Brandenburga, Brandenburgas federālā zeme
- Detaļas
- Publicēts 21 maijs 2023
- Autors Redaktors
Brandenburg.
Vēsturisks novads un viena no 16 Vācijas federālajām zemēm.
Administratīvais centrs - Potsdama.
Vēsture. Te dzīvoja rietumslāvu zemes.
Savulaik Brandenburga bija spēcīga firstiste.
Ap 1147.gadu vācu firsts – grāfs Albrehts Lācis uzsāka Elbas upes augštecē (Pielabas) dzīvojošo slāvu – ļutiču zemju iekarošanu. Ap 1170.gadu Pieelbas slāvu pretošanās bija salauzta un vācieši iekarotajās slāvu zemēs starp Elbu un Oderu nodibināja savu firstisti. Tās centrs bija Brandenburgas pilsēta, kopš 1150.gada - markgrāfu rezidence.
XIII gs. vācieši stipri paplašināja savu teritoriju un ļutiču zemēs tika izveidota Albrehta Lāča pārvaldītā Brandenburgas markgrāfiste. Par tās centru XIII gadsimtā kļuva Berlīne, kas kā pilsēta pirmoreiz minēta 1230.gadā.
1356.gadā markgrāfi ieguva kūrfirstu tiesības.
No 1415.gada Brandenburgu pārvaldīja Hoencollernu dinastija, no 1486.gada tās rezidence bija Berlīnē.
1815.-1945.gados Prūsijas province.
1945.-1949.gados bija krievpadomju okupācijas zonā.
No 1949.gadā sociālistiskās VDR sastāvā, kur 1952.gadā tika sadalīta Potsdamas, Frankfurtes un Kotbusas apgabalā.
Aplūkojamie objekti.
Potsdama. Zemes administratīvais centrs.
Šprēvalde. Branderburgas zemes purvainais reģions.
Brandenburga. Brandenburg. Osta Hāfeles krastos. 94 500 iedzīvotāji (1979.g.). Senatnē Pielabas slāvu apdzīvota vieta Branibora. Ap 928.gadu to iekaroja Indriķis I. No 1150.gada markgrāfu rezidence. 1933.gadā nacisti te iekārtoja koncentrācijas nometni.
Pilsētai ir 3 daļas: - Vecā pilsēta rekonstruēta pēc 1945.gada, kurā atrodas Nikolaja baznīca (XIII gs. sākums, romānika) un Gotharda baznīca (XIII-XV gs., romānika, gotika), vecais rātsnams (XIV gs.);
- Jaunā pilsēta, kur ir jaunais rātsnams (XV gs.), Katrīnas baznīca (XV gs., vēlā gotika, arhitekts Brunsbergas Heinrihs), Kūrfirstu nams (XVI gs.);
- Domsala, kur ir vēlās romānikas katedrāle (XIII gs., pārbūvēta XV gs.).
Saites.
Vācija.
