Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Epistemoloģiskais standarts

Stingrības un precizitātes līmenis, ar kādu zinātnēs formulētās tēzes tiek atzītas par derīgām.

Dažādām zinātņu grupām ir arī būtiski dažāds epistemoloģiskais standarts.

Formālo zinātņu standarts ir visaugstākais: šīs zinātnes darbojas apodeiktiski (sengrieķu ἀποδεικτικός – “pierādāms”) un piedāvā atbildes, kas ir loģiski pierādāmas un nepieciešami, universāli un a priori patiesas (bez nepieciešamības veikt kaut kādus empīriskus pētījumus). Piemēram, ja pieņemam Eiklīda aksiomu sistēmu par patiesu, tad taisnstūra trijstūra hipotenūzas kvadrāts tajā nepieciešami būs vienāds ar katešu kvadrātu summu.

Dabaszinātņu standarts jau ir krietni atšķirīgs: tā metodoloģiskā stingrība pamatojas uz rezultātu atkārtojamību - eksperimenta iznākumam ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, kurš, kur un kad to veic, un to falsificējamību - zinātniskai tēzei vismaz teorētiski un principiāli ir jābūt tādai, lai to varētu apgāzt ar pretējiem pierādījumiem. Piemēram, tēze “visi gulbji ir balti” atbilst šim nosacījumam, jo to var falsificēt, uzrādot citas krāsas gulbi.

Sociālo zinātņu epistemoloģiskais standarts stingrības ziņā jau ir daudz, daudz zemāks, jo pētījuma priekšmetu vienmēr ietekmē cilvēku brīvā griba ar visiem tās sarežģītajiem līkločiem, katras situācijas īpašais konteksts, paša pētnieka subjektīvā nostāja, – un visi šie faktori padara pētnieka secinājumus par gauži relatīviem. Vienkāršoti sakot, sociālo zinātņu pētījumiem var piemērot izteicienu “Nav likuma bez izņēmuma.” Jūs nevarat pierādīt, ka I Pasaules kara cēloņi bija tieši tādi un ne citādi, vai kādēļ mūsdienu latviešu vairākums precas vēlu, ar tādu pašu precizitāti un stingrību, kā neitronu zvaigznes masu vai paracetamola ietekmi uz mājas kaķa organismu. H

Humanitāro zinātņu epistemoloģiskais standarts ir viszemākais, jo šeit piemērojamais kritērijs ir – cik pilnīgi, pārliecinoši un strukturēti pētnieks ir pratis pamatot savu personisko viedokli. Analizējot Jāņa Poruka "Kauju pie Knipskas" vai Jaņa Rozentāla "No baznīcas," autoru nodomus nevar ne aprēķināt ar formulām, ne noskaidrot ar mērinstrumentiem, nedz arī notestēt laboratorijā.

Saites.
Zinātne.

Etīdija bromīds

Izmanto nukleīnskābju iekrāsošanai.

Cilvēkiem un ūdens dzīvniekiem potenciāli kancerogēns savienojums. 

Estermanis, I. (~1930.g.)

Atomu un molekulu kūļu difrakciju 1930.gadā novēroja vācu zinātnieki O.Šterns un I.Estermanis, laižot atomu vai molekulu kūli uz kristālu un reģistrējot atstaroto daļiņu plūsmas intensitāti atkarībā no difrakcijas leņķa.

Elementu periodiskais likums

Elementu īpašības atrodas periodiskā atkarībā no to atoma kodola lādiņa lieluma.

1869.gadā vācu zinātnieks J.L.Meiers un krievu zinātnieks D.Mendeļejevs formulēja ķīmisko elementu periodisko likumu. 

Elektrodzinējspēks

1826.-1827.gados vācu zinātnieks G.S.Oms atklāja sakarību starp spriegumu un elektrisko strāvu - Oma likumu, ieviesa elektrodzinējspēka, elektrovadītspējas un strāvas stipruma jēdzienus.