Ziemeļpols
- Detaļas
- Publicēts 16 Aprīlis 2015
- Autors Redaktors
Vistuvākā apdzīvotā vieta ir Alertas ciems Kanādā.
Vēsture un izpēte. Pirms 12 000 gadiem Ziemeļpols atradās Kanādas ziemeļos.
XX gs. sākumā nebija daudz palikušas vietas uz Zemes, kurās nebūtu pabijis cilvēks. Viena no tādām bija Ziemeļpols.
Zviedru inženieris un polārpētnieks Solomons Augusts Andrē 1897.gadā gaisa balonā devās uz Ziemeļpolu, taču ceļojuma laikā gāja bojā.
Pirmie Ziemeļpola atklājēji bija amerikāņi Frederiks kuks un Roberts Pirijs. Frederiks Kuks — amerikāņu ārsts un polārpētnieks, kas it kā 1908.gadā pirmais atklājis Ziemeļpolu. Par pirmatklājēja godu risinājās strīds, bet vairākums zinātnieku uzskata, ka Ziemeļpolu pirmais tomēr sasniedzis Roberts Pirijs 1909.gadā.
Vēsturnieki norāda, ka tā arī nav pārliecinošu pierādījumu, ka kāda no divām ekspedīcijām Ziemeļpolu tiešām sasniegusi, tomēr tas spieda mainīt savus plānus doties uz Ziemeļpolu norvēģu polārpētnieku un vēlāko Dienvidpola sasniedzēju Amundsenu.
Georga Sedova meģinājums (1914.g.). 1914.gada februāra beigās uz Ziemeļpolu no Franča Jozefa zemes pēc pārziemošanas devās krievu polārpētnieks Georgijs Sedovs ar 2 matrožiem, taču neveiksmīgi - drīzi mira no cingas un tika apglabāts Rūdolfa salā.
Amundsena un Nobiles dirižabļa lidojums (1926.g.). 1926.gadā norvēģis Ruāls Amundsens un itālis Umberto Nobile kopā ar dirižabli N-1 Norge veica pārlidojumu no Špicbergenas uz Aļasku pāri Ziemeļpolam. Pēc veiksmīgā ceļojuma beigām abi sastrīdējās par to, kam pienākas Ziemeļpola sasniegšanas gods. Norvēģis vadīja ekspedīciju, bet itālis bija konstruējis dirižabli. Pēc šīs ekspedīcijas ar Musolīni gādību Umberto Nobile tika pasludināts par Itālijas varoni, viņam piešķīra ģenerāļa pakāpi un uzņēma fašistu partijā kā goda biedru.
1928.gada 25.maijā atgriežoties no Ziemeļpola cieta katastrofu dirižablis "Itālija." Ekspedīciju vadīja ģenerālis Umberto Nobile, Itālijas valsts varonis. Ģenerālim un vēl 8 komandas biedriem tomēr laimējās - katastrofas laikā tos izmeta no vadības kabīnes. 6 citus ekipāžas locekļus, kuri palika uz dirižabļa klāja, lidaparāts aiznesa nezināmā virzienā un viņus tā arī nekad neatrada. Katastrofas laikā gāja bojā arī dirižabļa motorists.
Ģenerāļa meklēšanā ņēma dalību Itālija, Norvēģija, PSRS u.c. valstis. Itāļu glābšanas operācijas laikā gāja bojā slavenais norvēģu polārpētnieks Ruāls Amundsens - viņa lidmašīna iekrita Barenca jūrā. 1928.gada 23.jūnijā zviedru GKS lidotājs Einārs Lundborgs spēja nosēdināt savu lidmašīnu uz ledus gabala, kur atradās itāļu nometne. Zviedrs atteicās uzņemt savā lidmašīnā vēl kādu, izņemot Nobili. Lai gan ģenerālis uzstāja uz to, lai pirmais tiktu evakuēts viens no smagi traumētiem ekipāžas locekļiem, zviedrs bija nepielūdzams. Vēlāk viņš to pamatoja ar to, ka viņam tikusi dota pavēle evakuēt tieši Nobili.
1928.gada 12.jūlijā palikušos ekipāžas licekļus uzņēma padomju ledlauzis "Krasins" ("Красин"). Pēc šīs neveiksmīgās ekspedīcijas Nobile krita nežēlastībā, viņu apsūdzēja ekipāžas pamešanā. Ģenerālim sabojājās attiecības ar vairākiem fašistu partijas līderiem. 1932.gadā ģenerālis pārcēlās uz PSRS kopā ar inženieru grupu un strādniekiem. Šeit, rūpnīcā "Дирижаблестрой" piemaskavas pilsētā Dolgoprudnā (Долгопрудный) itālis uzbūvēja vairākus dirižabļus. Itālijā viņš atgriezās 1936.gadā, bet jau 1939.gadā devās uz ASV. Pēc tam dzimtenē atgriezās tikai 1945.gadā. Nākamajā gadā balotējās Satversmes sapulcē no Itālijas Komunistiskās partijas - tiesa, kā neatkarīgais deputāts.
1977.gadā uz Ziemeļpolu ekspedīcijā devās krievu atomledlauzis "Arktika." Ekspedīcijā izmantota M.Finkelšteina vadībā izgudrotā ledus biezuma distanciālā mērīšanas metode un attiecīga iekārta.
Uz Ziemeļpolu ar ledlauzi. Sapni par ceļojumu uz Ziemeļpolu var piepildīt katrs, taču tas nav lēts prieks - 16 dienu brauciens ar modernāko ledlauzi “Le Commandant Charcot” izmaksā aptuveni 33 700 eiro. Kruīza cenā ir iekļautas visas ēdienreizes, īpaši izcili vīni, šampanietis un stiprie alkoholiskie dzērieni. Pavisam kopā uz kuģa, kura iekšiene atgādina lukusa viesnīcu, ir 123 kajītes. Kopumā uz klāja strādā 235 apkalpes locekļi, spējot uzņemt un apkalpot līdz 245 pasažieriem. Uz kuģa atrodas arī spa un divi restorāni, kam ēdienkarti ir veidojis slavenais “Michelin” šefpavārs Alēns Dukass. Kuģis iekšpusē ir aprīkots ar visu nepieciešamo izklaidei un atpūtai. Tomēr vēl īpašāks ceļojuma laikā ir skats, kas paveras ārpusē, tādēļ katrai kajītei ir arī apsildāms balkons.
Pēc četrām kruīza dienām ceļotāji nonāk Ziemeļpolā, kur var doties izklaides braucienos ar piepūšamajām laivām vai kajakiem. Tāpat arī iespējams doties pārgājienos ar sniega kurpēm. Ir arī iespējas izmēģināt zemledus makšķerēšanu.
Arī zinātniskie pētījumi ir daļa no katra brauciena - uz ledlauža klāja atrodas un darbojas divas laboratorijas. Ikviens kuģa pasažieris var klausīties dažādas zinātnieku lekcijas par jaunākajiem atklājumiem un pētījumiem. Piemēram, viena no zinātniecēm, kura bija uz ledlauža klāja tā pirmajā, izmēģinājuma,braucienā, bija Kamila Likē (Camille Lique) no Brestas universitātes, kura pēta klimata pārmaiņas. Arī paši ceļotāji var piedalīties zinātniskajos eksperimentos, piemēram, izveidot izpētes staciju uz ledus gabala un izvietot tur uz satelīta balstītu sistēmu, kas apkopo un izplata vides datus. Šādā veidā ikviens ceļotājs var iejusties pētnieka lomā.
