Melnā piramīda
- Detaļas
- Publicēts 19 Janvāris 2023
- Autors Redaktors
Angliski - Black pyramide.
Stipri bojāta Vidējās Valsts Amenemheta III valdīšanas laika liela piramīda Dašūras piramīdu kompleksā.
Atrašanās vieta. Ēģipte, Dašūras pirmīdu komplekss, mazliet uz austreņiem no Nošķiebtās piramīdas.
Vēsture. Tās uzcelšanas laiku lēš uz faraona Amenemheta III valdīšanas laika beigām, to esot saukuši par "Vareno Amenemhetu." Akadēmiskā vēsture apgalvo, ka piramīdu cēlis Amenemhets III savām apbedīšanas vajadzībām. Tomēr kaut kādu iemeslu dēl tā viņam neesot iepatikusies un viņš cēlis citu - pie Faijūmas oāzes. Tomēr faraona Amenemheta III atliekas nav uzietas ne Melnajā, nedz arī Faijūmas oāzē celtajā piramīdā, tā ka jautājums par viņa apbedīšanas vietu paliek atklāts.
Apraksts. Stipri erodēta, tik stipri, ka šodien nav stingru pierādījumu, ka tā vispār bijusi piramīdas tipa celtne. Joprojām iespaidīga lieluma. domājams, piramīda bijusi 75 m augsta, pamata malas garums - 105 m, pamata leņķis - 54 grādi. Pamata lenķi noteikuši pēc it kā uzieta akmens piramidona. pamatu malu varējuši noteikt tādēļ, ka piramīdu pamatnēs tomēr uzieti arī vairāki kaļķakmens bloki - pēc tiem nospriests, ka visa saulē cepto ķieģeļu piramīda bijusi segta ar kaļķakmeni.
Ir divas atsevišķas ieejas un visai juceklīga iekšējo koridoru un telpu sistēma.
Ieejas - divas, austreņu un rieteņu pusēs, tā tas nav nevienai citai senēģiptiešu piramīdai.
Apglabāšanas kameras - veselas 3.
Materiāls. Celta no neapdedzinātiem (saulē kaltētiem) ķieģeļiem, dēļ kuriem tad arī piramīdas melnā krāsa un arī tās nosaukums. Atšķirībā no citām XII un XIII dinastiju ķieģeļu piramīdām, kurām iekšienē konstrukcijas noturībai bija izlikts krusta formas akmeņu kārtojums, Melnajai piramīdai tāda nebija - tā bijusi veidota pavisam primitīvi. Izrakumu laikā esot uzieti bronzas stiprinājumi "bezdelīgas astes" formā, kas saturējuši blakus esošos kaļķakmens blokus. Šādi un citi atradumi eģiptologiem arī rosinājuši uzskatu, ka celtne tomēr bijusi piramīda.
Izpēte. XIX gs. beigās franču arheologs Žaks de Morgans (1857.-1924.g.) bija viens no pirmajiem zinātniekiem, kas sīkāk pētīja Melno piramīdu.
Izrakumus un atjaunošanas darbus pabeidza Vācu Arheoloģijas institūts XX gs. beigās.
Piramīda slēgta tūristu apmeklējumiem, taču 2022.gada pavasarī tajā tomēr atļāva iekļūt 29 krievu tūristu grupai no lah.ru.
Atradumi.
Piramidons. Uziets šīs piramīdas pulēts granīta piramidons ar hieroglifiskiem uzralstiem. Patlaban tas izstādīts Ēģiptes muzejā Kairā.
https://www.youtube.com/watch?v=oa0Ez_NX82Q
https://www.youtube.com/watch?v=vnybVm51JeU
