Aliens

Smoļenskas apgabals

Смоленская область.

Administratīvais centrs - Smoļenska.

Vēsture.
II Pasaules kara laikā (1941.-1945.g.). 1941.gada 19.jūlijā vērmahta 10.tanku divīzija ieņēma Jeļnas (Ельня) pilsētu, taču vāciešiem neizdevās pavirzīties tālāk. Tādejādi Jeļņas rajonā izveidojās izvirzījums, kas ieķīlējās krievpadomju aizsardzībā. Sarkanās Armijas komandieri lieliski saprata, ka šāds "ķīlis" var kļut par lielu sarežģījumu avotu nākotnē un tādēļ veselu mēnesi viņu Rezerves armijas 24.armijas daļas centās izsist vāciešus no pilsētas. Protams, ka 1941.gadā to nekādi neizdevās paveikt, kamēr vācieši tanku daļas nomainīja ar kājniekiem. Rezerves frontes komandieris G.Žukovs 21.augustā pavēlēja pārtraukt uzbrukumus, kas nedeva rezultātu.
Tomēr krievi neatteicās no plāniem šo izvirzījumu atkarot, tācu tika pieņemts lēmums daudz rūpīgāk sagatavot uzbrukumu. Tajā bija jāpiedalās Rezerves frontes divām armijām - 24. un 43. Plāns paredzēja triecienus no ziemeļiem, dienvidiem un austreņiem par vācu grupējumu Jeļnā ar sekojošu aplenkumu un sagrāvi. 
Krieviem izdevās slēpti savākt trieciengrupējumu no 24.armijas daļām un pievilkt artilēriju. Krievu un vācu spēki šai frontes iecirknī bija apmēram vienādi. 
Jaunais uzbrukums sākās 1941.gada 30.augustā. Pēc spēcīgas artilērijas sagatavošanas 24.armija sāka virzīties uz priekšu, tomēr sākums nebija diez ko veiksmīgs - divu dienu kaujās krievi pavirzījās tikai 2 km. Pēc tam vācieši veica spēcīgus prettriecienus, tādēļ turpināt uzbrukumu 24.armija varēja tikai pēc 3.septembra. Arī 43.armija sāka uzbrukumu 30.augustā, taču tās panākumi bija vēl mazāki, lai neteiktu, ka to nebija.
Lai kā arī nebūtu, tomēr pēc vairāku dienu kaujām vāciešu kontrolē palika 6-8 km plats koridors, pa kuru tie varēja pamest pilsētu, ko viņi arī izdarīja. 8.septembrī Jeļnas uzbrukuma operācija tika pabeigta. Aplenkt vāciešus neizdevās, tomēr bīstamais izvirzījums tika likvidēts. Šais kaujās radās krievpadomju gvarde - pēc 10 dienām ar aizsardzības tautas komisāra pavēli 24.armijas 100. un 127.strēlnieku divīzijām pirmajām tika piešķirti gvardes divīziju nosaukumi - attiecīgi, 1. un 2. gvardes divīzija.
Daļu vāciešu okupētā Smoļenskas apgabala krievi atguva 1942.gada sākumā Rževas-Vjazmas uzbrukuma laikā.

Aplūkojamie objekti.
      Красный Бор.
      Pokrovska. (Покровское) AP vieta.
      Dīķis Vjazmā. (Пруд в Вязьме)
      Gņozdovas kapulauks.

Saites.
Krievija.