Aliens

Rietumeiropa

Rietumeiropas upes. Viduseiropas un Rietumeiropas galvenajām upēm - Reinai, Elbai, Odrai, Vislai, Sēnai, Luārai, Ebro, pārsvarā lietusūdeņu pieplūde ar maksimumu pavasarī (Odras tips).

Vēsture. Nav precīzi noskaidrots kad grieķiski runājošās tautas no Vidusjūras austrumu daļas sākušas paplašināt savus tirdznieciskos un sociālos sakarus Rietumeiropas virzienā- Itālija, Ibērija (kā viens no iemesliem varētu būt alvas trūkums arvien pieaugošajai metalurģijas nozarei), bet ir noskaidrots, ka pateicoties šīm valstīm agrā vara metālliešanas tehnoloģija tālāk tika pārņemta Toskānā, Dienvidspānijā un Dienvidportugālē. Kā pārliecinošus pierādījumus savai esamībai vienā vai otrā vietā grieķiski runājošās Vidusjūras tautas ir atstājušas megalītisku kapliču un klintīs izcirstu kapeņu veidā, kas bija paredzētas kolektīviem apbedījumiem (šāda tipa kapenes bija raksturīgas XVI gs. sākuma pmē. Mikēnas kultūrai). Šādi apbedījuma veidi tika atklāti Sardīnijā, Sicīlijā, Dienvidfrancijā un Ibērijas pussalā. Blakus šiem apbedījumiem atradās nocietinātas pilsētu tipa apmetnes un kā likums netālu no upju grīvām. Daudzos gadījumos tradīcija apglabāt mirušos megalīta tipa kapenēs izplatījās tālāk līdz pat Ibērijas pussalas ziemeļaustrumu daļai, tikai vienkāršotas formas un ne tik bagātu apbedīšanas inventāru. Iespējams, ka šī tradīcija izplatījās arī tālāk, līdz pat Īrijai.
Taču lielākais un tālejošākais impulss, koridoru tipa kapenes (pazemes apbedījumi ar gariem ieejas koridoriem), nāca no Lionas līča, kas izplatījās pa visu Rietumfrancijas krasta līniju un aiznesa šo apbedīšanas tradīciju tālāk līdz Britu salām un pat līdz Rietumbaltijai. Nav nekādu šaubu par to, ka pateicoties Kornvolas alvas atradnēm un tāpat arī Īrijas varam un zeltam, Īrijas-Anglijas bronzas industrija aizgūta no Vidusjūras austrumu pasaules, un vispirms no grieķvalodīgajiem mikēniešiem.
XIII gs. beigas noslēdza vairāki lieli pilsētu nemieri, sacelšanās un demonstrācijas gandrīz visās Rietumeiropas valstīs - it sevišķi tie izpaudās Flandrijā, Ruānā, Orleānā, Bezē (1280.g.), Tulūzā (1288.g.), Reimsā (1292.g.), Parīzē (1306.g.), tie noslēdzās gandrīz vienlaicīgi ar lielu kopēju sacelšanos 1302.gadā, tagadējās Beļģijas teritorijā. 

Saites.
Eiropa.