Zelta aunādas ordenis
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 07 Decembris 2025 19:06
- Autors Redaktors
Franciski - Ordre de la Toison d’Or.
Angliski - Order of the Golden Fleece.
Viens no vecākajiem un prestižākajiem bruņinieku ordeņiem Eiropā, kas dibināts 1430.gadā Burgundijas hercoga Filipa Labā valdīšanas laikā.
Nosaukums nācis no grieķu mīta par Zelta aunādu, ko meklēja argonauti ar Jāsonu priekšgalā. Zelta aunāda simbolizēja varoņdarbu, tīrību, drosmi un valdnieka dievišķo leģitimitāti. Ordenis tika dibināts, lai apvienotu Burgundijas aristokrātiju, atbalstītu hercoga varu, kalpotu kā kristīga, elitāra bruņinieku brālība.
Pēc Burgundijas hercogistes sabrukuma ordenis pārgāja Hābsburgu dinastijas rokās, un tāpēc tas sadalījās divās daļās: Austrijas (Hābsburgu) Zelta aunādas ordenis un Spānijas Zelta aunādas ordenis.
Mūsdienās ordenis ir kā apbalvojums un ir viens no augstākajiem Spānijas monarhijas apbalvojumiem, ko piešķir tikai monarhiem, valstu vadītājiem un izciliem personāžiem.
Slaveni ordeņa kavalieri:
- Sv.Romas imperatori (Hābsburgi);
- Spānijas karaļi;
- Fransuā I, Francijas karalis;
- Lielbritānijas karalis Čārlzs III (Spānijas līnijā).
Žoržs d`Ambuāzs (1460.-1510.g.).
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 21 Jūlijs 2025 12:03
- Autors Redaktors
Ruānas arhibīskapu un kardināls.
Ziemeļu septiņgadu karš (1563.-1570.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Septembris 2025 11:25
- Autors Redaktors
XVI gs. 2.pusē par Dānijas politisko konkurentu kļuva Zviedrija. Dānija vairākkārt karoja pret to par Kalmaras ūnijas saglabāšanu, kā arī par Baltijas zemēm. Ziemeļu septiņgadu karā (1563.-1570.g.) un Kalmaras karā Dānija guva panākumus, taču turpmākajos karos 1643.-1645., 1657.-1658., 1658.-1660. un 1675.-1679.gados Zviedrija to sakāva.
Zižļu dievs
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Aprīlis 2025 22:17
- Autors Redaktors
Kipu raksts un Zižļu dieva kults, kas bija centrāli Karalas sabiedrībā, saglabājās un parādās arī vēlākajās Andu civilizācijās, piemēram, Vari un inku kultūrā.
2003.gadā tika uziets (Karalā?) ar 2250.g.pmē. datēts ķirbis ar uz tā iegravētu “zižļu dieva” attēlu: tajā attēlota līksmojoša figūra ar kapuci un ilkņiem. “Zižļu dievs” ir viens no galvenajiem dieviem vēlākajās Andu kultūrās. Citi zinātnieki gan apstrīd šo interpretāciju, norādot, ka attēls varētu būt pārāk neskaidrs vai neatbilst klasiskajam Zižļu dieva ikonogrāfijas standartam, kas pazīstams no vēlākiem periodiem.
