Bogota
- Detaļas
- Publicēts 21 Jūlijs 2018
- Autors Redaktors
Santa Fe de Bogota.
Kolumbijas galvaspilsēta, Kundinamarkas departamenta un Bogotas īpašā distrikta (1700 km2) centrs.
Atrašanās vieta. Austrumkordiljēras rieteņu nogāzē, 2645 m vjl.
Platība > 600 km2.
Iedzīvotāji - 110 000 (1910.g.); 715 000 (1951.g.), 2 900 000, kopā ar piepilsētām - 3 400 000 (1975.g.), 7,5 mlj. (2023.g.).
Vēsture. Pirmā eiropiešu sauszemes ekspedīcija bija 1537.gada konkistadora Himenesa de Konstadas gājiens ar 800 konkistadoriem pa Kolumbijas teritoriju. Tās mērķis bija izveidot sauszemes ceļu līdz Inku valstij Peru teritorijā. Spāņi bija devušies ceļā pilnīgi neko nezinot par sagaidāmo. Vesels gads tiem bija vajadzīgs, lai nonāktu līdz ielejām Centrālajā Kolumbijā. Šausmīgajā pārgājienā no slimībām, bada un indīgajiem rāpuļiem gāja bojā 3/4 dalībnieku. Atlikušie nonāca muisku indiāņu apdzīvotajā teritorijā.
Spāņi vietu savai pilsētai izvēlējās vienu no nelielajiem muisku ciemiem, kas vēlāk izauga par tagadējo Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu. Citur teikts, ka konkistadori Bogotu dibināja čibču indiāņu valsts galvaspilsētas Bakatas vietā 1538.gadā.
No 1598.gada spāņu ģenerālkapitānijas administratīvais centrs.
No 1739.gada Jaunās Granādas vicekaralistes galvaspilsēta.
Pēc atbrīvošanās no spāņiem 1819.gadā kļuva par Lielās Kolumbijas galvaspilsētu.
No 1831.gada Jaunās Granādas republikas galvaspilsēta.
No 1863.gada - Kolumbijas Savienoto valstu galvaspilsēta.
No 1886.gada - Kolumbijas galvaspilsēta.
1948.gada aprīlī bija bruņotās tautas sacelšanās centrs.
Aplūkojamie objekti. Vecpilsētā daudz XVI-XVII gs. baznīcu, kas rotātas ar grezniem, kokgriezumiem rotātiem interjeriem.
Koloniālais kvartāls. jauks.
Salsas klubi.
Monserratas klosteris. Kalna galā.
Zelta muzejs. Dibināts 1839.g. Lielākais tāds pasaulē, visvairāk zelta izstrādājumu visā pasaulē. Savākti no daudzām kontinenta indiāņu civilizācijām, daudzas no kurām jau zudušas. Viens no interesantākajiem eksponātiem – 1800 gadu veca zelta lidmašīnīte.
Katoļu universitāte. 1622.g.
Katedrāle. 1572.-1610.g.
Sv.Dominika klostera baznīca. Celtniecība sākta 1577.g.
Sv.Franciska baznīca. 1569.-1622.g.
Sv.Ignācija baznīca. 1625.-1635.g.
Nacionālais kapitolijs. 1847.-1926.g.
Nacionālā universitāte. Dibināta 1867.g.
Nacionālais muzejs. Dibināts 1824.g.
Nacionālā Pedogoģijas universitāte. Dibināta 1951.g.
Konservatorija. Dibināta 1910.g.
11 privātās universitātes (nu jau vairāk).
Zinātņu akadēmija. Dibināta 1871.g.
Atomenerģijas zinātniski pētnieciskais institūts. Dibināts 1959.gadā.
Dabaszinātņu (1902.g.), vēstures (1902.g.), juridiskā (1894.g.), medicīnas (1890.g.) akadēmijas.
Nacionālā banka. Dibināta 1777.g.
Operteātris.
Bolivāra Memoriālais muzejs. Dibināts 1922.g.
Antropoloģijas muzejs. Dibināts 1938.g.
Koloniālisma laikmeta mākslas muzejs. Dibināts 1942.g.
Viesnīca "Tekendama." 1953.g.
Dzīvojamie rajoni - Antonio Narinjo, Kristiana.
Apkaimē smaragdu ieguve.
Saites.
Kolumbija.
