Aliens

Dievs

"Ja Dievs būtu sieviete, tad baušļu būtu daudz vairāk: tev nebūs krākt, tev nebūs lakt alu, tev nebūs istabā pīpēt, tev nebūs kliegt uz mani, tev vienmēr būs klausīties ko saku..."
------------------------------------------------------------------

Visvarena pārdabiska būtne, kas radījusi visu pasauli un veic tās pārvaldīšanu. Judaismā to sauc par Jahvi, kristietībā ar to uztver trīsvienību (Tēvs, Dēls un Svētais gars), bet islāmā dēvē vienkārši par Dievu (allah arābu valodā).

Par vissenāko indoeiropiešu dievību tiek uzskatīts Dievs. Šī vārda sakne sastopama gandrīz vai visās indoeiropiešu valodās un tā sākotnējā nozīme bijusi “gaišais,” “starojošais,” kas pārnesta uz jēdzienu “debesis” kā gaismas devēju. Tādejādi daudzām tautām jēdzieni “dievs” un “debesis” ir identiski un nereti sastopami savstarpēji sinonīmi “Dievs Tēvs” un “Debesu Tēvs.” Piemēram senindiešu (sanskrita) dyaus pitā, sengrieķu Zeus (Djeus) pater un latīņu Iuppiter (Diespiter). Senajās ģermāņu valodās ar vārdu Teiwaz apzīmē debesis. Šo vārdu no baltiem ir aizguvuši arī Baltijas somi: igauņu valodā debesis ir taevas, somu – taivas, līvu – tēvaz. Sākotnēji indoeiropiešu Dievs bijis ne tikai debesu gaismas dievs, bet arī spēks, kam pakļauta visa daba un cilvēks kā dabas sastāvdaļa. Dievs noteicis spīdekļu gaitu pie debesīm, gaismas uzvaru pār tumsu, labā uzvaru pār ļauno, cilvēka mūža ritumu, vicinājis mieru un draudzību, rūpējies par zemes auglību, augu augšanu. Interesanti atzīmēt, ka gandrīz nevienas indoeiropiešu cilmes tautas mitoloģijā Dievs neparādās kā Pasaules Radītājs, to pirms viņa jau paveikuši citi spēki, tādejādi Dieva uzdevums ir tikai esošo Pasauli sakārtot, ieviest kārtību un likumību, rūpēties par tās tālāku attīstību.

Mūsdienu reliģiskās konfesijas balstās uz Dieva esības priekšstatiem. 

Vācu ideālistiskais filozofs Hēgelis aizstāja Dieva jēdzienu ar absolūtās idejas jēdzienu, piešķirot noteicēju nozīmi reliģijā intelektuālajam momentam.

Jāņa evaņģēlijā sacīts: "Dievu neviens nekad nav redzējis" (Jāņa ev., 1.nod., 18.). Bet VD pravietis Jēkabs saka: "Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā" (I Mozus grāmata, 32.nod., 30.). 

Dievs budismā. Budisms stāv mazliet savrup citu reliģisko mācību virknē, un tā pasaules uzskats ir ievērojami komplicētāks nekā, piemēram, kristietībai, ciktāl budisms mēģina dot filozofisko pamatojumu savai koncepcijai par pasaules izcelšanos un likumsakarībām. Budisms neiztēlo dieva esamību konkrētas, personificētas visvarenas būtnes veidā un apgalvo, ka viss pasaulē atrodas pastāvīgā kustībā, pārmaiņā, ka lietas un parādības saistītas savā starpā un ka visu regulē cēloņa un seku likums. Kaut arī budisms neiztēlo Dievu kā konkrētu būtni, kas radījusi pasauli, tomēr tas atzīst bezveida garīgu pirmsākumu, ko nosauc par budu sevī, par budu nirvānā. 

Dieva un Velna pretimstāvēšana. Dievs simbolizē gaismu, velns – tās pretstatu tumsu. Dievs mājo debesīs, Velns – pazemē, purvu akačos, ezeru un upju dzelmēs. Dievs Pasauli sakārto, Velns šo kārtību cenšas izjaukt, tādēļ viņu pastāvīgi vajā Pērkons.

Dievs un zinātne. Skeptiķu bija pieticis visos laikos, gan antīkajos, gan viduslaikos.
Pirmā nopietnā zinātnē balstītā Dieva misijas sašūpošana notika līdz ar britu zinātnieka Dārvina izvirzīto evolūcijas teoriju, kurā par galveno virzītājspēku kalpoja nevis Dievs, bet gan dabiskā izlase. Praktiski vienlaicīgi līdz tai bija aizdomājies arī britu biologs Alfrēds Voless, kurš gan uzskatīj, ka tādas dabiskās izlases rezultāts nevar būt cilvēka psihiskā darbība - tur gan būs bijusi vajadzīga Dieva iejaukšanās. Mūsdienu evolūcijas teorija pilnībā iztiek bez Dieva piesaukšanas.
Teleoloģiskos pierādījumus Dievam meklējis Baltijas vācu filozofs K.G.Elverfelds. 

Argumenti par Dieva eksistenci.
      Viss ir tik sarežģīts un harmonisks, ka nav varējis rasties nejauši bez kāda Augstāka plāna.
      Sarkanā novirze. Šīs parādības pilnīga skaidrojuma zinātniekiem vēl nav. Tādēļ reliģiskie darboņi to mēģina izmantot savā labā. 

Argumenti pret Dieva eksistenci.
      Matērijas un enerģijas nezūdamības likums.

Tikmēr ufologi piedāvā versiju, ka par Dievu cilvēks civilizācijas rītausmā sācis uzskatīt ĀC - vienu vai vairākas, kas bijušas augsti attīstītas. Tā arī radies visu reliģiju pamats - Dievs.

Saites.
Absolūts un absolūtā ideja.
Reliģijas.