Aliens

Kusto, Žaks Īvs (1910.-1997.g.)

Franciski - Jacques-Yves Cousteau.
Franču zemūdens pasaules pētnieks, izgudrotājs un zemūdens pasaules pionieris.

Radniecība. Dēls - Žans Mišels Kusto.

Dzīvesgājums. Dzimis 1910.gadā.
Bērnībā bija slimīgs un dzīvoja pa mājām. Viņa mīļākā grāmata bija Žila Verna romāns „2000 ljē pa jūras dzelmi.” Vecāki izlēma ignorēt ārstu aizliegumu un no 10 gadu vecuma sūtīja Žaku peldēšanas treniņos. Zēnam tas patika – viņš kļuva par izveicīgu peldētāju un iemācījās nirt.
Skolas laikā Žaks bija talantīgs izgudrotājs – būvēja dažādus modeļus un aizrāvās ar filmēšanu. Tomēr viņa uzvedība nebija laba – tika izslēgts no skolas par 17 logu izdauzīšanu.
Par sodu vecāki viņu nosūtīja uz pusmilitāru skolu Parīzē, kam sekoja studijas Francijas Jūras akadēmijā.
25 gadu vecumā cieta autoavārijā, viņš vairs nevarēja kļūt par flotes pilotu. Roku ievainojumi bija tik smagi, ka ārsti pat ieteica amputāciju. Veselību atgūt ļāva Žaka dzelzs gribasspēks un peldēšanas treniņi.
Rehabilitācijas laikā viņš sāka nirt ar pērļu zvejnieka brillēm, un zemūdens pasaule viņu savaldzināja. Pēc pārgalvīgiem eksperimentiem, kas gandrīz maksāja viņam dzīvību, 1943.gadā kopā ar Emīlu Gaņānu Kusto radīja pirmo akvalangu. Nu ceļš uz zemūdens pasauli viņam bija vaļā!
1950.gadā Kusto īstenoja savu sapni – pārbūvēja britu mīnu traleri par pētniecības kuģi. Lai uzturētu to un komandu, viņš veica visdažādākos pasūtījumu darbus – pētīja ekosistēmas un devās arheoloģiskās ekspedīcijās.

Ž.Ī.Kusto pētījumi Titikakas ezerā (1968.-1969.g.). 1968.gadā Titikakas ezerā zemūdens pētījumus veica slavenais franču okeānu pētnieks Ž.Ī.Kusto. Slaveno pētnieku izpētīt ezeru bija iedvesmojušas indiāņu leģendas, kuras vēstīja par inku ezerā nogremdētajām bagātībām, kuru vidū bija zelta disks, uz kura pierakstīta Amerikas senākā vēsture. Vēl šīs leģendas vēstīja, ka ezera dibenā esot vairākus kilometrus gara zelta ķēde, kas savienojot Saules un Mēness salu, kā arī par 300 jūdžu garu tuneli, kas no Titikakas ezera ved uz seno inku galvaspilsētu Kusku.
Ž.Ī.Kusto kuģis "Kalipso" bija aprīkots ar vairākām ierīcēm, tostarp ar divām zemūdenēm. Francūža ekspedīcija apstiprināja ziņas par iepriekšējiem argentīniešu nirēju atklājumiem. Kusto vēl atzīmēja akmens būvju pilnību.
Kusto ekspedīcija izcēla arī dažus keramikas paraugus, bet, kā vēlāk tika noskaidrots, tā bija izgatavota mūsu laikos. Pētnieki tādus pašus keramikas izstrādājumus bija redzējuši urusu indiāņu peldošajos ciematos.
Saprotams, ka Kusto ekspedīcija neatrada ne inku bagātības, ne zelta disku, ne zelta ķēdi, ne arī tuneli. Taču zemūdens būves gan esot redzējuši.
Par to uzņemta filma "La légende du lac Titicaca."

Kusto radīja arvien modernākus batiskafus, kas ļāva veikt unikālus arheoloģiskus atklājumus, atklāt un izpētīt jaunas dzīvnieku sugas. Pēc Kusto pasūtījuma gatavotās filmu kameras pavēra skatu dzelmē miljoniem pasaules cilvēku.
Žaks cīnījās pret vides piesārņošanu un nesaudzīgu saimniecisko darbību Vidusjūrā. Nespēdams samierināties, ka okeāns mirst viņa acu priekšā, Kusto sāka cīņu par to. Vienā no pirmajām akcijām 1960.gadā viņš nosēdināja uz sliedēm sievietes un bērnus, tā apturot vilcienu, kas veda izgāzt radioaktīvos atkritumus Vidusjūrā.
1973.gadā viņš nodibināja dabas aizsardzības organizāciju Cousteau Society.
Nomira 1997.gadā 87 gadu vecumā.

Aplūkojamie objekti.
      Žaka Kusto Jūras rezervāts. Gvadelupe. Zemūdens iemītnieki un koraļļu dārzi.

Darbi.
„Vraks.” Pirmā Kusto īsfilma. Tā bija īsta sensācija un saņēma žūrijas speciālbalvu Kannās 1946.gadā.
„Klusuma valstība.” Uzņemta 1956.gadā. saņēma gan „Zelta palmas zaru,” gan „Oskaru.”

Saites.
Kusto ceļš.