Aliens

Acs

Latīniski - oculus.
Redzes maņu orgāns, kas uztver gaismas kairinājumu.

Acs kā orgāns ir neizskaidrojama no evolūcijas viedokļa. Č.Dārvins 1860.gadā atzinās kolēģim: "No acs līdz pat šai dienai man piemetas auksti drebuļi."

Bezmugurkaulnieku acis. Bezmugurkaulniekiem parasti ir plankumveida acis (epitēlija redzes šūnu un pigmentšūnu sakopojumi), bedrīšveida un kausveida acis (rodas ieliecoties plankumveida acīm) un pūslīšveida acis (ar caurspīdīgu epitēliju klātas un stiklveida ķermeni pildītas bedrīšveida acis.
Posmkājiem (kukaiņiem, dažiem vēžveidīgajiem u.c.) ir fasetacis.
Bezmugurkaulnieku vidū pilnīgākās acis ir iekščaulainajiem galvkājiem. Tās veidojas no ādas ieliekuma, ir pat 30-40 cm diametā un līdz 40% ķermeņa masas; pēc uzbūves līdzīgas mugurkaulnieku acīm.

Mugurkaulnieku acis. Visiem mugurkaulniekiem acu uzbūve pamatos vienāda: lodveida acs ābols, kura sienu veido 3 apvalki, bet iekšējo daļu (kodolu) - galvenokārt lēca un stiklveida ķermenis.

Cilvēka acs. Tā ir tādas pat uzbūves kā visiem mugurkaulniekiem, atrodas galvaskausa acs dobumā. Sastāv no acs ābola un palīgorgāniem. Acs ābola sienu veido šķiedrainais apvalks, asinsvadu apvalks un tīklene. Šķiedrainā apvalka mugurējā daļa (~4/5) ir necaurspīdīga (cīpslene), bet priekšējā daļa caurspīdīga (radzene). Asinsvadu apvalka mugurējā daļa (dzīslene) pieguļ pie cīpslenes. Uz priekšpusi dzīslene pāriet starenē, ko veido galvenokārt starenes jeb akomodācijas muskulis. Starene, savuk;art, turpinās varavīksnenē, kas ir apaļa, vertikāla plāksnīte ar atveri - zīlīti, vidū. Spilgtā gaismā tā sašaurinās, bet tumsā paplašinās. Varavīksnenē ir asinsvadi, pigments (no tā atkarīga acu krāsa), kā arī muskuļi, kas sašaurina un paplašina zīlīti.
Tīklene ir iekšējais un svarīgākais acs  ābola apvalks. Tajā atrodas gaismjūtīgas šūnas (receptori): ~ 75 miljoni nūjiņu (uztver gaismu) un 3-4 miljoni vālīšu (uztver krāsas). Cilvēka acs uztver viļņus ar garumu no 300 līdz apmēram 2500 nanometriem (redzamo spektru).
Gaismas kairinājumus no receptoriem uz smadzeņu garozas redzes centru pārvada redzes nervs. Tā iziešanas vietā tīklenē nav receptoru (t.s. "aklais plankums"). Apmēram 4 mm uz sāniem no tā ir visskaidrākās redzes vieta (t.s. "dzeltenais plankums").
Acs ābola apvalkā ietvertas gandrīz visas (izņemot radzeni) acs optiskā aparāta daļas: acs ābola kameru šķidrums; lēca, stiklveida ķermenis. Acs ābola kameru šķidrums atrodas acs kamerās (priekšējā - starp radzeni un  varavīksneni; mugurējā - starp varavīksneni un lēcu; tās savieno zīlīte). Lēca ir caurspīdīgs, abpusēji izliekts ķermenis; tā ietverta kapsulā, ko starenes saite saista ar akomodācijas muskuli. Aiz lēcas ir stiklveida ķermenis.
Acs palīgorgāni ir acs ābola muskuļi, plakstiņi, asaru aparāts, uzacis. Acs ābola muskuļu darbība pakļauta cilvēka gribai; abu acu kustības ir saskaņotas. Katru plakstiņu veido blīvu saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses plāns saistaudu apvalks - konjunktīva. Plakstiņos ir acs gredzenveida muskuļa daļa (aizver aci), bet augšējā plakstiņā arī augšējā plakstiņa cēlējmuskulis (atver aci). Uz plakstiņa brīvās malas ir īsi mati - skropstas, kas aizsargā aci no putekļiem un tiešiem gaismas stariem. Acs asaru aparātu veido asaru dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī. Asaras apskalo acs ābolu, sakrājas acs iekšējā kaktiņā - asaru ezerā, no tā pa acu kanāliem aizplūst uz deguna dobumu. Uzacis veido ādas valnītis ar īsiem matiem; arī tām ir aizsargnozīme.

      Lēca.
      Cīpslene.
      Radzene.
      Stiklveida ķermenis.
      Tīklene.
      Varavīksnene.
      Zīlīte.

Saites.
Maņu orgāni.
Acu slimības.