Ziemeļu septiņgadu karš (1563.-1570.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Septembris 2025 11:25
- Autors Redaktors
XVI gs. 2.pusē par Dānijas politisko konkurentu kļuva Zviedrija. Dānija vairākkārt karoja pret to par Kalmaras ūnijas saglabāšanu, kā arī par Baltijas zemēm. Ziemeļu septiņgadu karā (1563.-1570.g.) un Kalmaras karā Dānija guva panākumus, taču turpmākajos karos 1643.-1645., 1657.-1658., 1658.-1660. un 1675.-1679.gados Zviedrija to sakāva.
Zižļu dievs
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Aprīlis 2025 22:17
- Autors Redaktors
Kipu raksts un Zižļu dieva kults, kas bija centrāli Karalas sabiedrībā, saglabājās un parādās arī vēlākajās Andu civilizācijās, piemēram, Vari un inku kultūrā.
2003.gadā tika uziets (Karalā?) ar 2250.g.pmē. datēts ķirbis ar uz tā iegravētu “zižļu dieva” attēlu: tajā attēlota līksmojoša figūra ar kapuci un ilkņiem. “Zižļu dievs” ir viens no galvenajiem dieviem vēlākajās Andu kultūrās. Citi zinātnieki gan apstrīd šo interpretāciju, norādot, ka attēls varētu būt pārāk neskaidrs vai neatbilst klasiskajam Zižļu dieva ikonogrāfijas standartam, kas pazīstams no vēlākiem periodiem.
Žoržs d`Ambuāzs (1460.-1510.g.).
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 21 Jūlijs 2025 12:03
- Autors Redaktors
Ruānas arhibīskapu un kardināls.
Zita (~1212.-1272.g.), svētā
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 25 Janvāris 2025 22:08
- Autors Redaktors
Viena no pašiem godātākajiem romāņu katolicisma svētajiem ar netrūdošu ķermeni, mājsaimnieču un jaunavu aizbildne.
Dzīvesgājums. Dzimusi 1212.gadā Montesargatas ciemā, nabadzīgā ģimenē.
Vēl bērns atdota strādāt bagātam tirgotājam netālu no Lukas pilsētas.
Zita piekopa vientulīgu dzīvesveidu, nodarbodamās ar labdarību.
Mirusi 1272.gadā 60 gadu vecumā.
Vēlāk eshumēta un tās netrūdošais ķermenis kā brīnums un svētuma apliecinājums guldīts Sv.Frediāna bazilikā Lukā.
Zitas netrūdošais ķermenis. Ņemot vērā Zitas tikumību un svētumu, tās ķermeni ievietoja Sv.Frediāna kapenē. 1580.gadā sarkofāgu ar Zitas pīšļiem atvēra un tad tika konstatēts, ka sievietes ķermenis nav vis satrūdējis, bet gan mumificējies. Pēc šī atklājuma Zitas pīšļi tika pārnesti uz Sv.Frediāna baziliku Lukas pilsētā. Tur tie tiek glabāti līdz pat šim brīdim. Tā viņa tur guļ sārtu rožu vainagā un mīksta zaļa samta halātā. Zitas seja mazliet satumsnējusi un izsausējusi, tomēr vēl joprojām gluda. Roku nagiem joprojām vēl piemīt atspīdošs gludums.
Sv.Zitas brīnumi. Kad Zitas ķermenis tika eshumēts, tas esot atgriezis redzi aklajam un auglību neauglīgajai.
Izpēte. Pētījumi parādīja, ka Zitas ķermenis nav mākslīgi mumificēts.
Saites.
Netrūdošie ķermeņi.
Kristiešu svētie.
