Aliens

Podnieka ripa

Jāpiebilst, ka ritenis kā podnieka ripa Tuvajos Austrumos ir pazīstams jau nedaudz agrāk. Tā parādās ap 4000-3500.g.pmē.

Saites.
Keramika.

Prūšu-austriešu, austriešu-prūšu kari

Pēc tam, kad austrieši 1866.gadā tika sakauti pie Sadovas (Prūsija), vācu ģenerāļi pieprasīja pilnīgu Austroungārijas kapitulācijuun uzvaras parādi Vīnē. Tomēr Bismarks austriešiem piedāvāja cieņpilnu mieru, jo viņa stratēģija bija veidota uz savienību ar Austrijas vāciešiem. 

Pazemē iesprostotais vētras dievs un viltīgā lapsa

Uz māla tāfelītes uziets šumeru mīts.

Atrašana un izpēte. Māla plāksnīti NI 12501 (P221771) ar mītu atrada Pensilvānijas universitātes arheologi izrakumos Nipūrā jau XIX gs. beigās. 
pierakstīts uz māla plāksnītes NI 12501, datēts ar agro dinastiju IIIb periodu (ap 2540.–2350.g.pmē.).
Tieši šīs plāksnītes fragmenta attēls greznoja 1956.gadā iznākušās amerikāņu asirologa S.N.Krāmera grāmatas “No šumeru plāksnēm: 25 pirmie cilvēka pierakstītie notikumi vēsturē” vāku. Savas grāmatas 106.lpp, blakus melnbaltai plāksnītes fotogrāfijai, Krāmers pievienoja īsu komentāru: “Vēl viens mīts par Enlilu [...] joprojām nepublicēts.”
Krāmers plāksnīti gan pareizi datēja, gan sniedza īsu tās satura kopsavilkumu. Viņš arī norādīja uz vienu būtisku paralēli: mīta centrālo tēlu – lapsu – var salīdzināt ar lapsas figūru stāstā “Enki un Ninhursaga.”
Tomēr Krāmers izvairījās no plāksnītes teksta pilnīgas tulkošanas. To, visticamāk, var skaidrot ar plāksnītes fragmentāro stāvokli – saglabājušās ir tikai nelielas teksta daļas, kuru nepilnības neizbēgami radītu plašas iespējas dažādai interpretācijai. Šādos apstākļos Krāmers, šķiet, nevēlējās publicēt tulkojumu, kas neizbēgami būtu hipotētisks un spekulatīvs, tā vietā aprobežojoties ar vispārīgu satura izklāstu.
1965.gadā Ādams Falkenšteins savā pētījumā par Anunas dieviem transliterēja un daļēji iztulkoja epizodi, kurā Enlils uzrunā anunakus.
2001.gadā zinātnieks Daniels Švēmers monumentālajā pētījumā par vētras dievu Iškuru transliterēja un iztulkoja vairākas teksta daļas, kur šis dievs tiek pieminēts.
2019.gadā Silvija Ševeģārto (Szilvia Sövegjártó) savā pētījumā par lapsas tēlu senajā šumeru literatūrā detalizētāk izskaidroja Krāmera novērojumu, ka plāksnītes NI 12501 tekstā lapsa spēlē līdzīgu lomu kā lapsa mītā “Enki un Ninhursaga.”
2025.gadā Čikāgas universitātes profesore, šumeroloģe J.Matušeka publicēja pilnu plāksnītes teksta tulkojumu un analīzi pētījumā akadēmiskajā žurnālā IRAQ – pirmo zināmo stāstu, kur galvenajās lomās darbojās vētra dievs Iškūrs un lapsa.

Plāksnītes raksturojums. Plāksnīte NI 12501 tika salikta kopā no vairākiem fragmentiem. Tomēr, kā norāda Vestneholcs (203), viens neliels fragments salikšanas procesā tika aizmirsts un tas tiek glabāts atsevišķi. Matušeka savā rekonstrukcijas zīmējumā tagad to ir novietojusi pareizajā vietā.
Vislabāk saglabājusies plāksnītes daļa ir 13,7 x 12,2 cm liela. Saglabājusies kreisā mala ir aptuveni 3 cm bieza, savukārt labajā pusē plāksnīte kļūst gandrīz divas reizes biezāka. Iespaidīgie izmēri liecina, ka tā sākotnēji bijusi ļoti masīva plāksne. Spriežot pēc izliekuma, saglabājusies mazāk nekā trešdaļa no tās kopējā apjoma. Trūkst plāksnītes augšējās, apakšējās un labās malas daļas.
Par laimi, no kreisās malas saglabājies pietiekami daudz, lai apstiprinātu, ka pirmā kolonna patiešām bijusi “i” kolonna, un nelielais zudums augšpusē ļauj secināt, ka tās pirmās rindas atradušās ļoti tuvu teksta sākumam. Kopumā saglabājušās piecas teksta kolonnas, taču katras kolonnas beigās redzamā lielā atstarpe liedz pilnībā rekonstruēt tekstu.
Plāksnes reverss, tik tālu, cik tas ir saglabājies, ir pilnīgi tukšs, bez uzrakstiem. Tomēr pētījuma autore pieļauj, ka zudušajā labajā pusē, uz reversa, reiz varētu būt turpinājies teksts. Šobrīd kopumā ir pilnīgi vai daļēji salasāmas 69 rindas.

Teksts. Saglabājies bez beigām.

Saturs. Par vētru dievu Iškūru, kurš ir atbildīgs par lietus atnešanu uz šumeru zemi. Mīts sākas ar Iškūra atrašanos auglīgā ainavā, kuru veido zivju bagātas upes un lieli liellopu ganāmpulki. Šī skaistā idille tiek iznīcināta, kad dievs un viņa govju ganāmpulks tiek nolaupīts, un aizvests uz pazemes pasauli – Kuru. Tas virszemē izraisa sausumu un badu.
Dievi nevar uz to nereaģēt, jo izjaukta kosmiskā kārtībā Taču dievi zina, ka pazemes pasaulē zūd viņu autoritāte un spēks. Satrauktais un bezpalīdzības sajūtas pārņemtais Iškūra tēvs, šumeru augstākais (pēc Anu) dievs Enlils sasauc dievu sapulci un lūdz dieviem-anunakiem palīdzēt atgūt viņa dēlu. Taču tikai lapsa pasper soli uz priekšu un piesakās doties glābšanas misijā uz pazemes pasauli.
stāsta kodols ir vētras dieva Iškūra nonākšana kopā ar viņa govīm pazemes pasaulē, kas virszemē izraisa sausumu un badu. Tātad ir izjaukta kosmiskā kārtība. Tieši šajā kritiskajā brīdi parādās lapsa, kura uzņemas neiespējamo misiju.
Lai arī mīta beigas ir pazudušas, izmantojot citus, radniecīgus mītus par mirstošajiem un atdzimstošajiem dieviem, piemēram, Inannu un Dumuzu, ir iespējams rekonstruēt labvēlīgu nobeigumu: lapsa atved Iškūru atpakaļ augšējā pasaulē.

Mīts ir senākais literārais darbs, kurā darbojās mums labi zināmais pasaku viltnieks lapsa. Bez tam tas ir arī vienīgais mitoloģiskais sižets, kurā vētras dievs ir galvenais varonis;

Pašlaik plāksnīte NI 12501 glabājās Stambulas Arheoloģijas muzejā.

Saites.
Šumeru rakstu avoti.

Parīzes komūna (1871.g.)

72 dienas no 18.marta līdz 28.maijam eksistēja Parīzes komūna, ko marksisti pasludinājuši par pirmo proletariāta diktatūras piemēru vēsturē. Tā norisinājās revolūcijas laikā un tika apspiesta visnežēlīgākajā veidā.