Ulumuhameds (1438.-1446.g.)
- Detaļas
- Publicēts 02 Janvāris 2020
- Autors Redaktors
Tatāriski - Oluğ Möxämmät.
Krieviski - Улу-Мухаммед.
Zelta Ordas hans no ??? līdz ??? un Kazaņas hanistes dibinātājs un hans no 1438.līdz 1446.gadam.
Radniecība. Dēls - Mahmuds, nākamais Kazaņas hans.
Dzīvesgājums. Cieta sakāvi Ordas iekšējās cīņās, taču spēja 1438.gadā sagrābt un paturēt Kazaņu, kur dibināja neatkarīgu valsti - Kazaņas hanisti.
Kari pret Maskaviju (1444.-1445.g.). Vasīlijs II un Kazaņas hans Ulumuhameds cīnījās par Ņižņijnovgorodu. 1444.gadā Ulumuhameds sagrāba šo Volgas pilsētu un turpināja uzbrukumu - viņa karaspēks sagrāba Muromu.
Par atbildi Maskavas kņazs Vasīlijs II sapulcināja karaspēku un devās hanam pretim. Tas nepieņēma kauju un atkāpās atpakaļ uz Ņižņijnovgorodu. Lai gan pie Muromas tika sakauta tatāru vienība, Ņižņijnovgorodas atkarošanas mēģinājums maskaviešiem beidzās neveiksmīgi.
1445.gada pavasarī Kazaņas hans no jauna devās uzbrukumā. Tobrīd maskaviešu armija bija visai novājināta, jo lielākā spēku daļa bija virzīta pret kārtējo leišu uzbrukumu. Šis nelielais karš Maskavijas valstij gandrīz kļuva liktenīgs.
1445.gada jūlijā Vasīlija II nelielā armija (tikai ap 1000 vīriem) ārkārtīgi nesteidzīgi virzījās pret Volgas tatāriem. Nomaļu kņazi atveda ārkārtīgi nelielas cīnītāju vienības, tas nebija kaut cik nozīmīgs papildinajums.
1445.gada jūlija sākumā krievu spēki pietuvojās Suzdaļai. Nezināmu iemeslu dēļ Vasīlijs II uzskatīja, ka Ulu Muhameds atrodas tālu. Tādēļ kaujas gara pacelšanai pavēlēja sarīkot dzīres ar lielu daudzumu reibinošu dzērienu. Pēc dropes nākamajā rītā pienāca ziņa, ka tatāri ir pavisam blakus un maskavieši teju paspēja sakārtoties kaujai. Pirmais tatāru uzbrukums tika atsists, tomēr tad tatāri veica pēkšņu uzbrukumu pa krieviem, kas bija aizrāvušies ar vajāšanu. Bija nostrādājis klejotāju iemīļotais paņēmiens - māņus atkāpšanās, kā rezultāta vasīlija II karaspēks tika pilnīgi sakauts. Pats Vasīlijs II nokļuva gūstā.
Pēc tam, kad Maskavā bija nonākusi ziņa par sakāvi, sākās panika. Maskavas iedzīvotāji gaidīja ierodamies Ulu Muhamedu. Daļa augstdzimušo ģimeņu no Maskavas aizbēga. Pilsētas aizsardzību tāpat kā 1383.gadā, organizēja vienkāršie ļaudis. Tomēr tatāri iet uz Maskavu nesadūšojās - spēki tiem bija nelieli. Tomēr par Vasīliju II tatāri paprasīja milzīgu izpirkumu, kas tika samaksāts un Vasīlijs II tika palaists brīvībā tā paša 1445.gada oktobrī. Ne tikai palaists, bet Vasīlijs II pierunāja hanu vēl iedot tam armiju. Izpirkumu Vasīlijam II vēl nācās savākt pēc tam, kad tas atgūs troni, jo, kamēr Vasīlijs II atradās gūstā varu Maskavā bija sagrābis Dmitrijs Šemjaka.
Ar Kazaņas hana karaspēku Vasīlijs II bez īpašām grūtībām atguva troni. Dmitrijam nebija pietiekami spēku pretoties, tādēļ tas atkāpās uz Ugļiču - savu valdījumu. Taču Vasīlijam II negaidot radās grūtības, jo daudzi bajāri un parastie pilsētnieki bija sašutuši par to, ka Vasīlijs II izmantojis Kazaņas hana palīdzību uzreiz pēc tam, kad bija cietis pazemojošu sakāvi no viņa. Savu lomu nospēlēja arī vēl lielais izpirkums, kuru kņazs nebūt netaisījās maksāt no saviem līdzekļiem. Un tā pēc dažiem mēnešiem maskavā triumfāli atgriezās Dmitrijs Šemjaka. Vēl neilgi pēc tam Vasīlijs II tika notverts un padarīts akls. Tā Dmitrijs atriebās par tolaik jau mirušo brāli un sodīja Vasīliju II par sadarbību ar kazaņiešiem.
Pēc tam Vasīliju II iesauca par "Tumšo." Arī Dmitrija Šemjakas triumfs bija neilgs, jo pēc pāris mēnešiem viņš bija spiests aiziet no Maskavas - šoreiz pavisam.
Saites.
Zelta Ordas hani (1266.-1459.g.).
Kazaņas hani (1438.-1522.g.).