Aliens

Čigānu literatūra

Dažādās pasaules valstīs dzīvojošo čigānu literatūra.

Čigānu folkloru ietekmējusi to zemju tautu folklora, pa kuru teritorijām čigāni migrējuši. Tomēr čigānu etniskajām grupām, kas dzīvo tālu cita no citas, ir kopīgi folkloras sižeti. Tīri čigāniskie sižeti ir dziesmās, kas atspoguļo čigānu sadzīvi pagātnē.

PSRS čigānu literatūra radās XX gs. 20.gadu vidū, kad uz krievu alfabēta pamata tika izveidota čigānu rakstība. Tās pamatliceji bija A.Germano, N.Pankovs. 20.gadu beigās - 30.gadu sākumā čigānu literatūrā darbojās I.Bezļudskis, I.Roms-Ļebedevs, O.Pankova, Vano Timofejevo (īstā vārdā I.Hrustaļovs), N.Satkevičs; Moldāvijā dzejnieks G.Kanti, Latvijā K.Rudevičs, Leksa Manušs Belugins. 

Pēc II Pasaules kara čigānu rakstnieki darbojas arī Polijā, Bulgārijā, Čehslovākijā, Dienvidslāvijā, Ungārijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā.

Vienotas čigānu literāras valodas trūkums ierobežo čigānu rakstniecības darbu lasītāju skaitu, jo šos darbus saprot tikai tie čigāni, kas runā attiecīgā autora dialektā. Kopš 60.gadiem čigānu rakstnieki arvien vairāk rakta to valstu valodās, kur viņi dzīvo.

Latvijas čigānu literatūra. Latvijas čigānu folkloras materiālus glabā Latvijas Valodas un literatūras institūta fondos.
Latvijas čigānu rakstnieks - Kārlis Rudevičs. Pēc tautas nostāstiem izveidojis Bimbara tēlu.
Čigāniem ir ļoti bagātīga folklora, patīk pasakas par burvestībām, miroņu celšanos no kapa un citām pārdabiskām lietām. Čigāniem, tāpat kā latviešiem, ir līdzīgas bāreņu, krogus un rekrūšu dziesmas, tāpat pasakas un anekdotes par atjautīgo čigānu, kurš piemuļķoja muižnieku. Darba tematikai veltītas dziesmas gan neatrast.
No Latvijas brīvvasts laika Folkloras krātuvē nonākuca 75 burtnīcas - dziesmas pierakstītas čigāniski un latviski. 1933. un 1934.gadi. Tās savācis Jānis Leimanis, pavārdā Berņis.
1939.gadā Latvijā iznāca pirmā čigānu grāmata - "Čigāni Latvijas mežos, mājās un tirgos." Autors - 33 gadus vecais Juris Georgs Leimanis, Jāņa audžudēls.

Saites.
Čigānu valoda.