Losandželosa
- Detaļas
- Publicēts 22 Jūnijs 2015
- Autors Redaktors
Pilsēta ASV rieteņu krastā, Kalifornijas pavalsts administratīvais centrs.
Iedzīvotāji - 3,9 miljoni.
Tūristam. Ļoti grūti staigājama ar kājām, jo pilsēta sadalīta taisnās un desmitiem kilometru garās ielās. Tādēļ nepieciešams auto.
Vēsture. Kopš 1911.gada Losandželosas ziemeļu piepilsēta Holivuda kļuvusi par ASV kinorūpniecības centru.
1932.gadā Losandželosā notika olimpiskās spēles un kā viens no diviem Latvijas sportistiem tajās piedalījās soļotājs J.Daliņš, kurš izcīnīja sudraba medaļu 50 km distancē. J.Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko, startējot zem savas valsts karoga, ieguvis Latvijas sportists.
1942.gada 2.februāra naktī II Pasaules kara laikā amerikāņu pretgaisa aizsardzība virs pilsētas pamanīja nezināmus lidojošus objektus. Nosprieduši, ka tie ir japāņi, amīši atklāja uguni. Stundas laikā tika izšauti 1430 šāviņi, bet nekas notriekts netika. Tā ASV armija izcīnīja t.s. Losandželosas kauju pret NLO.
Agrāk Losandželosa bija sadraudzības pilsēta ar Teherānu, līdz 1979.gadā ASV pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Irānu.
Aplūkojamie objekti.
Volta Disneja koncertzāle. Tās būvniecība prasīja 16 gadu.
Sv.Franciska dambis. Tas ietilpa veselā aizsprostu un ūdenskrātuvju sistēmā, kam bija jānodrošina ar ūdeni Losandželosa. To cēla 2 gadus - no 1924. līdz 1926.gadam. 1928.gada martā dambis sabruka,izlaida sev cauri 45 miljardus litru ūdens, tas appludināja uzreiz vairākas pilsētiņas un gāja bojā vismaz 600 cilvēku. Vēlāk līķus atrada pat pie Meksikas robežas. Pēdējās šīs katastrofas upuru atliekas tika uzietas tuksnesī 1992.gadā.
Valdības izmeklēšanas komisija konstatēja, ka dambja parametri atbilduši normai, arī betons bijis kvalitatīvs un pamati bijuši labi, zemestrīču toreiz arī nekādu. Vainīgs tomēr izrādījas zemes pamats - apakšējais labais dambja slānis balstījies uz vizlas slāņa, kas arī bija sabrukuma iemesls. Vēl vēlāk konstatēja, ka dambis atradies senā zemes garozas lūzuma vietā. Ūdens caursūkšanās to izkustinājusi un notika sabrukums.
Galveno inženieri un celtnieku Viljamu Malholandu nesodīja, jo nekāzemes garozas lūzumu.da tā laika tehnika nespētu kontatēt tai vietā. Tomēr viņš pats sevi uzskatīja par vainīgu, jo tikai dažas stundas pirms katastrofas bija inspicējis aizdomīgais plaisas dambī, tomēr nospriedis, ka tās nav bīstamas. Pēc tiesas inženieris atkāpās no būvlietām un nodzīvoja atlikušo dzīvi kā vientuļnieks.
Dambi tā arī neatjaunoja.
Saites.
Kalifornijas pavalsts.
