_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Zvejniecība
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 25 Februāris 2026 13:10
- Autors Redaktors
Interesanti fakti norāda uz jūrsaimniecības apgūšanu, piemēram, roņu un vaļu medniecība pie Dānijas krastiem, tomēr zivju ķeršana palika galvenā nodarbošanās Ziemeļeiropas tautām. Zivis ķēra gan no laivām, gan no kuģiem, par to liecina daudzie atrastie zīmējumi Zviedrijā, Somijā un Karēlijā.
Tomēr kuģi un laivas nebija vienīgie pārvietošanās līdzekļi bronzas laikmetā, kas plaši tika pielietoti Vidusjūrā, Ziemeļu un Baltijas jūrā. Otrs svarīgākais pārvietošanās līdzeklis bija riteņu transports- rati un pajūgi. Sākumā tika izmantoti apaļkoka riteņi, bet vēlāk spieķu riteņi. 2.g.t.p.m.ē. tie bija plaši izplatīti visā Eiropā. Saglabājušies kalnu zīmējumi ar divjūgu ratiem un tajā iejūgtiem vēršiem vai zirgiem. Ziemā aktīvi tika izmantotas ragavas un slēpes.
Zelta aunādas ordenis
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 07 Decembris 2025 19:06
- Autors Redaktors
Franciski - Ordre de la Toison d’Or.
Angliski - Order of the Golden Fleece.
Viens no vecākajiem un prestižākajiem bruņinieku ordeņiem Eiropā, kas dibināts 1430.gadā Burgundijas hercoga Filipa Labā valdīšanas laikā.
Nosaukums nācis no grieķu mīta par Zelta aunādu, ko meklēja argonauti ar Jāsonu priekšgalā. Zelta aunāda simbolizēja varoņdarbu, tīrību, drosmi un valdnieka dievišķo leģitimitāti. Ordenis tika dibināts, lai apvienotu Burgundijas aristokrātiju, atbalstītu hercoga varu, kalpotu kā kristīga, elitāra bruņinieku brālība.
Pēc Burgundijas hercogistes sabrukuma ordenis pārgāja Hābsburgu dinastijas rokās, un tāpēc tas sadalījās divās daļās: Austrijas (Hābsburgu) Zelta aunādas ordenis un Spānijas Zelta aunādas ordenis.
Mūsdienās ordenis ir kā apbalvojums un ir viens no augstākajiem Spānijas monarhijas apbalvojumiem, ko piešķir tikai monarhiem, valstu vadītājiem un izciliem personāžiem.
Slaveni ordeņa kavalieri:
- Sv.Romas imperatori (Hābsburgi);
- Spānijas karaļi;
- Fransuā I, Francijas karalis;
- Lielbritānijas karalis Čārlzs III (Spānijas līnijā).
Ziemeļu septiņgadu karš (1563.-1570.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Septembris 2025 11:25
- Autors Redaktors
XVI gs. 2.pusē par Dānijas politisko konkurentu kļuva Zviedrija. Dānija vairākkārt karoja pret to par Kalmaras ūnijas saglabāšanu, kā arī par Baltijas zemēm. Ziemeļu septiņgadu karā (1563.-1570.g.) un Kalmaras karā Dānija guva panākumus, taču turpmākajos karos 1643.-1645., 1657.-1658., 1658.-1660. un 1675.-1679.gados Zviedrija to sakāva.
Žoržs d`Ambuāzs (1460.-1510.g.).
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 21 Jūlijs 2025 12:03
- Autors Redaktors
Ruānas arhibīskapu un kardināls.
