Aliens

Zilā grāmata (1952.-1969.g.), projekts

Angliski - "Blue Book."
Trešais ASV valdības organizētais NLO fenomena izpētes projekts, kas norisinājās no 1952.-1969.gadam ASV.

Vēsture. Ar šādu kodētu nosaukumu 1952.gada aprīlī sākās NLO izpētes projekts, kura iniciators bija ASV GKS. Projektu vadīja E.Dž.Rapelts (1923.-1960.g.), kas vēlāk vadīja arī projektu "Hektors Kintanella" 1963.gadā. Nosaukums nav izvēlēts nejauši, bet gan satur sevī norādi uz dažām ASV koledžām, kas savu studentu vidū veica tāda paša nosaukuma testus ar milzīgu daudzumu nesaprotamu un samezglotu jautājumu. 
NLO pētnieks Džeroms Klārks vēlāk raksta: "Lielākā daļa "Zilās grāmatas" projekta novērotāju piekrīt, ka Rapelta gadi bija projekta zelta laikmets, kad izmeklēšanas tika vadītas un veiktas visefektīvāk."
1969.gada 17.decembrī ASV GKS ministrs Roberts Sīmenss paziņoja par projekta slēgšanu sakarā ar tā bezperspektīvismu.
Projektā ņēma dalību arī astronoms un vēlākais amerikāņu ufoloģijas pamatlicējs Dž.A.Haineks, kuram tas bija jau trešais tāds - šai projektā nonāca no iepriekšējiem projektaiem "Zīme" un "Gradžs."

Paveiktais darbs. Visā savas darbības laikā projekta ietvaros tika izpētīti vairāk kā 12 000 aculiecinieku liecības, magnetofona ierakstu, fotogrāfiju un filmu, kuriem bija šāda vai tāda saistība ar NLO darbību.

Projekta rezultāti. 1953.gadā tika sniegta atskaite par 1593 ziņojumiem par NLO darbību (tai laikā GKS rīcībā bija 4400 tādu), kas bija reģistrēti laika periodā 1947.-1952.gadam. Kopumā 430 gadījumus nekādi nevarēja izskaidrot no "zemes" puses, t.i. - tie palika nezināmi. Un tāds rezultāts tika iegūts apstākļos, kad paši projekta vadītāji pašus neizprotamākos gadījumus tūdaļ nosūtīja uz miskasti.
Vairāk kā 88% šo materiālu speciālisti atzina kā tādu, kas atspoguļo cilvēka paša radītās civilizācijas darbību. 5,5% materiālu un liecību neizdevās atpazīt vispār, bet 6,5% izdevās atpazīt daļēji.

NLO termins. Projekta "Zilā grāmata" darbības laikā izkristalizējās termins NLO - "Nezināms lidojošs objekts" (angliski - UFO, Unknown flying object). Tiek uzskatīts, ka šī apzīmējuma autors ir projekta sakotnējais vadītājs E.Dž.Rapelts, kurš, tāpat kā citi amerikāņu militāristi uzskatīja, kas saukt šos lidoņus par "šķīvīšiem," "bļodiņām" vai kādiem citiem sadzīves objektiem neklājas un ir maldinoši.

Ufologu kritika. Ir uzskats, ka "Zilās grāmatas" projekts bijis vien aizsegs militāristiem, kam bija ļoti nepieciešama NLO fenomena atminējums. Šodien, kad daži dokumenti ir atslepenoti, ar pārliecību var teikt, ka tā laika ASV valdības orgāni ar CIP priekšgalā ilgu laiku veica globālu operāciju ar mērķi dezinformēt visu pasauli un arī amerikāņus. Daudzas tā laika attīstītās valstis uzmanīgi ieklausījās un bez iebildumiem ticēja šī projekta pētniekiem.

Gadījumi no Zilās grāmatas.
1952.gada decembrī, laikam ASV. 6000 m augstumā lidojoša amerikāņu bumbvedēja B-29 borta radiolokatori fiksēja vairākus NLO, kas palidoja garām lidmašīnai ar 8000 ātrumu 8000 km/st. Pēc tam ekipāžas locekļi ieraudzīja vēl 8 gigantiskus NLO, kas šķērsoja bumbvedēja kursu ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 14 000 km/st., pazūdot stratosfērā. Šie NLO tika fiksēti arī ar stacionāriem radiolokatoriem uz Zemes. Avots: Zilā grāmata.
1953.gada martā divi aculiecinieki atgriezās no Glenbernijas uz Baltimoru un ieraudzīja sudrabainas krāsas plakanu disku 15 m diametrā. Tam bija kupols un masti, NLO uzkārās 3 m virs viņu automašīnas. Pēc tam disks nostājās uz malas un sāka kustēties it kā ripojot pa debesīm, pēc kā pazuda aiz horizonta. Notikums iekļauts "Zilajā grāmatā."
1955.gadā notika uzbrukums Satonu fermai, ko arī iekļāva Zilajā grāmatā kā pilnīgi nesaprotamu gadījumu.

Saites.
Ufoloģiskie projekti.