Aliens

Fotoaparāts, fotokamera

Optiski mehāniska ierīce fotografējamā objekta optiskā attēla iegūšanai no fotomateriāla. 

Fotoaparāts ir slēgta, tumša kamera, kuras priekšējā sienā nostiprināts objektīvs, bet pie pretējās sienas novietots fotomateriāls. Fotouzņemsanai pietiek ar šiem trim elementiem, bet praktiskam ērtumam fotokameru apgādā ar dažādām ierīcēm un mehāniskiem, kas vienkāršo un mehanizē atsevišķās uzņemšanas procesa operācijas un paplašina fotoaparāta izmantošanas iespējas: fokusēšanas (asuma iestādīšanas) mehānismu, slēdzi, kaseti, fotofilmas pārvietošanas mehānismu, skatu meklētāju. Fotoaparāts bieži apgādāts arī ar papildu ierīcēm dažādu operāciju veikšanai, piemēram, eksponometru, tālmēru, maināmiem objektīviem, blendēm, pārejas un pagarinošajiem gredzeniem, dažādām automatizācijas ierīcēm. 

Bez vispārīgas lietošanas fotoaparātiem, ko lieto profesionāli fotogrāfi un fotoamatieri, ir arī fotokameras, kas konstruētas īpašam uzdevumam - zinātniski pētnieciskam darbam, kartogrāfijai, dokumentu u.c. materiālu reproducēšanai. 

Fotoaparati konstruktīvi ir ļoti daudzveidīgi, tāpēc tos klasificē:
      -  pēc fotomateriālu tipa:
            filmu fotoaparāti;
            plašu fotoaparāti;
            difūzās pārneses procesa fotoaparāti;
      -  pēc kadra formāta
            sīkformāta;
            mikroformāta jeb miniatūrie fotoaparāti, kuriem kadra formāts ir 8x11 līdz14x21 mm;
            pusformāta fotoaparāti - 18x24 mm;
           mazformāta fotoaparāti - 24x24 līdz 24x36 mm, panorāmas fotokamerām - līdz 24x110 mm; vidējā formāta fotokamerām - 4,5x6 līdz 6,5x9 cm;                lielformāta fotokamerām vairak un vienādi kā 9x12 cm;
        -  pēc fokusēšanas sistēmas 
            tālmēra fotokameras;
            pēc vizuālā asuma iestādīšanas - piemēram, spoguļkameras, paviljona fotokameras;
            fotoaparāti ar fokusešanu pēc attāluma vai simbolu skalas;
            fotoaparāti ar fiksētu asuma iestādījumu;
      -  pēc ekspozīcijas parametru izvēles un asuma iestādīšanas paņēmiena
            neautomātiskie fotoaparāti;
            pusutomātiskie fotoaparāti; 
            automātiskie fotoaparāti.

Neautomātisko fotokameru eksponēšanas laiku un diafragmas atvērumu iestāda manuāli pēc attiecīgām skalām, ņemot vērā eksponometra rādījumus vai balstoties uz pieredzi. Pusautomātiskajām fotokamerām vienu no ekspozīcijas parametriem iestāda manuāli, bet otrs realizējas automātiski, ja iedarbina slēdzi. Automātiskajai fotokamerai viens vai abi ekspozīcijas parametri realizējas automātiski pēc ieprogrammētām eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma kombinācijam; eksponometriskā ierīce ar slēdža un diafragmas mehānismiem saistās elektriski vai mehāniski.

Gaismnecaurlaidīgā kamera, kas aizsargā fotomateriālus no neparedzētas sagaismošanas, parasti ir nesošā konstrukcijā - tās iekšpusē un ārousē nstiprinatas visas fotokameras sastāvdaļas. Kameras korpusa konstrukcija var būt gan stinga (kārbveidīga), gan izbīdāma vai atvāžama (teleskopiski vai ar mīkstām plēšām). Ar filmas pārvietošanas mehānismu filmu pec katra kadra eksponēšanas pārvieto un pilnīgi eksponēto filmu attin atpakaļ kasetē. Bieži šo mehānismu bloķē ar slēdža uzvilkšanas un  kadru skaitīšanas mehānismiem, lai nejauši viens kadrs netiktu eksponēts atkārtoti.  Filmas pārvietosanas mehānismu iedarbina, pagriežot uzvilkšanas galviņu vai sviru, nospiežot īpašu sviru vai arī izmantojot iebūvētu atsperi vai elektromotoru.

Ar fokusēšanas mehānismu savieto objektīva veidotā optiskā attēla un fotomateriāla gaismjūtīgā slāņa plaknes, lai iegūtu asu attēlu. Fokusēsanu veic, objektīvu pārvietojot ar vītņu un kremaljēras palīdzību. Fokusēšanas precizitāti paaugstina, attēlu aplūkojot uz matstikla caur palielinātājlēcu, kolektīvās lēcas matētās virsmas centrā izveidojot fokusēšanas optiskos ķīļus vai izmantojot mikropiramīdu sistēmu Frenela lēcā.

Polaroid tipa kameras. 1948.gadā sāka pārdot pirmās pašattīstošās kameras Polaroid Land Camera, no kurām bildi iespējams iegūt uzreiz pēc uzņemšanas. Laiks sprīdis, kas pagāja no bildes uzņemšanas līdz izdrukai, bija aptuveni 1 minūte. Kamera izgatavoja sērijas krāsu toņu bildi. Polaroid Land Camera kļuva par pirmajām komerciāli veiksmīgajām pašattīstošajām kamerām.

Vienreiz lietojamās kameras. Pirmo visiem pazīstamo vienreizlietojamo kameru 1986.gadā radīja “Fujifilm.” Mazliet vēlāk, 1987.gadā, šādu kameru izlaida arī “Kodak.” Ar viņu radīto kameru “The Fling” varēja uzņemt 24 attēlus. Tobrīd neviens īsti neaptvēra, kāds ir šī produkta potenciāls, taču vēlāk arī daudzi citi uzņēmumi nāca klajā ar līdzīga veida fotoaparātiem. Produkts kļuva tik populārs, jo salīdzinājumā ar jau ierastajām kamerām, šīs bija lētas, viegli lietojamas un pieejamas teju ikvienam. Tieši tādēļ vienreizlietojamā kamera bija arī būtiska tūrisma sastāvdaļa. “The Fling” tolaik maksāja aptuveni sešas eiras, pielāgojot šodienas izmaksām, tās ir 14 eiras. Vienreizlietojamā kamera guva tūlītējus panākumus, tās pārdošanas apjoms palielinājās no 2,6 miljoniem eiru 1988.gadā līdz gandrīz 18,5 miljoniem eiru 1992.gadā.

Saites.
Foto un fotografēšana.