Centrālais masīvs
- Detaļas
- Publicēts 02 Jūnijs 2024
- Autors Redaktors
Massif Central.
Vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas vidienē un dienvidu daļā.
Vidējais augstums 400-700 m. Augstākā virsotne Pijdesansī (1886 m). Plašākais hercīnā krokojuma veidojums Viduseiropā. kristāliskie slānekļi, gneisi ar granītu intrūzijām, vietām nogulumieži. Centrā - visaugstākajā daļā erozijas saposmoti bazalta plato (Overņa, Mondora) ar atseviškiem senajiem vulkāniem (Plondikantāls) un dziļiem grābeniem (Forēzas kalni). Senā apledojuma reljefs. Uz ziemeļiem un ZR - zemas (400-600 m) denudācijas plakankalnes (Limuzēna, Milvašs). Austreņos un ZA - erozijas sašķeltas plakankalnes (Lionē, Božolē, Sevēni). Dienvidos un DA - karsta plato un plakankalnes.
Izrakteņi: akmeņogles, urāna un krāsaino metālu rūdas. Minerālūdeņu avoti.
Mērens jūras klimats, dienvidos un DA - pāreja uz subtropisko klimatu. Nokrišņi rieteņu nogāzēs 1000-1500 mm gadā, ieplakās - 500-700 mm.
Upes: Luāra, Dordoņa, Sēnas un Ronas pietekas.
Līdz 1000-1200 m platlpju meži., augstāk - baltegļu meži, krūmāji, pļavas.
Saites.
Francija.
