Vācu ordeņa mestri (1198.-XIX gs. sāk.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
4. Hermanis fon Zalcs (1209.-1239.g.). Izmantojot politisko cīņu starp pāvestu un imperatoru, kuri centās iegūt Vācu ordeņa atbalstu, ceturtais ordeņa lielmestrs Hermanis fon Zalca prata iegūt lielus zemes īpašumus Itālijā un Vācijā, padarot Vācu ordeni par ietekmīgu spēku Eiropā.
Bernhards fon der Borgs (~1480.~1481.g.). Lielās Ordas hanam pret Maskaviju Ahmadam bija vēl viens sabiedrotais - Livonijas ordeņa mestrs Bernhards fon der Borgs, kas mēģināja gūt labumu uz Maskavijas rēķina esošajā situācijā. Livonijas ordenis gadsimtiem bija cīnījies pret Novgorodu un Pleskavu. Kad 1478.gadā Novgorodu saviem valdījumiem pievienoja Ivans III, Pleskava palika formāli neatkarīga no Maskavas. Tad Borgs, kura stāvoklis ordenī bija nestabils, nolēma nostiprināt savu prestižu ar Pleskavas zemju sagrābšanu. Aprēķins bija uz to, ka nu Novgoroda vairs nesūtīs palīgā Pleskavai karaspēku. Tikmēr maskaviešiem jāstīvējas ar ordiešiem, tamdēļ arī tiem nebūs iespējas noņemties ar Pleskavu. Protams, ka mestrs netika slēdzis nekādas vienošanās ar mongoļiem, viņš gluži vienkārši izmantoja radušos stāvokli.
Karadarbība sākās 1480.gada janvārī. Livonijas hronikas raksta, ka ar milzīgu armiju - 100 000 vīru. Tas gan noteikti ir pārspīlējums, jo jau 10 000 vīru liela armija livoniešiem tolaik būtu bijusi "milzīga." Pleskava izrādīja vāciešiem sīvu pretestību un uzbrucējiem neizdevās ieņemt nevienu pilsētu. Jau februārī palīgā pleskaviešiem ieradās Maskavas kņaza vojevodas Andreja Nogtja-Oboļenska (Андрей Никитич Ногoть-Оболенский) vienības. Kopīgiem spēkiem viņi atsita vāciešu uzbrukumu un pārnesa karadarbību uz Livonijas teritoriju. Tomēr ordiešu uzbrukuma draudos maskaviešu vojevoda ar karaspēku tika atsaukts un mestrs Borgs nolēma, ka tā ir vēl viena iespēja. Tomēr Izborskas un Pleskavas aplenkumi bija neveiksmīgi. Tās apdzīvotās vietas, kuras livoniešiem tomēr izdevās ieņemt, tika nežēlīgi izpostītas. Piemēram Višgorodokas cietoksnis (Вышгородок) un Kobiļjas (Кобылье) pilsētiņa, kuru iedzīvotāji tika iznīcināti.
Pēc "Stāvēšanas pie Ugras" liela maskaviešu karadraudze ieradās palīgos pleskaviešiem un Livonija izrādījās katastrofas priekšā. 1481.gada sākumā apvienotie Maskavas, Pleskavas un Novgorodas spēki uzbruka Livonijai. Mestrs bēga uz Rīgu, bet Felīna, kur atradās viņa rezidence, tika aplenkta un ar lielām grūtībām atpirkās. Livonijas varas iestādes steidza sākt sarunas par pamieru un tāds tika noslēgts 1481.gada septembrī.
Albrehts (1490.-1568.g.).
Radniecība. Cēlies no Hohencolleru dzimtas.
Biogrāfija. Vācu ordeņa pēdējais lielmestrs un Prūsijas pirmais Hercogs.
