Centrālie līdzenumi
- Detaļas
- Publicēts 07 Jūnijs 2024
- Autors Redaktors
Great Central Lowland.
Līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ASV un Kanādā starp Apalaču plato austreņos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rieteņos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
Vidējais augstums 150-200 m dienvidos, 250-500 m ziemeļos, rieteņos un austreņos. Līdzenumi aizņem Ziemeļamerikas platformas dienvidu daļu - sedzējslāņu līdzenumu, ko veido galvenokārt karbona kaļķakmeņi. Ziemeļos - kvestu grēdas (Niagāras grēda ar lielāko augstumu 300 m), uz ziemeļiem no 40o Z platuma pauguraines (pleistocēna ledāju un to kušanas ūdeņu veidots reljefs); Lielie ezeri, Vinipega un Manitobas ezers. Uz dienvidiem reljefs līdzenāks (lesveid smilšmāli), dienvidos - galdveida kaļķakmeņu plato ar kartsa formām.
Klimats. Mēreni kontinentāls klimats. Vidējā temperatūra janvārī -20 līdz +4oC, jūlijā 18-25oC.
Nokrišņi 400 mm gadā ZR, 1200 mm DA.
Ziemā sniega vētras. Sausuma periodi reti, vienīgi rieteņu daļā.
Hidroloģija. Nelsonas, Sentlorensas, Misisipi un tās pieteku Misūri un Ohaijo baseina upes.
Daba. Mežu brūnās un ļoti auglīgās melnzemjveida augsnes. Bijušās garzāļu prērijas uzartas.
Ziemeļos saglabājušies jauktie meži (kļavas, liepas, hemlokegles, egles, priedes); upju ielejās platlapju meži.
Sastopami grauzēji. Lielie savvaļas dzīvnieki (bizoņi) iznīcināti.
Centrālie līdzenumi ir galvenais ASV un Kanādas lauksaimniecības rajons - graudkopība, lopkopība.
Lielas akmeņogļu, dabasgāzes, naftas, polimetālu rūdu, vārāmās sāls un barīta atradnes.
Saites.
Ziemeļamerika.
