā ir pirmā reize, kad šī tehnika veiksmīgi izmantota klonētu primātu embriju radīšanai.
2008.gads. Lielbritānijā atļauj radīt cilvēku un dzīvnieku hibrīdembrijus medicīniskiem mērķiem. Tas varēs attīstīties tikai 14 dienas, un to aizliegt ievietot kādā organismā iznēsāšanai.
19.novembrī ziņoja, ka Spānijā no paša cilvēka cilmes šunām 4 dienu laikā izaudzēts bronhs, kurš arī pārstādīts. 
Novembrī japāņu zinātnieki no Kobes (grupas vadītājs Teruhiko Vakajama) paziņoja, ka viņiem no 16 gadus -20 C sasaldētām peles šūnām izdevies klonēt veselīgus pelēnus. Tā ir pirmā reize, kad zīdītājs klonēts no materiāla, kas turēts mūžīgā sasaluma apstākļos.
Dažas nedēļas pēc tam amerikāņu zinātnieki no Pensilvānijas valsts universitātes paziņoja, ka no apspalvojuma mata ieguvuši līdz 80% mamuta genoma.
Tādējādi jau visai iespējama kļuvusi izmirušu dzīvnieku klonēšana, vismaz teorētiski. Tāpat arī neandertālieša, kura genoms iegūts Goremas alā pie Gibraltāra. Teorētiski to iespējams izdarīt no materiāla, kas nav vecāks par 60 000 gadiem.
2009.gads. Atšifrēts rinovīrusa genoms.
2010.gads. Japāņu zinātnieki (Arikuni Ušimura) gēnu inženierijas rezultātā izveidojuši "dziedošās peles" - to valodiņa līdzinās putnu čivināšanai. Pirmā tāda pele radusies nejaušības rezultātā, bet 2010.gada beigās Osakas universitātes laboratorijā mitinājās jau vairāk nekā 100 tādu peļu. Paralēli arī iegūtas peles ar ļoti īsām ķepiņām vai takšu izskata astēm. Mazais Zaļais domā, ka tā nav tālu arī līdz īstai runājošai Mikipelei. 

Ģenētikas nozares.
      Citoģenētika.

Ievērojami ģenētiķi.
      Džordžs Velss Bīdls (1903.-?).
      Jurijs Fiļipčenko (1882.-1930.g.). Krievija.
      T.Morgans. Izstrādāja hromosomālās iedzimtības teoriju.
      T.Boveri (~1902.g.).
      V.Setons (~1902.g.).

Saites.
Bioloģija.
Ģenētiski modificētie organismi.