Aliens

Emalja, stikla

E'mail (franču val.).
Vieglkūstoši blāvoti vai krāsoti stikli, kas vienā vai vairākos slāņos uzkausēti uz metāla. Izturīga stikla un keramikas vapējuma kārta, kuru mākslinieciskā nolūkā uzklāj metāla priekšmetiem.

Emaljas sastāvā ietilpst oksīdi, silikāti un alumoborsilikāti. par blāvotājiem lieto TiO2, ZrO2 un dažādus fluorīdus.
Izšķir:
      -  pamatemalju - uzklāj tieši uz metāla, labu saistīšanos nodrošina CoO un NiO piedeva;
      -  segemalju - piešķir izstrādājumam glītu izskatu un vēlamās īpašības.

Emalju gatavo no laukšpata, smiltīm vai kvarca, boraka, sodas u.c. vielām sastāvošu maisījumu sakausējot un granulējot ūdeni. Granulas samaļ un iegūst emaljēšanai nepieciešamo sauso vai slapjo masu. 

Emalju lieto melno metālu aizsargāšanai pret koroziju, kā arī melno un  krāsaino metālu dekoratīvai apdarei.

Vēsture. Vēsturiski emalju kausējumi gan rotas lietās, gan uz ieročiem vai sīkiem pielietojamiem priekšmetiem pazīstami jau sirmā senatnē. Nereti tie darināti kopā ar dārgmetāliem.
Ļoti plaši emalju kā greznojošu tehniku lietoja bizantieši, rietumeiropas viduslaiku zeltkaļi u.c. Emaljā veidotas glezniņas greznoja zeltā un sudrabā kaltos traukus, apkaltos grāmatu stūrus, rotas liotas u.c.
Grezni emaljas rotājumi lietoti arī Francijas absolūtisma periodā.

Mākslā. Te emalju lieto galvenokārt juvelierizstrādājumos.
Izšķir:
      -  šūnu emalju - veido, ar emaljas masu aizpildot posmus starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām, piemēram viduslaiku klosteru kulta priekšmeti;
      -  iedobumu emalju - veido ar emaljas masu aizpildot padziļinājumus metāla izstrādājumu virsmās.
Nozīmīgi emaljas izstrādājumi atrodami Senās Ēģiptes, Bizantijas, Krievijas, Persijas, Japānas, Itālijas, Francijas (Limožas emalja, Email de Limoges) mākslā. No XVI gs. pazīstami emaljas apgleznojumi - ar emalju pārklāti metāla priekšmeti apgleznoti ar emaljas krāsām. 

Juveliermākslā emaljas plaši pielieto to skaisto krāsu dēļ.

Emaljas krāsa. Viendabīga pigmentu (galvenokārt neorganisku) suspensija lakā. Tā žūstot veido cietu, spožu, emaljai līdzīgu plēvi. Emaljas krāsai pievieno arī pildvielas, plastifikatorus, sikatīvus, cietinātājus, atšķaidītājus u.c. piedevas. Atkarībā no plēvi veidojošās vielas izšķir, piemēram, eļļas, alkīdu, celulozes ēsteru, fenolaldehīda emaljas krāsas. Izmanto dekoratīvajiem pērklājumiem un aizsargpārklājumiem.

Nedaudz emaljas kausējumu parādās arī latviešu metālmākslā. 

Saites.
Stikls.