Aliens

Inti

Inku Saules dievs. Galvenie Saules dieva svētki tika saukti par inti-raimi.

Virakoča bija Saules un Inti radītājs.

Zelts kā Inti simbols. Inkiem zelts bija garīgs simbols - sviedru lāses, kuras lējis saules dievs Inti. Zelts viņiem tika uzskatits par augstākā skaistuma - saules skaistuma, iemiesojumu. Tāpēc viņi to apstrādāja un iamantoja, lai parādītu godu Saules dievam - vienīgajam likumīgakjam zelta īpašniekam.

Aplūkojamie objekti.
      Saules/Inti svētnīca Kuskā. Galvenā Korikančas svētnīca. Svētnīcas galvenā telpa bija veltīta Saulei (Saules dievam Inti?) - tās sienas no griestiem līdz grīdai bija noklātas ar zelta plāksnēm. Dziļumā rieteņu sienā atradās altāris ar milzīgu zeltā veidotu Saules diska attēlu, kas bija iegravēts milzīga izmēra zelta plāksnē, izrotāts ar dārgakmeņiem. No saules attēla uz visām pusēm stiepās stari un ugunīgas mēles. Saules atveida abās pusēs zelta troņos tika glabātas mirušo Inku mūmijas. Svētnīcas austreņu un rieteņu sienās bija izveidoti lieli vārti, lai Saules stari varētu iekļūt svētnīcas iekšpusē un rotāties Saules zelta diskā. Domājams, ka diska funkcija bija sekojoša: tas atstaroja Saules starus reizi gadā ziemas saulgriežos, kad tas iespīdēja krēslainajā templī. Pēc Millera aprēķiniem tas varēja notikt laikā, kad Zemes ass slīpums bija 24 grādi, t.i. pirms 4000 gadiem. Tas saskan arī ar Montesinosa vēsturisko Senās Valsts dibināšanas laiku 2500–2400 gadu atpakaļ.

 Pumas klints. Inti svētnīca Saules salā Titikakas ezerā. Teiksmas vēsta, ka svētās salas klints - "Pumas klints," lai tā nesagrūtu, bija pārklāta ar smalkākās vikunu (lamu paveids) vilnas pārvalku. No šo dzīvnieku vilnas izgatavoto apģērbu valkāja tikai augstākās valsts personas. Klints iekšienē atradās savstarpēji saistīta alu sistēma. Tajā Inka veica reliģiskus rituālus un upurēja savam tēvam, Saules dievam Inti. Alu sienas bija noklātas ar plānām zelta plāksnēm. Vēl uz klints redzami nezināmas izcelsmes pēdu nospiedumi, kurus dēvē par „Saules pēdām.”


Intiraima svētki. Vissvarīgākie inku reliģiskie svētki.
Inku laikos ar šiem svētkiem atzīmēja vasaras saulgriežus, kas dienvidu puslodē iekrīt laikā starp 21. un 22.decembri. Pēc konkistadoru ierašanās, pēc visa spriežot, jēdziens "vasaras saulgieži" tika aplūkots caur eiropiešu prizmu un katoļu baznīcas darbības rezultātā pagāniskos Saules svētkus sāka svinēt 24.jūnijā - spāņiem Sv.Huana diena, bet mums, latviešiem, Jāņu diena. Tādejādi, mūsdienu inku pēcteči, paši to īsti nesaprazdami, sākuši svinēt Intiraima svētkus nevis vasaras atnākšanas brīdī (kā vēsturiski bija agrāk), bet gan patiesībā laikā, kad iestājas ziema, par kuru peruāņu senči nemaz tā nepriecājās.
Mūsdienās šeit katru gadu 24.jūnijā (Jāņos!) notiek "Saules svētki" (Ind Raimi). Kečvu indiāņi turpina pielūgt šo viņiem svēto vietu un svētki caurausti ar dziļu mistisku jēgu.
Ik gadus to rīko Saksavamānas laukumā. Šurpu sabrauc tūkstošiem tūristu, lai redzētu šo lielisko izrādi: Inkas un viņa svītas ierašanās, lamas upurēšana, karavīru parāde, tautas dejas utt.

Saites.
Inku reliģija.