Aliens

Ekstrasensivitāte, ekstrasensi

Ārkārtīgi augsta līmeņa sensitivitāte, kas lauja saņemt informāciju no tādiem avotiem, kas parastiem cilvēkiem ar parastām maņām ir nepieejami.

Ekstrasensivitātes termins - ESV. Šo terminu pirmais sācis lietot doktors Rūdolfs Tišners (1879.-1961.g.), kas to izmantoja savā grāmatā "Telepātija un gaišredzība" (1920.g., Vācija; 1925.g. pārisdota Anglijā).
Djūka universitātes psiholoģijas profesors Džozefs Benkss Rains (1895.-1980.g.) šo terminu izveda saulītē, un to sāka lietot plaši. Tāpat viņš mēdza lietot arī apzīmējumu "vispārēja ekstrasensora uztvere" (VEU), ko bija izdomājis pats, to attiecinot uz gaišredzību, telepātiju, ekstrasensoro uztveri un psihokinēzi.
1946.gadā R.G.Fuless un B.P.Vīzners ieveda terminu "psī-faktors," ko iedalīja divās kategorijās: "psī-kappa" un "psī-gamma," t.i. aktīvās (piemēram, psihokinēze) un projekciju (piemēram, gaišredzība) parādības. No tā laika šos apzīmējumus vispārēji saista ar noslēpumainajām psihes parādībām vispār.
Rietumu sabiedrībā interese par paranormālajām parādībām piedzīvoja stipru uzplaukumu XX gs. 30.gados. Tad arī šīs parādības ieguva apzīmējumu - "ekstrasensorā uztvere" (ESU).

Pie ekstrasensivitātes pieskaitāmas dažādas psihofizioloģiskas parādības un spējas:
-  telepātija;
-  gaišredzība, saukta zinātniski par prekognīciju, nākotnes paredzēšana - proskopija;
-  empātija - spēja noteikt citu cilvēku emocijas;
-  introspekcija - spēja redzēt dažādus objektus, procesus un parādības, kas notiek cilvēka ķermeņa iekšienē un pie tam redzējumi notiekdomu līmenī;
-  dermovīzija;
-  psihometrija - parādība kad sensitīvais cilvēks informāciju nolasa no kāda priekšmeta;
-  retrospekcija, retrokognīcija - nezināmu notikumu aprakstu izsaukšana no pagātnes.

Pētījumi. XX gs. 30.gados par paranormālajām parādībām ieinteresējās zinātnieki - psihologi un parapsihologi.
Raina pētījumi. Pirmais no tādiem pētniekiem bija Djūka universitātes profesors Džozefs Benkss Rains (1895.-1980.g.). Viņš kopā ar psihisko pētījumu biedrības locekļiem pirmo reizi izrādīja zinātnisku interesi par tēmu.
Cenšoties parapsiholoģiskos pētījumus padarīt par zinātniskiem, Rains noraidīja visus mistiskos aspektus, proti, mirušo garus, dēmonus un eņģeļus, fejas un ektoplazmātiskos fenomenus. Tādējādiviņšsavus pētījumus vērsa uz  tādām parādībām kā gaišredzība, telepātija, telekinēze, psihometrija un pareģošana, uzskatos tās par cilvēka psihes/smadzeņu slēptajām iespējām. Sekojoši, tās būtu iespējams izsaukt un pētīt empīriskā veidā.
Pētījumu rezultātā Rains nonāca pie secinājuma, ka ESV nav iespējams izskaidrot no fizikas viedokļa. Grāmatā "Jaunās apziņas robežas" (1937.g.) viņš raksta: "Ekstrasensorie spēki eksistē citā realitātē, kas pārklājas un apvienojas ar fizisko pasauli."
Savos pētījumos Rains izmantoja īpaši izveidotu kāršu kavu - sauktu par Zēnera kārtīm. Tās bija izgudrojis Raina kolēģis Karls Zēners (1903.-1964.g.). Kāršu izmērs nepārsniedza parasto kāršu izmēru. Uz katras no šīm baltajām kārtīm bija attēlots viens no pieciem melniem simboliem - aplis, kvadrāts, krusts, piecsaru zvaigzne un viļņojošas līnijas. Šīs kārtis pārveidojās par tā sauktajām ESU kārtim, kas nedaudz atšķiras no oriģinālajām Zēnera kārtīm. Zēnera kāršu versiā piecstaru zvaigzne bija mazāka nekā vēlākajā ESU versijā, kā arī Zēnera versijā bija 6 viļņotās līnijas divās grupās, bet vēlāk tās bija trīs resnasviļņotas līnijas. Katra "kāršu" kava sastāvēja no 25 kārtīm - tātad pa 5 no katra simbola.
Djūka universitātes pētāmajiem indivīdiem bija jāuzmin kāds simbols attēlots uz viņu pašu izvēlētas kārts. Nejauša uzminējuma varbūtība tādā gadījumā bija 20%.
Vispazīstamākās testu sērijas bija attālinātās Pīrsa-Pratta pārbaudes, kas norisinājās no 1933.gada augusta līdz 1934.gada martam. Tajās ņēma dalību Herberts I.Pratts jaunākais, cilvēks ar attīstītu ekstrasensivitāti. Viņš studēja Djūka universitātes Teoloģijas fakultātē. 18 mēnešus pirms eksperimenta viņš bija piegājis pie Raina un teicis, ka mantojis gaišredzības talantu no mātes. Rains veica ar viņu 700 standarta testu ar Zēnera kārtīm. Pīrsa rezultāti tuvojās 32%. Šādu labu rezultātu dēļ Rains izvēlējās to attālināto testu sērijai, kurus vadīja psiholoģijas fakultātes asistents Dž.G.Prats, bet Rains viņus novēroja, lai izslēgtu iespējamu sazvērestību starp abiem. Šo eksperimentu laikā aspirants un testējamais atradās dažādās stunentu kopmītnes vietās. Attālums starp viņiem tika palielināts no 100-250 jardiem.
Pēc pulksteņu laika saskaņošanas katru minūti Prats ņēma Zēnera kārti no nejauši samaisītas kavas, un ielika grāmatā, neredzot tās zīmējumu. Minūtes beigās viņš nolika kārti malā un ņēma nākamo. Šai laikā Pīrss mēģināja uzminet, kāda kārts tikusi paņemta un pierakstīja savus minējumus. Sērijas beigās Prats skatījās kārtis un pierakstīja simbolus tai kārtībā, kādā tie bija grāmatā. Grāmatas izskats un nosaukums bija zināms Pīrsam un tika izmantota fokusa punkta radīšanai.
Attālināto pārbaužu rezultāti raisīja izbrīnu. 74 sēriju darbā ar Zēnera kārtīm (kopā 1850 kārtis) Pīrss pareizi atminēja 558 kārtis,tādējādi sasniedzot  vairāk kā 30% veiksmes. 1954.gadā Raina un Prata rakstā (Journal of Psychology, 18, 1954.g.) par padarīto tika rakstīts sekojoši: "Sakritību skaits 558 pārsniedz teorētiski sagaidāmo par 188 vienībām un dod kritisku attiecību 10,70. Tādas augstas attiecības varbūtība nejauši sastāda mazāk par 10^-22."
Raina eksperimentus ar interesi uzņēma vācu psihologi, taču viņa eksperimentus ne reizi efektīvi neatkārtoja.
Ekstrasensorika nacistu Vācijā. Hitlers un citi nacistu līderi necieta intelektuāļus. Nav nekādu faktu, kas liecinātu,ka nacisti tiektos attīstīt cilvēka psihiskās spējas secīgos zinātniskos pētījumos, lai izmantotu tādi attīstītus indivīdus kara mērķiem. Vēl vairāk - antiintelektuālās un pretžīdiskās noskaņas Trešajā reihā nobremzēja arī atombumbas un V-2 raķešprogrammas izstrādi. Līdz ar to Raina iesāktie pētījumi šo režīmu neinteresēja. Var tikai minēt, ko būtu panākuši nacisti paranormālā izpētē, ja šai nozarē tie ieguldītu pietiekami daudz resursu.
Mūsdienās ar ekstrasensvitātes pētīšanu nodarbojas informatīvā biofizika, kas ir viens no dabaszinātņu novirzieniem.
Ekstrasensorikas pētīšana PSRS. Pēc II Pasaules kara izbeigšanās tieši PSRS izrādījās morāli gatavāka domai par ekstrasensu karavīru vai telepātu-slepkavnieku radīšanu, nekā savulaik nacistu režīms Vācijā. 1949.gadā izrādījās, ka PSRS ir radījusi savu atombumbu - Rietumi bija šokēti. Jau 1953.gadā padomju krievi sekmīgi izmēģināja ūdeņraža bumbu, bet 1957.gadā palaida pirmo mākslīgo Zemes  pavadoni. Tas bija tiešs ceļš uz orbitālo kodolkompleksu radīšanu. 
Tikmēr XX gs. 60.gadu vidū Rietumu parapsihologi jau minēja, ar ko gan varētu nodarboties PSRS slepenajās psī-laboratorijās un kā krievi apsteiguši Rietumus ekstrasensu spiegu radīšanā.
Laiku pa laikam caur "dzelzs priekškaru" izspraucās pa kādai ziņai šai sakarā. 1963.gada 25.janvārī laikrakstā Time tika publicēts raksts par krievu ekstrasensi Rozu Kuļešovu, kas lasīja aizsietām acīm. Nākamaja gadā rakstu par viņu publicēja Life. Pēc tam Rietumi uzzināja par Ņinu Kulaginu ar psihokinēzes spējām, kas spēja apstādināt sirdis.
1970.gadā parādījās paziņojums, ka PSRS katru gadu tērē 60 miljonus rubļu tādai zinatnes nozarei, ko tolaik sauca par psihotroniku.
Ekstrasensorikas ASV. Grūti pateikt, kāda reakcija Rietumos bija uz krievu ekstrasensorikas pētniecību. Rainam no Djūka universitātes nebija neviena, pat attāli spēcīga ekstrasensa kā Ņina Kulagina. Imperiālistu bailes no slepeniem padomju ekstrasensiem-slepkavām, kas spēj apstādināt sirdis no attāluma, spieda tos kalkulēt, cik gan tālu sarkanie šai jomā pavirzījušies.
1972.gadā ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvalde ziņoja, ka PSRS ne tikai apsteidzis ASV parapsiholoģisko pētījumu laukā, bet arī pārspejis amerikāņus nozares finansēšanas ziņā. Bez tam krievi atrodas vadībā it visās pozīcijās, kurās strādājuši arī amerikāņi.
"Padomju Savienība lieliski apzinās pārsvaru, kas rodas parapsiholoģisko pētījumu rezultātu pielietošanas rezultātā. Termins "parapsiholoģija" apzīmē [PSRS] daudzdisciplināru lauku, kurā ietilpst bionika, biofizika, psihofizika, psiholoģija, fizioloģija un neiropsiholoģija. Daudzi zinātnieki kā ASV, tā arī PSRS, saprot, ka parapsiholoģiju var izmantot, lai radītu apstākļus, kuros cilvēks spēj manipulēt ar citu cilvēku apziņu. Tiek uzskatīts, ka Padomju Savienības pamata centieni, kas vērsti uz telepātiskās sazināšanās iespējas, telekinēzes un bionikas izmantošanu, nāk no militārām un VDK aprindām." Izlūkošanas pārvalde pat izteica pieņēmumu, pa padomju psī-aģenti lieto apziņas kontroles tehnikas lai apspiestu saprātu "amerikāņu vai to sabiedroto personālam raķešu starta šahtās."
XX gs. 70.gadu sākumā CIP nolēma tikt skaidrībā, vai eksistē reāli draudi padomju ekstrasensorajai spiegošanai amerikāņu noslēpumos. Īpaši viņus biedēja iespēja lasīt domas no attāluma, cilvēku domu un uzvedības ietekmēšana, izmantojot pret tiem psihisku spiedienu.  CIP sāka izstrādāt pētniecības projektu SCANATE. Projekts uzņēma apgriezienus kad 1972.gadā pārcēlās uz Stenfordas Pētniecības institūtu Menloparkā (Kalifornija). Tur viņš saplūda ar Harolda Pathofa vadīto neatkarīgo parapsiholoģisko pētījumu programmu.
Tolaik Pathofs bija iepazinies ar Ņujorkas mākslinieku Ingo Svonnu, kas jau bija piedalījies ESU (ekstrasensorā uztvere) testos profesores Ģertrūdes Šmaidleres laboratorijā Siti koledžā. Svonns apmeklēja Pathofa laboratoriju Kalifornijā, kur arī pedalījās virknē pārbaužu - apstiprināja savas spēcīgās telepātijas spējas. Pathofs publicēja rezultātus, kuriem pievērsa uzmanību CIP, kas bija uzsākusi jau savus parapsiholoģiskos pētījumus. Pateicoties CIP finansējumam, viņš kā palīgu darbā ar programmu piesaistīja kolēģi Raselu Targu - sāka novākt apdāvinātu ekstrasensu komandu, no kuriem spēcīgākais bija Ingo Svonns. Stenfordas institūta programma sastāvēja no divām daļām: teorētiskās (pētniecības) un praktiskās (operatīvās).
Stenfordas institūta pētnieki iespēja noteikt to, par ko savulaik pētnieks Rains bija nojautis vēl pirms vairākām desmitgadēm - "attālinātie novērojumi" nav saistīti ar elektromagnētisko diapazonu. To viņi saprata tad, kad savus operatorus ieslēdza Faradeja krātiņā, metāliskā tīklā, kas novērš elektromagnētiskā starojuma izplatību. Tīklu iebūvēja operatoru izmēģinājuma istabas sienās. Tomēr jāatzīst, ka Faradeja krātiņš nespēj bloķēt ļoti īsus un ļoti garus viļņus. Īsviļņi netika uzskatīti par informācijas nesējiem "attālinātu novērojumu" gadījumos dēļ to ierobežotā efektīvā noskrējiena. Lai izslēgtu pavisam garos zemās frekvences viļņus, tad novērotājus iegremdēja zemūdenēs līdz okeāna dibenam. Līdz ar to pētniekiem tapa skaidrs, ka nav zināmi nekādi fiziski lidzekļi, lai aizsargātu objektu pret "attālajiem novērojumiem." Pēcāk tapa zināms, ka tāpat zem ūdens savus ekstrasensus gremdējuši arī krievi.
Amerikāņi pēta Matricu. Šīs ekstrasensorikas pētījumu programmas iekšienē tika izstrādāta hipotēze par Matricu - noslēpumainu visas informācijas avotu. Ar šo avotu kaut kādā veidā spēj kontaktēt ekstrasensoras uztveres cilvēki, tā iegūstot kādus informācijas fragmentus. Pie tam informācija tiek iegūta nevis no objekta, bet gan no šīs matricas, un tā iespējams uzzināt it visu informāciju par tēmu - pagātni, tagadni un, iespējams, kaut kādā mērā pat nākotni. Matrica varētu būt tas pats, kas teozofijā tiek saukts par Akāšas hronikām.
Tālākie amerikāņu pētījumi. Gadu gaitā programmas ietvaros tika veikti arī citi dažādi pētījumi,ar to sadarbojās vairākas valdības organizācijas. 1976.gadātā tika paplašināta, administrācijā iekļāvās Eds Mejs,kas palīdzēja tikt galā ar pieaugošo darba apjomu.
1977.gadā militārā izlūkošana laida klajā operāciju Gondola Wish, kas bija vērsta uz pašas ievainojamības izpēti no padomju telepātiskās zondēšanas. Šī operācija pārauga citā - Grill Flame, kas aktīvi vāca informāciju par padomju specdienestu darbību paranormālā laukā. Projekts tika izstrādāts Fordmidā (Merilendas pavalsts). Tā galvenie dalībnieki bija militārpersonas ar parapsiholoģiskām dotībām.
1979.gadā šai projektā iekļāvās pētniecības programma, ko sāka Stenfordas institūts, un Menloparkā izbeidzās daudzskaitlīgie ilgtermiņa telepātijas pētījumi.
No 1983.gada programmu sāka saukt par INSCOM Center Land Project jeb ICLP. Tolaik Harolds Pathofs kopā ar ekstrasensu Ingo Svonnu izstrādāja apmācības metodi, kas ļautu jebkuram cilvēkam ar potenciālām "attālināto novērojumu" spējām gūt tajā panākumus. "Novērojumu" precizitāte nekad nebija ideāla, tomēr pārsniedza vidējo statistisko iespēju. Tieši pateicoties šiem pozitīvajiem rezultātiem, programma spēja eksistēt tik daudzus gadus.
Par visiem šiem slepenajiem projektiem pēkšņi kļuva zināms sabiedrībai tad, kad 1984.gadā Washington Post reportieris Džeks Andersons publicēja programmu attīstības vēsturi. ASV armiju tas nostādīja nērtā situācijā. Kad Valsts pētniecības padome sāka vērtēt "attālinatos novērojumus" kā neperspektīvu virzienu, militārā izlūkošana izmantoja iespēju "nosvīst" no programmas, un 1985.gadā programmas finansējums no armijas puses aprāvās. Tomēr programmai neļāva noklust, un to pārveda uz Izlūkošanas pārvaldes Zinātniskās un tehniskās izlūkošanas direkciju. 
1991.gadā programmu pārņēma Starptautiskā praktisko zinātnisko pētījumu korporācija, kas to vēlreiz - nu jau pēdējo reizi - pārdēvēja par Star Gate. 
1995.gadā vadības kļūdas un krāpniecības gadījumi kalpoja par iemelu programmas atgriešanai CIP paspārnē ar mērķi pārvērtēt iegūtos rezultātus. Tādam mērķim tika noalgoti divi speciālisti, kuru viedokļi dalījās. Statistiķe Džesika Atauzskatīja, ka programma demonstrē nozīmīgus rezultātus, kas pārsniedz parastu varbūtību. Toties psihologs Rejs Haimans, pazīstams CSICOP (organizācija, kas par savu uzdevumu stādīja telepātu un ekstrasensu atmaskošanu) loceklis, bija noskaņots daudz skeptiskāk un sniedza noraidošu attieksmi. Tā rezultātā CIP aizvēra programmu, to pamatojot ar to, ka "attālinātie novērotāji ne reizi nav snieguši informāciju, kas būtu varēta izmantot kā palīdzība izlūkošanas operācijās. Starp citu, šādu viedokli visai dedzīgi arī apstrīdēja.
Visos savos variantos "attālināto novērojumu" programma nekad nebija bijusi liela mēroga. 21 darbības gadā tā amerikāņu nodokļu maksātājiem bija izmaksājusi 20 miljonus dolāru. Tajā bija nodarbināti ap 40 cilvēki, no kuriem 23 ņēma dalību eksperimentos ar "attālinātajiem novērojumiem." 80.gados pašā darbības apogejā, tajā strādāja 8 ekstrasensi, bet nākamajos 5 gados, kad tā sāka nīkuļot sliktas vadības un entuziasma trūkuma dēļ, ar to sadarbojās tikai 3 ekstrasensi., no kuriem viens zīlēja uz Taro kārtīm. programmas nelabvēļu vidū šis fakts tika īpaši izcelts.
Amerikāņu pētnieku oficiālais ziņojums par "attālināto novērojumu" (telepātijas) pētījumu rezultātiem. Tādu 1995.gadā Amerikāņu pētniecības institūts iesniedza CIP, līdz ar to izbeidzot Stargeit programmas darbību. Ziņojuma autori, gan atzīstot, ka metode strādā, tajā paziņo, ka šādā veidā iegūtie rezultāti ir neprecīzi un neuzticami.Līdz ar to uz tādu rezultātu pamata ir grūti, vai gandrīz neiespējami veikt militāras darbības.
Izvilkums no ziņojuma beigām: "Augstāk minētie novērojumi uzrādīja pārliecinošas liecības pret programmas turpināšanu izlūkošanas vadībā. Lai gan laboratorijas apstākļos novērojams statistiski nozīmīgs efekts, joprojām paliek neskaidrs, vai tas kalpo par pierādījumu paranormālās parādības - attālinātās novērošanas, eksistencei. Laboratorskie pētījumi nenorāda uz parādības avotiem un dabu, ja tādi eksistē, un nepiedāvā kaut cik nozīmīgu, metodoloģiski ticamu aprakstu.
Bez tam, pat ja būtu bijis iespējams bez atrunām demonstrēt dotā paranormālā fenomena eksistenci laboratorijas apstākļos, šie apstākļi ierobežo tās pielietojamību un derīgumu izlūkošanas operācijām un informācijas vākšanai. Piemēram, attālinātās novērošanas mērķi ir ārkārtīgi daudzveidīgi, kā arī konkrēti stādītie uzdevumi. Tomēr pats galvenais ir tas, ka tādā veidā iegūtā informācija ir izplūdusi un divdomīga, kas sarežģī, varbūt pat padara neiespējamu, vajadzīgās precizitātes datu savākšanu un izlūkošanas operāciju vadīšanu uz to pamata. No tā visa mēs secinām, ka attālināto novērojumu izmantošanas turpināšana izlūkošanas operācijās informācijas vākšanai nav nepieciešama."

Ekstrasensoro spēju raksturojums. Ekstrasensīvās spējas mēdz būt iedzimtas vai iegūtas (atklāsmes dzīves laikā, psihotreniņi). Fiksēts ārkārtīgi daudz gadījumu, kad cilvēkiem šādas spējas parādījušās pēc kādas smagas traumas, neiroinfekcijas vai citas slimības (Vanga). Tāpat tās bieži attīstījušās pēc cilvēka nonākšanas kādā ekstremālā situācijā, kad bijusi apdraudēta viņa dzīvība.
Zināmā mērā ekstrasensivitāte ir visai dabiska lieta, jo tā piemīt mūsu mazākajiem brāļiem - dzīvniekiem. Mājdzīvnieku empātija - tie labi sajūt saimnieka garastāvokli. Dzīvnieki labi var pardzēt tuvojošos dabas katastrofu, tātad prekognīcija - mājās turētas žņaudzējčūskas sajūt zemestrīces tuvumu, cunami vai gluži parastu laika maiņu.

Hipotēzes.
Ir izteikta hipotēze, ka XX gs. beigās uz zemi iedarbojusies virkne mutagēnu (īpaši tiek uzsvērta radioaktivitāte), un esot parādījies jauns bioloģiskks cilvēku veids, kam raksturīgas ekstrasenorās maņas. Krievijā 1986.-1990.gados L.Vasiļjeva vadītajā Parapsiholoģijas fondā tika apsekoti vairāk kā 5000 cilvēki ar spilgti izteiktām ekstrasensorām spējām no dažādiem reģioniem. Pētnieki uzskata par pamatotu, ka Černobiļas avārijas skarto rajonu iedzīvotāju vidū ekstrasensori cilvēki sastopami 1,5 reizes biežāk, nekā citur.

Saites.
Mistiķi.