Fortunatovs, Filips (1848.-1914.g.)
- Detaļas
- Publicēts 02 Oktobris 2025
- Autors Redaktors
Krieviski - Фили́пп Фёдорович Фортуна́тов.
Krievu valodnieks, Maskavas lingvistiskās skolas pamatlicējs, ievērojams salīdzināmi vēsturiskās indoeiropeistikas pārstāvis, daudzu valstu zinātnisko biedrību loceklis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1848.gada 14.janvārī.
1868.gadā beidzis Maskavas universitāti.
1876.-1902.gados Maskavas universitātes profesors.
1898.gadā kļuva par Pēterpils ZA akadēmiķi.
1907.gadā kļuva par Serbijas ZA īstenais loceklis.
1911.gadā kļuva par Kristiānijas (tagad Osla) universitātes filozofijas doktoru.
Bija speciālists vispārējā valodniecībā - viņam bija darbi par valodu un domāšanu, valodu izcelšanos, izstrādājis morfoloģiju valodu klasifikācijai.
Pētījis senās ide valodas (sanskrita, senslāvu), pirmvalodas rekonstrukcijās balstījies uz slāvu un baltu valodu faktiem, atklājis akcenta pārvirzes likumu slāvu un baltu valodās - "Ob udareņiji i dolgoķe v baltijskih jazikah." 1895.g., vienlaikus ar šveiciešu valodnieku F.de Sosīru - Fortunatova-Sosīra likums.
Apceļojis Lietuvu, vākdams un pētīdams leišu valodas izloksnes un folkloru.
Izstrādājis vārda gramatisko formu teoriju. Licis pamatus slāvu paleogrāfijai.
J.Endzelīns norādījis, ka F.Fortunatova darbi ir svarīgi baltistikā.
Miris 1914.gada 3.oktobrī.
Saites.
Valodniecība un valodnieki.
