Aliens

Matrica, Matricas teorija

Teorija, ka...

https://www.youtube.com/watch?v=SnQkTfSpfOU
https://www.youtube.com/watch?v=U7j6620tj9M
https://www.youtube.com/watch?v=-Bd0pGiDLFo
https://www.youtube.com/watch?v=GHWGVQiz-2Q

Antīkie domātāji par realitāti.
Platons uzskatīja, ka sajūtas, kādas mums sniedz mūsu 5 maņu orgāni, patiesībā ir tikai nožēlojama parodija no augstākās realitātes - ideju pasaules. Sokrāts un Platons apgalvoja, ka ideju pasaules meklēšanā jābalstās nevis uz sajūtām, bet gan uz intelektu. Platons pat uzskatīja, ka intelekts un ķermenis ir tika savstarpēji izslēdzoši, ka to traumatiskā apvienošanās piedzimšanas laikā kļūst par iemeslu reālai iepriekšējo zināšanu un pieredzes amnēzijai.

Filozofija un Matrica. Filozofijā ideju par mūsu pasaules iluzoritāti pārstāv skepticisms. Skeptiķi uzskata, ka mēs nevaram būt 100% pārliecināti, ka ārējā pasaule pastāv. Tādejādi visas mūsu zināšanas par pasauli nepieciešams apšaubīt.
Prakse rāda, ka tik radikāls skepticisms ir pievilcīgs divām cilvēku grupām. Viena no tām ir padsmitgadnieki, kuru izmisīgie centieni cīnīties ar absolūto vecāku autoritāti bieži pāriet metafiziskā plāksnē: "Nekas nav tas, par ko tas izliekas!" Otra grupa ir filozofi - gan tādi, kas vēl nav izauguši no savas dumpinieku fāzes (tādi ļaudi principa pēc vien ķeras pie pašām absurdākajām idejām), gan arī tādi, kas uz šāda fenomena bāzes gatavi pētīt daudzus fundamentālus realitātes un zināšanu jautājumus.

R.Dekarts par ilūziju. Piemēram, Renē Dekarts savas grāmatas "Meditācija par pirmo filozofiju" sola atteikties no tādiem visiem saviem uzskatiem, par kuriem būs šaubījies kaut sekundi, jo zinātne drīkst balstīties tikai uz absolūti neapgāžamiem faktiem. Pārliecība, kas balstīta uz to informāciju, ko mums sniedz mūsu pašu maņu orgāni, Dekartam liekas nepietiekama un nedroša, tādēļ viņš no tām norobežojas. Toties viņš pāliecināts par matemātikas objektivitāti: "Neatkarīgi no tā, guļu vai esmu nomodā, 2+3 vienmēr būs 5, un kvadrātam nevar būt vairāk par 4 malām." Pirmās nodaļas beigās Dekarts kļūst pavisam mistisks: "Pieņemsim, ka ļauns dēmons, kam piemīt milzīgs spēks un viltība, izmantojis visu savu enerģiju, lai mani maldinātu." Tāds dēmons, Dekartaprāt, varētu mums iedvest tādus maldus, ka mums liktos pilnīgi ticami, ka 2+3 ir pieci un kvadrātam ir 4 malas. Pie tam, tāds dēmons neaprobežotos tikai ar matemātiku, bet būtu mums uzspiedis maldīgi priekšstatu par pašas ārējās pasaules eksistenci. Tādejādi "zeme, debesis, gaiss, krāsas, skaņas un citas lietas, kuras mēs sajūtam, īstenībā izrādītos ilūzijas, ar kuru palīdzību viņš būtu iemānījis mūsu saprātu lamatās."
Dekarta secinājumi ir visai briesmīgi: "Esmu spiests secināt, ka man nav ne kāju, ne roku, ne acu, ne miesas, ne asiņu, ne maņu orgānu - es tikai maldīgi esmu pārliecināts par to, ka man šīs lietas piemīt."

Pītera Angera teorija. Šis skeptiķis pieņem, ka mūsu apziņu nav sagrābis dēmons (kā Dekartam), bet gan traks zinātnieks - grāmatā "Nezināšana"(Peter Unger, "Ignorance," Oxford: Clarendon, 1975.g.). Visa apkārtējā materiālā pasaule varētu būt ilūzija, kuru mums radījis kāds ģeniāls neirobiologs ar jaudīgas datortehnikas palīdzību. Neko vairs nevar zināt neapšaubāmi.

Skeptiķis Hilarijs Patnems. Viņš savos zinātniski fantastiskajos prātuļojumos iet vēl tālāk. 1981.gada grāmatā "Cēlonis, patiesība un vēsture" (Hilary Putnam, "Reason, Truth and History," Ņujorka, Cembridge University Press) viņš piedāvā iespēju, ka mūsu smadzenes ir ievietotas kolbā, kurā tiek apgādatas ar barības vielām un atbilstošiem elektriskajiem impulsiem. Tā mēs sēžam krēslā, spēlējam TV, skatāmies iemīļoto seriālu. Patnems uzskata, ka "programma" ir pietiekami gudra, lai varētu piedāvāt savu dienaskārtību visam, ko paģēr mūsu smadzenes kolbā.

Argumenti pret Matricas teoriju. Skeptiķu piedāvātais pasaules uzbūves modelis ir tikai viens no iespējamajiem, pie tam - ļoti maziespējams.
Cilvēkam ir labi pazīstami abi mūsu stāvokļi - miega un nomoda. Mēs spējam apzināties to abu atšķirību, pateicoties savai pieredzei par tiem abiem.
"Tēze par apkārtējās pasaules eksistenci ir acīmredzami derīga un ir ļoti apstiprināta ar gadsimtu pieredzi, ka mēs bez pārspīlēšanas  varam to nosaukt par pašu pamatotāko no visam empīriskajām hipotēzēm.

Vai varam uzticēties maņu orgāniem? Ilgu laiku cilvēks ir uzskatījis savus maņu orgānus par dvēseles un ķermeņa savienotājiem. Kādu reizi tie var apmānīt, bet ko tad, ja tie māna visu laiku?
Gan antīkie, gan mūsdienu filozofi izkārto maņu orgānus hierarhiski pēc Svarīguma pakāpes. Redze un dzirde ir perifērie maņu orgāni, kas darbojas attālināti no objektiem un tie atrodas hierarhijas augsdaļā. Smarža, garša un oža ir zemāki, jo to darbības gadījumā jau nepieciešams šāds vai tāds kontakts ar objektu. Trīs zemākās maņas ir vairāk dzīvnieciskas, jo ar to palīdzību cilvēks gūst baudījumu.

Amerikāņi pēta Matricu. Amerikāņu ekstrasensorikas pētījumu programmas iekšienē tika izstrādāta hipotēze par Matricu - noslēpumainu visas informācijas avotu. Ar šo avotu kaut kādā veidā spēj kontaktēt ekstrasensoras uztveres cilvēki, tā iegūstot kādus informācijas fragmentus. Pie tam informācija tiek iegūta nevis no objekta, bet gan no šīs Matricas, un tā iespējams uzzināt it visu informāciju par tēmu - pagātni, tagadni un, iespējams, kaut kādā mērā pat nākotni. Matrica varētu būt tas pats, kas teozofijā tiek saukts par Akāšas hronikām. Neviens, izņemot trakos un metafiziķus, neatradīs ieganstus to apstrīdēt." /amerikāņu loģiķis un matemātiķis Martins Gārdners/

Filmas "Matrica." Pirmā māsu Vackovsku filma "Matrica" iznāca uz ekrāniem 1999.gada Lieldienu nedēļā un kļuva par sava veida filozofisku provokāciju.
Tas ir stāsts par programmētāju Tomasu Andersonu un demonstrēja cilvēku dzīvi tādā pasaulē, kuru simulē mašīnas. Filma skatītājiem uzdod tos pašus Platona, Dekarta un Kanta jautājumus: "Kā noteikt realitāti?" "Kas ir personība?" "Kāda ir sakarība starp likteni un brīvo gribu?" Un galu galā - Kur novilktas mūsu pasaules robežas un vai mēs varam pilnīgi uzticēties tam, ko redzam apkārt?
Kopumā gan filma ir visai primitīva un mazliet pat marksistiska interpretācija par to, ka cilvēkus ekspluatē mašīnas un tie ražo tām nepieciešamo enerģiju.
2022.gada februārī iznāca "Matricas" 4.daļa. Te izzudis uzskats, ka Matrica ir kaut kas slikts un filmas varoņi netaisās to iznīcināt, bet gan uzlabot.
Kopumā filma ir dažādu ideoloģiju mikslis - te jūtama dzenbudisma, Junga psiholoģijas un populārās kvantu fizikas ietekme, kam klāt pievienoti orientāli cīņu mākslu skati.

Rodžers Penrouzs: "Man šķiet, ka Visumam ir iemesls, tas nav radies nejaušības pēc. Daži cilvēki uzskata, ka tas vienkārši te ir un darbojas - it kā visu laiku kaut ko skaitļo - un mēs tajā kaut kādā veidā esam nonākuši. Es nedomāju, ka tas ir auglīgs veids, kā skatīties uz Visumu. Es uzskatu, ka tur ir kāda dziļāka jēga." /1991.g. filma "Īsā laika vēsture" ("Brief History of Time")/

oti populāra hipotēze ir, ka visi mēs dzīvojam nevis reālā pasaulē, bet gan datorsimulācijā. Kāda ir varbūtība, ka tas tā ir? Oksfordas universitātes profesors Niks Bostroms mēģināja atbildēt uz šo jautājumu un nonāca pie negaidīta secinājuma: ir 20% iespējamība, ka mēs dzīvojam nevis reālā bet modelējamā Visumā.
Ir plaši atzīts, ka prāta darbība ir smadzeņu darbības rezultāts – neirobiologi to jau sen ir apstiprinājuši, un šo aksiomu apšauba retais. Tādējādi, šķiet, ka precīza kopija no mūsu neironos notiekošajiem procesiem būs tāds pats prāts un izpratne, kā dzīvam cilvēkam. Cilvēce ir pat guvusi nelielus panākumus šajā jomā: mēs varam radīt mākslīgo tīkleni, sinapses, algoritmus, kas kopē atsevišķas smadzeņu funkcijas, u.c. Tas ļauj domāt, ka potenciāli, prātu un apziņu var “palaist no cietā diska”, ta ir – pārnest cilvēku virtuālajā pasaulē. Protams, pie pašreizējā līmeņa tehnoloģijām mēs to nevaram izdarīt, bet tas ir teorētiski iespējams nākotnē. Turklāt, mēs varam modelēt neskaitāmas virtuālas pasaules.

Ļoti populāra hipotēze ir, ka visi mēs dzīvojam nevis reālā pasaulē, bet gan datorsimulācijā. Kāda ir varbūtība, ka tas tā ir? Oksfordas universitātes profesors Niks Bostroms mēģināja atbildēt uz šo jautājumu un nonāca pie negaidīta secinājuma: ir 20% iespējamība, ka mēs dzīvojam nevis reālā, bet modelējamā Visumā.
Ir plaši atzīts, ka prāta darbība ir smadzeņu darbības rezultāts – neirobiologi to jau sen ir apstiprinājuši, un šo aksiomu apšauba retais. Tādējādi, šķiet, ka precīza kopija no mūsu neironos notiekošajiem procesiem būs tāds pats prāts un izpratne, kā dzīvam cilvēkam. Cilvēce ir pat guvusi nelielus panākumus šajā jomā: mēs varam radīt mākslīgo tīkleni, sinapses, algoritmus, kas kopē atsevišķas smadzeņu funkcijas, u.c. Tas ļauj domāt, ka potenciāli, prātu un apziņu var “palaist no cietā diska”, ta ir – pārnest cilvēku virtuālajā pasaulē. Protams, pie pašreizējā līmeņa tehnoloģijām mēs to nevaram izdarīt, bet tas ir teorētiski iespējams nākotnē. Turklāt, mēs varam modelēt neskaitāmas virtuālas pasaules.
Kad skaitļošanas tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, esošu cilvēku apziņu kopēšanu uz cietā diska varēs aizstāt ar jaunas unikālas programmas ierakstu – ar jaunu dzīvu būtni. Ar elektronisko signālu virtuālajām acīm, ausīm, smadzenēm varēs nodot tādu pašu informāciju kā saņem jebkura reāla radījuma smadzenes. Tā būs “Matrica” – simulēts virtuāls visums ar patvaļīgiem fizikas likumiem. Kas izriet no šī pieņēmuma?
Niks Bostroms uzskata, ka pēc pirmās virtuālās pasaules veidošanas, cilvēce neizbēgami radīts jaunas: simtiem, varbūt tūkstošiem, pat simtiem tūkstošu. Ja būtnes modelētajās pasaulēs būs pietiekoši attīstītas, tās arī sāks veidot savas virtuālās pasaules. Tādējādi viena reālā pasaule ar vienu virtuālo pasauli diez vai pastāv. Drīzāk, vai nu “Matrica” nepastāv, vai to ir tūkstošiem, miljoniem, miljardiem.
Kurš variants tiešām eksistē: ir “Matrica”, vai nē? Atbildēt uz šo būs iespējams tikai tad, kad cilvēce tādu radīs un sāks palielināt modelēto pasauļu skaitu. Tad jautājumam, “vai ir Matrica?” būtu acīmredzama atbilde. Šeit svarīgākais jautājums: vai cilvēce pati dzīvo simulētā vai reālā Visumā?
Niks Bostroms ir aprēķinājis varbūtību. Tā kā fiziskais Visums var būt tikai viens, bet virtuālie miljardiem, tad varbūtība, ka mēs dzīvojam “Matricā”, nevis reālajā pasaulē ir ļoti liels. Līdz šim mēs esam pieņēmuši, ka mūsu visums ir reāls tikai tāpēc, ka neesam saskārušies ar modelēto pasauli. Bet tiklīdz šīs tehnoloģijas mums būs, situācija kardināli mainīsies: imitētas pasaules radīšana dos mums pamatu uzskatīt, ka mēs dzīvojam simulētā visumā.
Niks Bostrom ir aprēķinājis virtuālā realitātes tehnoloģijas radīšanas tuvākajā nākotnē iespējamību. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc mēs nevarētu radīt tādu pasauli: tehnoloģijas, ētika, pieprasījuma trūkums, uc. Tādējādi saskaņā ar zinātnieka aprēķiniem, iespēja, ka mēs kādu dienu izveidosim virtuālo pasauli, ir vienāda ar 20%. Šis skaitlis ir vienāds ar varbūtību, ka mēs jau dzīvojam “Matricā”. Ja virtuālās pasaules attīstībā šķēršļi būs sarežģītāki, nekā tas šķiet no pirmā acu uzmetiena, iespējamība samazinās līdz 5-10%. Tomēr pat tas, iespējams, ir vairāk nekā tika gaidīts, uzdodot jautājumu: vai mēs dzīvojam “Matricā”?
17.05.2012

Daudziem cilvēkiem matrikss apziņai nav tikai pazīstamā brāļu Vaškovsku filma “Matrikss”, bet arī pārliecība. Viens no šādiem cilvēkiem ir rakstnieks Deivids Aiks (David Icke). Aiks izveidojis savu mājas lapu ; izdevis grāmatas: „Tales from the Time Loop” (Stāsti no Laika Cilpas), „The Global Conspiracy” (Globālā sazvērestība), „Children of the Matrix” (Matriksa bērni),„Infinite Love is the Only Truth, Everything Else ir Illusion” (Bezgalīgā Mīlestība ir Vienīgā Patiesība, pārējais ir ilūzija), u.c.
Deivids Aiks un “Mēness matrikss“.Viens no viņa darbiem ir raksts internetā „Reālais matrikss” (The Real Matrix). Par šo matriksu, kurā mēs, cilvēki, dzīvojam, ir arīvideovaicājumi Aikam. Turpmāk aplūkosim tieši šo Aika teoriju par “Reālo matriksu”.

Daudziem cilvēkiem matrikss apziņai nav tikai pazīstamā brāļu Vaškovsku filma “Matrikss”, bet arī pārliecība. Viens no šādiem cilvēkiem ir rakstnieks Deivids Aiks (David Icke). Aiks izveidojis savu mājas lapu ; izdevis grāmatas: „Tales from the Time Loop” (Stāsti no Laika Cilpas), „The Global Conspiracy” (Globālā sazvērestība), „Children of the Matrix” (Matriksa bērni),„Infinite Love is the Only Truth, Everything Else ir Illusion” (Bezgalīgā Mīlestība ir Vienīgā Patiesība, pārējais ir ilūzija), u.c.
Deivids Aiks un “Mēness matrikss“.Children of the MatrixViens no viņa darbiem ir raksts internetā „Reālais matrikss” (The Real Matrix). Par šo matriksu, kurā mēs, cilvēki, dzīvojam, ir arīvideovaicājumi Aikam. Turpmāk aplūkosim tieši šo Aika teoriju par “Reālo matriksu”.
Aiks jau sen uzskatīja, ka reālā pasaule ir ilūzija, kuru ģenerē smadzenes. Apmeklējis Amazones lietus mežus Brazīlijā, Deivids Aiks izmēģināja auga, sauktu par ‘ajahuaska’, psihoaktivitātes efektus, kurus jau simtiem gadu izmanto šī reģiona šamaņi, lai „izvestu cilvēka apziņu ārpus piecu sensoro modalitāšu darbības lauka”. Augs satur daudzu halucinogēno vielu sastāvdaļas, bet viena no tām ir dimetiltriptamīns jeb DMT (Dimethyltryptamine), sauktu par ‘gara molekulu’ (spirit molecule).

Ieņēmis šo augu, Aiks izdzirdēja ‘balsi’, kas viņam uzsāka nodot patiesības informāciju. Pirmajā naktī caur viņa muti sāka velties vārdi, kas skanēja pavisam citādā balsī, nekā tai, kura piederēja Deividam Aikam: „Es esmu viss un viss esmu es. Es esmu neierobežots iespējās”. Ķermenī ieplūda fantastiska enerģija. Otrajā naktī Aiks dzirdēja skaidru, enerģisku sievietes balsi. Izmainītās apziņas stāvoklī Aikam tika pateikts, ka viss, kas eksistē, ir viena nebeidzama, bezgalīga apziņa. Tā jāsaprot kā „bezgalība” (Infinite), „Tāpatība” (oneness), „Vienota” (one). Mūsu manipulētajā, iluzorajā realitātē mēs paliekam distancēti no vienotās apziņas (mūsu prātos, bet ne faktiski). Rezultātā mēs visu redzam sašķeltās un duālās kategorijās tā vietā, lai visu redzētu kā vienotu. Iluzorā sašķeltības un nošķirtības sajūta ir prāta cietums, kuru var saukt par Matriksu (the Matrix).
„Man tika pateikts,” – Aiks raksta, – „ka Matrikss ir virpulis, līdzīgi kā upes krāce, ar Laika Cilpu (the Time Loop) mūsu piecos realitātes orgānos.” Matrikss/Laika Cilpa atkal un atkal aizvijas neskaitāmos ciklos, kas paliek par apziņas cietumu. Ieslogotā apziņa aizmirst Vienotības Bezgalību (Infinite Oneness).Matriksā ir ne tikai fizikāla realitāte, kas it kā ieplūst caur pieciem maņu orgāniem, bet arī Matriksa veidota nefizikāla realitāte, kas arī zaudējusi kontaktu ar Bezgalību. Nefizikālā realitāte ir dimensijas, kuras lielākā daļa „cilvēku” apziņas apzīmē kā dzīvi pēc nāves. Šis apziņas uzskats ir par brīvību no materiālā ķermeņa, bet joprojām atrodas Matriksa gūstā. Laiks neeksistē nekur citus kā tikai mūsu prātos. Pārejas no vienas dzīves citās ir iluzoras. Kad viss ir Viens un Mūžīgs, nevar būt „laiks” – visas lietas eksistē un izpaužas tikai mūžīgajā Tagadnē. „Pagātne” un „nākotne” ir ilūzijas, kas veidotas realitātes sašķelšanai.
Zemapziņas prāts (subconscious mind) tika ieslodzīts ar baiļu palīdzību. Cilvēki ienīst neskaidrību, neskaidrība rada trauksmi. Lai samazinātu trauksmi, ja nekas cits nav pieejams, cilvēki vienkārši ievieši izlēlotas struktūras. Lai samazinātu bailes no nezināmā, zemapziņas prāts radīja kolektīvas domu projekcijas, sava veida trīs dimensiju „kino” (three D „movie”), ko Aiks nosauca par Matriksu. Matrikss ir pasuzturoša sistēma (self contained system), kas zaudējusi kontaktu ar Mūžību vai Mūžīgo Mīlestību. Balss pateica, ka Matriksa pamata līmenis ir atkārtot piecu maņu laika cilpu. Šī uztvere ir fikcija. Zemapziņas prāts izveidoja sapņu pasauli, kas aizvien vairāk izvēršas par nakts murgu sapni. Šo projekciju izdzīvošana ir atkarīga no zemapziņas prāta, kas turpina uzturēt iluzoro realitāti, līdzīgi kā filmu projektors sūta starus uz kinoekrānu. Tikko projektors tiek izslēgts (šai gadījumā realitātes sajūta izmainās), tā pazūd arī filma. Tās vietā rodas kāda cita, kas atkal nodod citu sajūtu, kas ir reāls. Domu projekcijas uzsāka dzīvot neatkarīgu dzīvi kolīdz piekļuva enerģijas avotam, kurš ir neatkarīgs no pašām projekcijām. Šis enerģijas avots, balss pastāstīja, ir bailes. Matrikss, zemapziņas prāta projicētā realitāte, absorbēja baiļu enerģiju, kuru ģenerēja piecu maņu Laika Cilpas sistēmā. Tas uzsāka savu paša dzīvi. Matrikss palika par Frankenšteinu (Frankenstein). Radītais vai projektētais domu lauks, piekļuvis enerģijas avotam, kļuva par pašam savas iluzorās realitātes radītāju un projektoru. „Vai cilvēce tiek kontrolēta caur maldināšanu?” – balss jautāja. Un atbildēja: „Nē, cilvēce ir kontrolēta caur pašmaldināšanu”. Zemapziņa izveidoja cietumu no paša atšķeltā pašmaldināšanas stāvokļa. Tagad zemapziņas prāts atrodas pašizveidotajā cietuma kamerā. Šī kamera tagad diktē savus noteikumus. Projicētās bailes ir vienīgais enerģijas avots, kuru Matrikss spēj izmantot un absorbēt. Jo vairāk baiļu šīs manipulācijas ģenerē caur kariem, konfliktiem, stresu, vainu, agresiju, u.t.t., jo lielāks spēks ieplūst šajā baiļu produkcijas ciklā.
Cilvēki, pēc Aika teorijas, tiešām ir „enerģijas baterijas” Matriksam un paši savam cietumam. Reptiļi zināmā mērā eksistē, tā Aikam teica balss, bet tie ir Matriksa hologrāfiskas domas-projekcijas. Reptiļi un citi projicētie Matriksa aģenti nav reāli ārpus apziņas, bet augsti izsmalcināta programmatūra (highly sophisticated software programms). Hologrammas ir enerģijas vai „gaismas” projekcijas, kas novērotājam izskatās trīs dimensiju (3D) formātā, kamēr īstenībā tā ir tikai lāzera apstarota kodu un viļņu modeļu sērija. Visu piecu maņu orgānu uztvertā realitāte ir tikai hologrāfiska ilūzija, kuru izveidojis paša cilvēka prāts. Dabasskati, jūras, celtnes un cilvēka ķermeņi eksistē tikai 3D formāta pasaulē, kad mēs uz tiem skatāmies. Citādi tie ir tikai vibrāciju lauku un kodu masa. Kā filmā „Matrikss”, kur no ārpuses viss redzams tikai zaļu ciparu un kodu programmatūras valodā, kamēr iekšpusē tas viss tiek pārdzīvots kā pasaule, kurā mēs visi dzīvojam – ar kalniem, ielām, automašīnām un ļaužu pūļiem.
Balss teica: „Kad Reptiļi absorbē cilvēku bailes, viņi tās aizvada Matriksam, jo paši ir Matriksa projekcijas. Tikai viņi to neapzinās. Reptiļi, citas „dēmoniskās būtības” un Iluminātu (Iluminati) hierarhija neapzinās, ka lielākais valdnieks ir Matrikss. Arī ar manipulatoriem tiek manipulēts. „Reptiļu sajūtu programmām (sentient programs) nav cilvēka emociju, tāpēc”, – balss teica, – „viņiem nav apziņas kā cilvēkiem.” Arī ilumināti, tāpat kā Reptiļi, ir augsti izsmalcināta programmatūra (software). Viņi ir kā digitāli cilvēki kinoflimās, kas tiek iemontēti līdz ar cilvēku aktieriem.Balss pateica, ka Matriksa un piecu maņu orgānu Laika Cilpas vibrācijas palika tik blīvas, ka apcietinātā apziņa pazuda ilūziju gūzmā. Īstenībā nav tāda „dieva”, kā to uztver cilvēki, tikai eksistences „Vienotība”. Mūžība ir visu lietu balanss, kamēr Matrikss ievieš disbalansu, kurā Vienotība tiek sašķelta duālismā un polaritātēs kā „gaisma” un „tumsa”, „labs” un „slikts”, vīrieši un sievietes utt. Bez tādas polaritātes un sadalījuma Matrikss neeksistētu.
Otrajā ajahuaska ieņemšanas reizē balss pateica: „Deivid, mēs parādīsim tev no kurienes tu nāc. Tā tu varēsi atcerēties, kas tu esi!” Aiks nokļuva neaprakstāmas svētlaimes pasaulē. Tur nebija ne „laika”, ne „telpas”. Aiks apraksta: „Man nebija ķermeņa, es biju vienīgi apziņa, es biju viss. Tur nebija dalījumu, tur nebija polaritāšu, nebija „balts” un „melns”, nebija „mēs” un „viņi”. Es biju mūžība, bet tai pašā laikā man saglabājās pašapzināšanās, kā indivīdam, ar savu novērošanas spēju šai vienotībā. Tas ir tas, kas esam mēs visi un ja tikai cilvēki piedzīvotu šo Vienotības svētlaimi, piecu sajūtu pasaule transformētos acumirklī. Enerģija tur nevibrēja, kas tas ir Matriksā.”„Tā ir Mūžība, Deivid”, – balss teica, – „tas ir no kurienes tu nāc un kur tev būtu atkal jānokļūst. Mūžīgā mīlestība ir vienīgā patiesība, viss pārējais ir ilūzija”.
Vienā brīdī Aiks iesāka formulēt jautājumu savā galvā: „Vai patiešām „viss” ir ilūzija?” Bet pirms doma paspēja noformulēties, balss jau pārtrauca: „Mūžīgā mīlestība ir vienīgā patiesība, viss pārējais ir ilūzija! Nav „bet”, nav izņēmumi, tas viss.”Balss izstāstīja, kā cilvēce tika nomanipulēta, lai identificētu sevi ar iluzorām „personībām”. Aiks šeit nejuta nekādas frustrācijas, dusmas, bailes, vainu un sāpes, jo tās bija tikai ilūzijas, sašķelta prāta fragmenti. Kā pateica balss, tie eksistēja tikai Aika iztēlē.
Kad vēlāk šajā pašā naktī Aiks sajuta sliktu dūšu un vemšanas sajūtu, balss jautāja: „Kā tu domā, no kurienes nāk slikta dūša? Vai tev liekas, ka mūžīgajā var eksistēt „slikta dūša”? Lai būtu slikta dūša, tev jābūt ķermenim. Tā ir ilūzija, Deivid, ilūzija, ka tev ir ķermenis!” Arī tie cilvēki, kas ziņo par „ārpusķermenisko pieredzi”, kuras laikā nav laika izjūtas, tik un tā paliek ilūziju cietumā, tiklīdz kā „atgriežas” savā ķermenī.„Vai tu domā, ka Mūžība noveco?” balss jautāja. „Cilvēka prāts ir programmēts ticēt, ka viņa ķermenis noveco un tāpēc tas tā arī notiek, kas vēl vairāk nostiprina šo ilūziju.” Laika Cilpa nodrošina šo laika ilūziju. Tika teikts, ka DNS programmē cilvēku novecot un prāts pieņem šo pārliecību, taču arī DNS ir ilūzija. „Vai tu domā, ka Mūžībai ir DNS jeb uztraukumi par vēža gēniem? Ilūzija!”
Aiks paskatījās uz Mēnesi naksnīgajās debesīs. „Ak, Mēness, dzejnieku lirikas stimulētājs! Arī Mēnesis ir ilūzija. Mēnesis ir hologrāfiska projekcija, kas rada ilūziju par laika ritumu no pagātnes uz nākotni. Varbūt tu domā, ka Mūžībai nepieciešama Saule, lai izdzīvotu? Tu esi mūžīgs, kam tev Saule? Tu zini, kāpēc jūti saules karstumu? Tas ir Matrikss, kas ieprogrammēja prātu un ķermeni, lai tu sajustu karstumu. Viss tas ir ilūzija. Saule un Mēness ir projicētas hologrammas, lai radītu dienas un nakts kustības laika ilūziju.” Aikam tika pateikts, ka visums ir tāda pati ilūzija kā zvaigžņotā debess planetārija griestos. Vienīgā atšķirība, ka mūsu maņu orgānu saskatāmais visums ir 3D formātā. Arī Zeme, uz kuras mēs stāvam vai guļam, ir hologrāfiska projekcija. Matrikss simulē arī zinātniskos pierādījumus par gravitācijas spēku likumiem. Aikam tika pateikts, ka zinātnieki rada iluzorus likumus, lai mērītu iluzoro visumu. Fizikas, matemātikas un visi citi likumi ir maldināta prāta veidojumi. Likumi ir tikai tas, kam cilvēki tic. Mūžīgai Vienotībai nav vajadzīgi likumi, caur kuriem izpausties. Šī ilūzija turpināsies tikmēr, kamēr kāds mainīs kolektīvo realitāti. Balss atsaucās uz zinātniskajiem eksperimentiem, kas pierāda, ka mēs neredzam vairāk kā 50% no savas pieredzes, jo tas, kas ienāk caur mūsu acīm, tiek filtrēts smadzeņu deniņu garozā, pirms tā tiek līdz vizuālajai garozai pakauša daivā – punktā, kurā veidojas „patiesā redze”. Tās ir mūsu smadzenes, kas redz, nevis acis. Acis tikai apgādā ar informāciju, bet smadzenes izlemj, ko ar to darīt. Tādējādi, kad mēs domājam, ka dzīvojam apzinātu dzīvi, mēs, īstenībā, nosapņojam katru informācijas bitu. Tieši tāpat kā miegā, tikai tas ir cits miegs. Ilumināti, dziļākajā būtībā Matrikss, izmanto šīs prāta iespējas, lai manipulētu ar mūsu realitātes sajūtu un saglabātu visu populāciju pastāvīgā kontrolē. Viņi pasaka cilvēkiem, kas tiem jāredz un kas tiem jādara.
Aikam tika pateikts, ka viņam nav ķermeņa. Visu mūsu ķermeņi ir hologrāfiskas ilūzijas. Mums ir jāēd un jādzer, jo mēs un mūsu ķermeņi ir ieprogrammēti (caur smadzeņu skalošanu un DNS) tam ticēt. Šī paša iemesla dēļ mēs elpojam. Mēs ticam, ka bez skābekļa nomirsim. „Vai tu domā, ka Mūžīgais sēž pie pusdienu galda?” – balss tincināja. „Vai tu domā, ka mūžībai ir jāelpo?” „Kāpēc tev jālido ar lidmašīnu? Tu esi gan punktā A, gan punktā B un viss, kas atrodas starp šiem telpas punktiem. Vai tad tev vajadzīga lidmašīna, lai pārvietotu sevi pie sevis?” – balss aicināja aizdomāties par telpas un apziņas relativitāti. Cilvēkiem ir grūtības izprast, kāpēc „mīlošais dievs” ir izveidojis šādus dabas likumus. Te nav pretrunu, jo „dabas likumus” izveidoja Matrikss, nevis Mūžība. Tas attiecas ne tikai uz matērijas likumiem. Kad cilvēki interesējas par „Jaunā Laikmeta” (New Age) vai austrumu reliģijām un filosofijām, tad arī šeit lielākajā daļā cilvēka apziņa pāriet citos „nefizikālajos” Matriksa līmeņos, nevis iegūst sasaiti ar Mūžību. Priekšstats par reinkarnāciju un karmu ir tā pati vecā sasaiste ar Laika Cilpu. Tāpēc arī reinkarnācijas ideja ir Matriksa slazdi. „Vai tad tu domā, ka Mūžīgajam nepieciešama pārdzimšana?” – balss uzdeva loģiskus jautājumus. Tāpat Matrikss uztur ticību kristiešu „paradīzei”, islama „paradīzei”, hinduistu „paradīzei” un jūdaistu „paradīzei”. Tikai tas, kas būs brīvs no ticības koda, varēs pārvarēt Matriksa iluzorās vibrācijas. Ticība – tas ir prāta cietums. Balss atzina, ka tādas reliģijas kā primitīvo sabiedrību (pagāniskās) un dažas austrumu ir tuvāk apgaismībai nekā mūsdienu Laika Cilpas reliģijas un zinātnes atklājumi. Jaunā Laikmeta ticība „Lielajā Baltajā Brālībā” (Great White Brottherhood) un „Aštara Komandā” (Ashtar Command), komunicējot ar viņu izredzētajiem cilvēkiem, bija Laika Cilpas manipulācijas no cita Matriksa līmeņa. To pašu balss pateica par astroloģiju. Astrologi veic manipulācijas ar iluzorām vienībām – personas dzimšanas datumu, laiku līdz pēdējai minūtei un vietu. Tā ir klasiskā Laika Cilpas ilūzija. „Vai tiešām tu domām, ka Mūžīgajam vajadzīga astroloģiska likteņa interpretācija?” – balss jautāja. „Vai tu domā, ka tai jākonsultējas ar „psihiķiem” par tās „nākotni” jeb jāapmēklē Taro tulkotāji?” Visi šie ezotēristi ir derīgi, jo parāda, ka fiziskā nāve ir ilūzija, bet paši nav pilnīgi atbrīvojušies no Matriksa ilūzijām. Viņi tic „tumšo” un „gaišo” spēku dihotomijai. Šādu dihotomiju izveidoja Matrikss, lai sētu mūsos bailes. Īstenībā mums pašiem ir iespējams izvēlēties realitāti kurā dzīvot.
Īstenībā nav dēmonu, labā un sliktā, baltā un melnā, vīrišķā un sievišķā, jo ir tikai Vienotais. Nav tāda Deivida Aika, jo ir tikai Vienotā un Mūžīgā apziņa. Apskatiet okeānu. Cilvēki tam sadevuši vārdus: „Klusais”, „Atlantijas”, „Ziemeļu ledus”, „Indijas”, kaut gan īstenībā ir tikai viens okeāns, kuru neatdala nekādas savstarpējās barjeras. Neuzdodiet jautājumus – jūs paši zinat visas atbildes. Lūk, tā īstenību izskaidroja balss.Filosofiski var salīdzināt Deivida Aika un Džordža Bērklija apziņas teorijas. Atšķirībā no Bērklijaideālisma, kur visa pasaule ir labā gara radīta, Aika subjektīvajā ideālismā sajūtu pasaule ir „nelabā” matriksa darbība. Lai piekļūtu pie labās patiesās mūžības apziņas, no „sliktā” matriksa priekšstatiem jāatbrīvojas. Tai pašā laikā Aika jēdziens „Mūžība”, „Mūžīgā Mīlestība” ir kaut kas līdzīgs Bērklija „labajam garam”. Paceļas jautājums, vai šī filosofija nav solipsisma paveids? Es nevaru būt pārliecināts, ka citi cilvēki ar atšķirīgu apziņu ir tikai mana ilūzija. Iznāk, ka eksistē tikai mans ‘Es’.
Sapņu kritiķa skatījums.   

Saites.
Akāšas hronikas.
Neticamas sagadīšanās.