Fosforīti
- Detaļas
- Publicēts 21 Novembris 2021
- Autors Redaktors
Nogulumieži, kuros vairāk kā 50% ir amorfie vai mikrokristāliskie apatītu grupas minerāli.
Fosforīti ir fosfātu rūdas paveids. Tīri fosforīti ir balti, bet dabā parasti sastopami pelēki un melni, retāk zaļgani, sarkani un dzelteni.
Galvenie fosforītu paveidi:
- slāņu;
- kunkuļainie (konkrēciju);
- graudainie;
- gliemežnīcu;
- karsta;
- sala;
- alu;
- metamorfizētie.
Ģenēze bioķīmijā: pirmie 4 paveidi veidojas jūru un okeānu dibenā.
Latvijā. Atsevišķas bagātas (P2O5 parasti 17-24%) fosforītu konkrēcijas sastopamas Gaujas svītas smilšakmeņos - Ērļu klintīs, Launagiezī, Gūdu klintīs, atsegumos Raunas, Lojas un Abavas krastos un mālos - Liepas un Gāršu atradnēs, kā arī dziļurbumos kembrija smilšakmeņos.
Saites.
Nogulumieži.
Fosfātu rūdas.
