Epistemoloģiskais standarts
- Detaļas
- Publicēts 01 Novembris 2025
- Autors Redaktors
Stingrības un precizitātes līmenis, ar kādu zinātnēs formulētās tēzes tiek atzītas par derīgām.
Dažādām zinātņu grupām ir arī būtiski dažāds epistemoloģiskais standarts.
Formālo zinātņu standarts ir visaugstākais: šīs zinātnes darbojas apodeiktiski (sengrieķu ἀποδεικτικός – “pierādāms”) un piedāvā atbildes, kas ir loģiski pierādāmas un nepieciešami, universāli un a priori patiesas (bez nepieciešamības veikt kaut kādus empīriskus pētījumus). Piemēram, ja pieņemam Eiklīda aksiomu sistēmu par patiesu, tad taisnstūra trijstūra hipotenūzas kvadrāts tajā nepieciešami būs vienāds ar katešu kvadrātu summu.
Dabaszinātņu standarts jau ir krietni atšķirīgs: tā metodoloģiskā stingrība pamatojas uz rezultātu atkārtojamību - eksperimenta iznākumam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, kurš, kur un kad to veic, un to falsificējamību - zinātniskai tēzei vismaz teorētiski un principiāli ir jābūt tādai, lai to varētu apgāzt ar pretējiem pierādījumiem. Piemēram, tēze “visi gulbji ir balti” atbilst šim nosacījumam, jo to var falsificēt, uzrādot citas krāsas gulbi.
Sociālo zinātņu epistemoloģiskais standarts stingrības ziņā jau ir daudz, daudz zemāks, jo pētījuma priekšmetu vienmēr ietekmē cilvēku brīvā griba ar visiem tās sarežģītajiem līkločiem, katras situācijas īpašais konteksts, paša pētnieka subjektīvā nostāja, – un visi šie faktori padara pētnieka secinājumus par gauži relatīviem. Vienkāršoti sakot, sociālo zinātņu pētījumiem var piemērot izteicienu “Nav likuma bez izņēmuma.” Jūs nevarat pierādīt, ka I Pasaules kara cēloņi bija tieši tādi un ne citādi, vai kādēļ mūsdienu latviešu vairākums precas vēlu, ar tādu pašu precizitāti un stingrību, kā neitronu zvaigznes masu vai paracetamola ietekmi uz mājas kaķa organismu. H
Humanitāro zinātņu epistemoloģiskais standarts ir viszemākais, jo šeit piemērojamais kritērijs ir – cik pilnīgi, pārliecinoši un strukturēti pētnieks ir pratis pamatot savu personisko viedokli. Analizējot Jāņa Poruka "Kauju pie Knipskas" vai Jaņa Rozentāla "No baznīcas," autoru nodomus nevar ne aprēķināt ar formulām, ne noskaidrot ar mērinstrumentiem, nedz arī notestēt laboratorijā.
Saites.
Zinātne.
