Flandrija
- Detaļas
- Publicēts 30 Oktobris 2018
- Autors Redaktors
Franciski - Flandre.
Flāmiski - Vlaanderen.
Vēsturisks novads Eiropas rieteņos pie Ziemeļjūras, mūsdienu Beļģijas teritorijā.
Novadu apdzīvo galvenokārt flāmi, mūsdienās ietver Rietumflandrijas un Austrumflandrijas provinces Beļģijā, Noras departamentu Francijā un Zēlandes provinci Nīderlandē.
Vēsture. I gs.pmē. ķeltu cilšu apdzīvoto Flanrijas teritoriju iekaroja romieši.
III gs.mē. Flandrijas teritorijā ieceļoja franki un frīzi.
V gs. Flandrija tika pievienota Franku valstij.
IX gs. 2.pusē - XIV gs. Flandrijas grāfiste bija vasaļatkarībā no Francijas. Flandrijas grāfu rezidence XI gs. atradās Brigē.
1300.gadā Flandriju pakļāva franči.
XII-XV gs. Flandrija bija viens no ievērojamākajiem amatniecības centriem Eiropā - galvenokārt tur auda vadmalu.
XIV gs. notika vairākas antifeodālās zemnieku un pilsētnieku sacelšanās. Piemēram, 1302.gadā dumpi vadīja audējs P.Koniks.1302.gadā naktī no 17. uz 18.sākās dumpis Brigē - Briges rīta dievkalpojums. Tas vērsās pret pilsētas patriciātu un frančiem. Dumpis ievadīja Flandrijas pilsētu vispārēju sacelšanos, kas beidzās ar uzvaru pār frančiem Kurtrē kaujā.
1384.gadā Flandrija tika pievienota Burgundijai.
1477.gadā Flandrija tika pievienota Austrijas Hābsburgu īpašumiem.
1556.gadā Flandrija tika pakļauta Spānijas Hābsburgiem.
1579.gadā Flandrija tika pakļauta neatkarīgai Nīderlandei.
1584.gadā Flandrija tika pakļauta Spānijai.
Pēc Spānijas un Francijas kara XVII gs. daļa Flandrijas teritorijas tika pievienota Francijai, daļa - Nīderlandei.
Pec kara par Spānijas mantojumu (1701.-1714.g.) lielākā Flandrijas teritorijas daļu ieguva Austrijas Nīderlande.
1794.-1814.gados Nīderlande bija pievienota Napoleona I Francijai, bet pēc tam kopā ar citām beļģu teritorijām tika pakļauta Nīderlandei.
Pēc neatkarīgas Beļģijas nodibināšanas 1830.gadā lielākā Flandrijas daļa ietilpa Beļģijā.
I Pasaules kara laikā 1914.-1918.gados Flandrija bija viena no galvenajām kauju vietām Rietumeiropā.
Mūsdienās Flandrija ir flāmu nacionālās kustības centrs.
Aplūkojamie objekti.
Mesīna. Mesīna šodien ir miermīlīga pilsētiņa Flandrijā, Beļģijā, Francijas pierobežā, bet pirms simts gadiem te notika lielākā eksplozija, kāda pasaulē pieredzēta. Džona Nortona Grifita racēju komanda netālu no britu tranšejas, ko dēvēja par Ločnagaras ielu, ierakās dziļi krīta slānī, aptuveni 300 metrus pretinieku virzienā un divās lielās pazemes telpās izvietoja 27 tonnas amonāla sprāgstvielu. Viņu mērķis bija iznīcināt nocietinātu punktu, ko dēvēja par “Schwaben Höhe.” Divas minūtes pirms britu uzbrukuma 1916.gada jūlijā mīnas sprāga ar zemestrīcei līdzīgu spēku, izveidojot milzīgu, 70 metru dziļu krāteri. Eksploziju reģistrēja seismogrāfi Šveicē, savukārt britiem bija vajadzīgas tikai trīs stundas, lai ieņemtu vāciešu pozīcijas. Krāteri 1978.gadā nopirka Ričards Dannings, un tagad te ir I Pasaules karā kritušo memoriāls.
Saites.
Flāmi.
Beļģija.
