Medības
- Detaļas
- Publicēts 25 Februāris 2026
- Autors Redaktors
Bronzas laikmetā aktīvi tika medīti; tauri, sumbri, brieži, stirnas, mežacūkas, šo sugu populācija bija attīstījusies mērenajās klimatiskajās zonās, līdz ar cilvēku skaita pieaugumu šajās teritorijās dzīvnieku skaits pastāvīgi samazinājās. Vienīgi Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos, kur bija neskarti meži dzīvnieku populācija nemainījās. Ir pierādījumi arī tam, ka šajā laika tika medīti arī kažokzvēri, pārsvarā bebri. Spriežot pēc alu zīmējumiem medībās tikušas izmantotas dažādas metodes: pakaļdzīšanās ar šķēpiem, slēpņi, lamatas, tīkli un nenoskaidrots ieroča veids līdzīgs bumerangam.
Interesanti fakti norāda uz jūrsaimniecības apgūšanu, piemēram, roņu un vaļu medniecība pie Dānijas krastiem, tomēr zivju ķeršana palika galvenā nodarbošanās Ziemeļeiropas tautām. Zivis ķēra gan no laivām, gan no kuģiem, par to liecina daudzie atrastie zīmējumi Zviedrijā, Somijā un Karēlijā.
Tomēr kuģi un laivas nebija vienīgie pārvietošanās līdzekļi bronzas laikmetā, kas plaši tika pielietoti Vidusjūrā, Ziemeļu un Baltijas jūrā. Otrs svarīgākais pārvietošanās līdzeklis bija riteņu transports - rati un pajūgi. Sākumā tika izmantoti apaļkoka riteņi, bet vēlāk spieķu riteņi. 2.g.t.p.m.ē. tie bija plaši izplatīti visā Eiropā. Saglabājušies kalnu zīmējumi ar divjūgu ratiem un tajā iejūgtiem vēršiem vai zirgiem. Ziemā aktīvi tika izmantotas ragavas un slēpes.