Aliens

Helsinki

Helsinki.
Zviedriem - Helsingfors.

Somijas galvaspilsēta un lielākā Somijas pilsēta.

Atrašanās vieta. Somijas dienvidos, Somu līča krastā, Estnesa pussalā un tuvējās salās.

Iedzīvotāji - 511 500 (1973.g.).

Vēsture. Helsinkus (toreiz Helsingforsu) dibināja 1550.gadā Vantānjokas upes grīvā pēc Zviedrijas karaļa Gustava I Vāsas pavēles kā pilsētu pretimstāvēšanai livoniešu Rēvelei (tagad Tallina).
Vēlāk izrādījās, ka izvēlētā vieta ir neizdevīga, un 1641.gadā pilsētu pārvietoja 5 km aiz Estnesa raga.
Helsinki aizsākās Arabianrantas rajonā. Kādreiz te atradās lielākā porcelāna rūpnīca Eiropā.
1748.gadā zviedri aizsardzības nolūkos no jūras, uz salām, netālu no Helsinkiem sāka celt Sveaborgas cietoksni (tagad Suomenlinna). Tādejādi Helsinki paplašinājās, tomēr līdz pat XVIII gs. beigām palika nenozīmiga apdzīvota vieta ar apmēram 4000 iedzīvotājiem.
Pēc Somijas pievienošanas Krievijas impērijai 1809.gadā un Somijas Lielkņazistes izveidošanas cara iestādes 1812.gadā pārcēla galvaspilsētu no Turku (Abo) uz Helsinkiem.
XIX gs. beigās Helsinki kļuva par svarīgu Somijas tirdzniecības un rūpniecības centru, ko lielā mērā veicināja dzelzceļa līnijas iekārtošana no Pēterpils līdz Helsinkiem 1870.gadā.
Līdz 1917.gadam pilsētas nosaukums bija Helsingforsa. 1917.gada oktobrī Helsinki bija Centrobalta rezidences vieta.
Pēc Somijas neatkarības pasludināšanas 1917.gada decembrī Helsinki kļuva par Somijas galvaspilsētu.
Somijas Pilsoņu kara laikā Helsingforsu sagrāba somu "sarkanie." Vācija somiem savas karavīru vienības nosūtīja 1918.gada martā-aprīlī, kas izsēdās krastā Dienvidsomijā un kopā ar somiem aši padzina komunistus no Helsingforsas. Vācijas iejaukšanās krasi izmainīja pilsoņu kara gaitu Somijā, kamdēļ uzvaru guva neatkarības piekritēji. 
1952.gadā te notika Olimpiskās spēles.
1955.gadā Helsinkos notika Pasaules miera asambleja.
1962.gadā Helsinkos notika Vispasaules jaunatnes festivāls.
1965.gadā Helsinkos notika Vispasaules kongress par mieru, nacionālo neatkarību un vispārēju atbruņošanos.
1973.gadā Helsinkos notika Apspriedes par drošību un sadarbību Eiropā 1.etaps.
1975.gada jūlijā Helsinkos norisa apspriede par Eiropas drošību un sadarbību, kurā piedalījās 33 Eiropas valstis, PSRS un arī ASV un Kanāda. 
Latvijas pirmais mobilo sakaru operators SIA „LMT” tika dibināts 1992.gadā, un sākumā sarunas Latvijas iedzīvotājiem nodrošināja mobilo sakaru centrāle Helsinkos - pirmā centrāle Latvijā sāka darbu 1992.gada oktobrī. 
Helsinki kopā ar šveiciešu pilsētām Cīrihi un Berni tiek ierindota 3 pasaules drošāko pilsētu skaitā.

Aplūkojamie objekti.
Klinšu baznīca. Aukio baznīca. Tempellaukio. Luterāņu baznīca, kas iebūvēta klintī, ar stikla kupolu. Uzcelta 1969.gadā bet celtniecība sākta vēl 1939.gadā. To pārtrauca II Pasaules karš. Ļoti laba akustika. Ērģelēm ir 3001 stabule.

Senāta laukums. Tajā ir piemineklis Aleksandram II.

Vanhakaupunki ūdenskritums. Atrodas Arabianrantas rajonā, Vantā upes divas daļas, no kurām viena ir krāčaina, bet otrā - taisnā līnijā.

Čurājošā cilvēka statuja - Bad Bad Boy. 2013.g. Figūra veltīta visiem čurātājiem publiskās vietās.

Sibēliusa stabules.
Serena. Ūdensatrakciju parks.

Suomenlinnas cietoksnis. UNESCO. Celts XVIII gs. uz salas. Uz to var nokļūt ar sabiedriskā transporta kuģīti, kas kurše katras 10-20 minūtes. Cietoksnis kopumā uzbūvēts uz 8 salām, tajā var pavadīt visu dienu. Bāka, vienlaicīgi arī baznīca, slūžas, militārie nocietinājumi, zemūdene, lielgabali un ļoti daudz zosu.

Ostmalas zivju tirdziņš.

Fiskars ciemats. Kādreizējais Fiskara dzelzslietu rūpnīcas (Fiskars Bruk) ciemata ansamblis ar senajām ēkām, kurās tagad iekārtojušies veikaliņi, galerijas un kafejnīcas.

Paasitorni. Vēsturiskā Helsinku strādnieku māja.
Uspenskas katedrāle. Darvas (Tervasaari) salā. Celta XIX gs., pareizticīgo katedrāle.
Seurasāri etnogrāfiskais muzejs. Te aplūkojamas tipiskas XVIII-XX gs. ēkas no visas Somijas - arī ūdensdzirnavas, baznīcas, saimniecības ēkas.

Klusuma kapela. Kampi kapela. Dievkalpojumi te notiek neregulāri, bet daudz apmeklētāju kapelas neparastā izskata dēļ.

Saites.
Somija.