Čerņigovas apgabals
- Detaļas
- Publicēts 02 Marts 2025
- Autors Redaktors
Черниговская область.
Apgabals Ukrainas ZA daļā ar Čerņigovu kā administratīvo centru.
Administratīvais centrs - Čerņigova.
Platība - 31 900 kvkm.
Administratīvais iedalījums - 22 rajoni, 15 pilsētas, 31 pilsētciems (1980.g.).
Iedzīvotāji. 1979.gadā - ukraiņi (92,5%), krievi (5,9%), žīdi, baltkrievi u.c.
Lielākās pilsētas - Čerņigova (252 000 iedz., 1981.g.), Ņežina (72 000 iedz., 1981.g.), Priluki (66 0000, klimatiskais kūrorts Kačanovka.
Ģeogrāfija. Atrodas Piedņepras zemienē, Dņepras vidusteces kreisajā krastā. Reljefs - zems, viļņots līdzenums. Ziemeļu un rieteņu daļā pārpurvots - Poļesje. Lielākais augstums 221 m (ZA).
Apgabalu šķērso Kijevas-Pēterpils automaģistrāle.
Vēsture. Čerņigovas apgabala teritorijā XI-XIII gadsimtos bija Čerņigovas kņaziste.
Klimats. Mēreni kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī no -6 līdz -8oC. Jūmijā 18-20oC. Nokrišņi 500-600 mm gadā.
Hidroloģija. Lielākā upe ir Desna ar pietekām Selimu, Ostjoru, Ubedu, Snovu un Belousu. Gar apgabala rieteņu robežu - Dņepra un Kijevas ūdenskrātuve. Dņeprā un Desnā upju kuģniecība.
Ģeoloģija. Izrakteņi: nafta, dabasgāze, kūdra, dzelzs rūda, fosforīti, vārāmā sāls, dabiskie būvmateriāli.
Dašavas-Kijevas-Maskavas gāzes vads, Priluku-Kremenčugas naftas vads.
Daba. Veģetācijas periods 190-200 dienu.
Mežu un mežstepju zona. Velēnu podzolētās un purvu augsnes - Poļesjē, melnzeme. Meži ~ 17% teritorijas, galvenokārt ziemeļu daļā - priedes, ozoli., bērzi, skābarži.
Apgabala DA atrodas Ukrainas ZA dendroloģiskais parks "Trostjaņec."
Aplūkojamie objekti.
Čerņigova. Sena slāvu pilsēta un apgabala centrs mūsdienās.
Čornaja Mogila. Senslāvu kapu uzkalns X gs.
Šestovicas kurgāni un pilskalns. X-XI gs. slāvu karadraudžu apbedījumi.
Sohaču zibensvieta. Ciems, ko ļoti iemīļojuši zibeņi.
"Trostjaņec." Ukrainas ZA dendroloģiskais parks apgabala ZA.
Saites.
Čerņigova.
Ukraina.
