Aliens

Anomālas kartes

Senas kartes, kurās attēlotas tādas pasaules daļas un kontinenti, kas kar\šu radīšanas laikā nebija pazīstamas, zināmas un  kartografētas. Īpaši tas attiecas uz Antarktīdu, kura dažkārt pat attēlota bez ledus. Dažas no šīm kartēm ir tik pārsteidzošas un to pastāvēšana tik neiespējama, ka trūkst jebkāda pārliecinoša izskaidrojuma.

Karte ir informācijas fiksēšanas veids. Pirmās kartes kā uzskata ģeogrāfijas vēsturnieki bija zīmējumi, kas bija neprecīzi, taču ar šiem zīmējumiem varēja norādīt zvejas un medību vietas, svarīgākos ģeogrāfiskos objektus. Taču šajā sakarā gan jāatzīmē fakts, ka daudzas viduslaiku kartes, kas uzskatāmas par senāku oriģinālu kopijām, satur zināšanas, kuras ieguvusi kāda senāka augsti attīstīta civilizācija, varbūt pirmsplūdu.
Kartes zīmējušas visas tautas, pat tās, kuras nepazina rakstību. Kad angļu jūrasbraucējs Džeims Kuks bija nonācis Taiti salā, viens iedzīvotājs viņam ar zariņiem, gliemežvākiem un citiem palīglīdzekļiem attēloja apkārtējos salu atrašanās vietas, norādot attālumus līdz tām, to lielumus, vēju un jūras straumju virzienus.

Senāka aizvēstures civilizācija? Apbrīnojami precīzās senās kartes (Piri Reisa, Orontejas Fineja, Ahmeda Hadži u.c. kartes) ļauj izvirzīt hipotēzi, ka starp X un V g.tk.pmē. uz Zemes eksistējusi augsti attīstīta civilizācija. Tai bija lielas zināšanas navigācijā, kartogrāfijā, astronomijā, kuru līmenis nebija zemāks par to kāds bija vismaz XVIII gs.
Šī civilizācija bija mūsu priekšgājēja. Tā, iespējams, atradusies kontinenta, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem, ziemeļu krastā vai lielas salu arhipelāgā - tā bija Antarktīda, kur tajā laikā valdīja mērens klimats. Vēlāk tā varēja aizņemt Āfrikas kontinenta ZA.
Civilizācija iznīka dēļ apledojuma dienvidu zemē, kas nesākās agrāk par X g.tk. pirms mūsu dienām. Tāda dabas kataklizma varēja gandrīz sagraut protocivilizācijas materiālo kultūru. Ļoti iespējams, ka lielu daļu šo materiālās kultūras liecību pašlaik sedz biezs Antarktīdas ledus. Vēl viena iespēja ir, ka daži no šīs protocivilizācijas pārstāvjiem varēja izdzīvot katastrofā un savas zināšanas nodot senajiem šumeriem un ēģiptiešiem.
Amerikāņu ģeogrāfijas vēsturnieks profesors Čārlzs Hepgūds dikti ieinteresējās par viduslaiku karšu apbrīnojamo precizitāti un tajās ietverto zināšanu neatbilstību mūsu priekšstatiem par seno tautu zināšanām ģeogrāfijā (Pirī Reisa karte, Orontejas Fineja karte). Profesors savāca ļoti plašu materiālu, kuru viņš apkopoja savā monogrāfijā „Seno jūras valdnieku kartes.”
Čārlzs Hepgūds konstatēja, ka „augsti attīstīta karšu sastādīšanas māksla, kuras zinātāji izmantoja sfērisko trigonometriju un instrumentus, kas ļāva viņiem precīzi noteikt garumu un platumu, šī māksla atdeva savu vietu visai primitīvajai grieķu kartogrāfijai, bet vēlāk, viduslaikos, arī šīs zināšanas tika pazaudētas...” Seno karšu pētniecības gaitā profesors nonāca pie slēdziena, ka senatnē pastāvējusi „visu pasauli aptveroša civilizācija, kuras kartogrāfi sastādīja visas zemeslodes kvalitatīvas kartes. Šīm kartēm raksturīgs vienāds tehnisks izpildījuma līmenis, vienādas metodes, viens matemātisko zināšanu līmenis, un, iespējams, to sastādīšanai izmantoja viena tipa instrumentus.”
Tālāk šajā esejā tiks apkopta informācija par dažām mīklainām kartēm, kas, iespējams, sniedz papildus netiešus pierādījumus šādas aizvēstures civilizācijas eksistencei.

Kartogrāfija senajos Tuvajos Austrumos. Senās Mezopotāmijas kartogrāfi mācēja ne vien zīmēt precīzus pilsētu plānus, bet mēģināja grafiski kartē attēlot visu zināmo Zemi.
Senākā „pasaules karte” saglabājusies VII - VI gs.pmē. kopijā. Šīs kartes oriģināls izgatavots XXIV gs.pmē. 12x8 cm lielajā kartē attēlota riņķveidīga Zeme, kurai visapkārt tek Pasaules okeāns, kas kartē dēvēts par „Rūgto upi.” Riņķveida Zemes kartes centrā attēlota senā Mezopotāmija. Kartē precīzi iezīmēta Eifratas upe no iztekas kalnos līdz ietekai Persijas līci, iezīmēta Bābele un citas pilsētas. Mīklaini ir septiņi trīsstūri, kuru pamatus veido Zemes riņķa mala, bet virsotnes sniedzās pāri „Rūgtajai upei.” Pie viena trīsstūra uzraksts - „Zeme, kur saule nav saskatāma.” Iespējams, ka šie septiņi trīsstūri apzīmē zemes, kur senie divupieši paši nav bijuši, bet dzirdējuši nostāstus par tam no citiem. Bet uzraksts „Zeme, kur saule nav saskatāma” vedina domāt, ka senajā Mezopotāmijā bija ziņas par zemēm, kur pusgadu valda polārā nakts.
Tomēr, iespējams, ka kartogrāfijas sākumi meklējami daudz senākos laikos par XXIV gs.pmē. XIX gs. vēsturnieks P.Goseijs, pētīdams senas kartes, izdarīja pārsteidzošu atklājumu. Erastotēna (ap 276.-194.g.pmē.) kartē jeb tās kopijās bija kļūdas. Tas bija sistemātiskas kļūdas. Šīs kļūdas parādīja, ka Erastotēns kartes gatavojis izmantodams senākus oriģinālus, kuru projekciju centrs atradās Tīrā vai Bābelē. Vēsturnieks Gosejs, izejot no astronomiskajiem aprēķiniem, kuri bija karšu pamatā, aprēķināja varbūtējo šo karšu sastādīšanas laiku. Tas bija 3600.g.pmē.! 

Ptolemaja karte. Šajā kartē Ziemeļeiropā attēlotas kaut kādas baltas zonas. Saskaņā ar pēdēja apledojuma norišu rekonstrukciju, šo zonu kontūras sakrīt ar ledāju atlieku izplatību. Ja tā patiešām ir, tad Ptolemaja kartē attēlotā aina attiecas uz 10 000 gadu senu pagātni.

Satelīta uzņēmums no Haņu dinastijas laika Ķīnas. 1972.-1974.gadā Ķīnā Čensi provinces austrumu apgabalā atraka vairāk nekā 2000 gadu vecu kapu kompleksu no Haņu dinastijas laika. Šajā kapu kompleksā tika uzieta pārsteidzoša karte - kvadrātveida, katra mala ir 96 cm gara. Kartē attēloti reģioni, kas atrodas cits citam blakus - provinces Huansi, Huanduna un Huana. Hārtvigs Hausdorfs par karti: „Kartē attēlots Daosjanas apgabals Huanas provincē pāri Sjao upes ielejai līdz pat apvidum ap Nanhejas pilsētu Huandunas provincē. Karte, kuras mērogs ir 1:180 000, ir tik precīza, ka neviļus atgādina moderno satelītu uzņēmumu."

Acteku Actlānas karte. Senos acteku zīmējumos Actlāna attēlota kā kalnu apņemta sala, kurā vienu virsotni ierobežo mūri un kanāli. Attēlojums līdzinās Platona aprakstītajai Atlantīdas zemei.

Vikingu karte. Tā ir 1440.gadā izdota karte, kurā atzīmēti vikingu X - XI gs. veiktie atklājumi. Kartē atzīmēta Vinlande ("vīnogu zeme"), Helilande ("klinšu zeme") un Marklande ("mežu zeme"). Karte kopš 1957.gada ir Jēla universitātes īpašums. Kāds pat ir aprēķinājis tās vērtību - 25 miljoni ASV dolāru.
Tomēr jaunākie pētījumi parādījuši, ka karte ir viltojums, par ko bija pārliecināti daudzi vēsturnieki un kartogrāfi jau iepriekš. Tas atklāts Smitsona institūtā Vašingtonā, gatavojoties izstādei par vikingiem. Veicot kartes tintes ķīmisko analīzi un salīdzinot to ar citām autentiskām XV - XVI gs.kartēm, fiziķis Duglass Maknotons atklājis, ka, visticamāk, karte tapusi tikai XX gs. sākumā pēc XVI gs. portugāļu karšu parauga. Par to liecinot kartes stils un tinte, kurā uzietais titāna dioksīds liecinot par XX gs. rūpniecību.
Viens no viltojuma pierādījumiem ir tas, ka tajā attēlotās Ziemeļatlantijas krastu un salu līnijas pārsvarā sakrīt ar Dženovas kartogrāfa Nikolo Kaneiro 1503.-1505.gados radīto karti, kas tolaik bija slepens dokuments un atklātībā nonāca tikai krietni vēlāk.
Lai vai kā, tomēr vairāki eksperti tomēr aizstāv viedokli, ka karte radīta viduslaikos. Ķīmiķe un Smitsona materiālu izpētes centra speciāliste Žaklīna Olina uzskata, ka titāna dioksīda klātbūtne tintē var būt izveidojusies laika gaitā, kartei novecojot.
Tādējādi kartes autentiskums paliek atklāts jautājums.

Viduslaiku karšu mīkla. Uz Viduslaiku kartēm, kur attēlots Atlantijas okeāns, var atrast tādus nosaukumus, kādu nav mūsdienu kartēs, piemēram: Svētā Brandana sala, Brazīla, Antīlija, Antillu, Antilhu vai Antigliju, Jaunavu sala, Septiņu pilsētu sala, Zaļā sala un daudzas citas. Uz kādas uzrakstīts: „Ir 150 tālu salu okeānā uz rietumiem no mums, un katra no tām ir lielāka par Īriju divas vai trīs reizes.”
Pats interesantākais ir tas, ka šādas pasaules kartes acīmredzot izmantojis Kristobals Kolons. Piemēram, Toskanelli karte, kura bijusi līdzi Kolumbam viņa ceļojumā uz Jauno pasauli, bija iezīmēta Antilija. Toskanelli rakstīja Kolumbam, kad tas gatavojās savai ekspedīcijai uz Indiju, iesakot piestāt Antilijā ceļojumā uz Indiju. Toskanelli kartē Indija un Ķīna bija iezīmēta Atlantijas okeāna rietumu krastā. Vēl Kolumbs pētījis vai ņēmis līdzi šādas kartes: 1435.gadā izdoto Bekario karti, Branko karti (1436.g.), Pareto (1455.g.), Roseli (1468.g.) un Bennikasas karti. 
Minētajās kartēs parādās Antilijas vārds dažādos rakstība variantos. Parasti Antilija kartēs novietota Atlantijas okeānā vienā līmenī ar Portugāli. Antilha’ (portugāļu val.) nozīmē „salu priekšā” vai „pretī” un attiecās uz plašu salu okeāna vidū, „septiņu pilsētu” salu. Vai nu tā bija Atlantīdas nosaukuma cita forma vai nē, tā bija iezīmēta visās tā laika kartēs, ignorējot faktu, „Vienā ļaunā dienā, vienā ļaunā naktī Atlantīdas sala, iegrimusi jūrā, pazuda.”
Ģeogrāfijas vēsturnieki šīs kartes skrupulozi pētījuši un mēģinājuši identificēt tur atzīmētās vietas. Daudzas viduslaiku kartēs iezīmētas salas atbilst pašlaik pastāvošajām Atlantijas okeāna salām - Kanāriju un Azoru salām, Madeirai. Ir pētnieki, kuri pārliecināti, ka viduslaiku jūrasbraucējiem izdevies sasniegt Amerikas krastus un atklāt Rietumindijas salas. Un šīs salas fiksētas viduslaiku kartēs ar nosaukumiem - Antilija, Brazīla, Jaunavu sala. Vairākums pētnieku gan ir pretējās domās. Viņi uzskata, ka eiropiešiem virzoties arvien tālāk Atlantijas okeānā, leģendārās salas tika iezīmētas kartēs tālāk uz rietumiem. Kad Kolumbs bija pavēris eiropiešiem ceļu uz Jauno pasauli, vecos nosaukumus piešķīra jaunatklātajām zemēm - tā radās Antiļu salas, Brazīlija, Virdžīnu salas (Jaunavu salas). 
Daudzas salas droši vien nekad nav pastāvējušas, to esamība Viduslaiku kartēs vienkārši ir pārpratums. Piemēram, leģendārā bīskapa kuģinieka Brandāna atklātā sala radīja vēl vienu salu - Borondonu. Brazīlas sala Atlantijas okeānā tika iezīmēta gan ZR, gan centrālajā daļā, gan dienvidos. Rezultātā dažās kartēs redzamas pat trīs Brazīlas salas. 
Lielā mērā šajās kartēs atspoguļojās arī antīko un arābu kartogrāfu zināšanas. Piemēram, Homēra poēmā aprakstītā Ogigijas sala, kur valdījusi Atlanta meita nimfa Kalipso, viduslaiku kartogrāfija pārvērtusies par „Vellatu salu” un „Jaunavu salu.”
Taču pat vēl pēc rūpīgas šo karšu analīzes paliek salas, kuras pētniekiem ir mīkla un, kuru esamību nevar izskaidrot ar viduslaiku kartogrāfu kļūdām vai ziņām par reālām salām un zemēm, ne ar sagrozījumiem antīkajos un arābu avotos. Arī antīkā laikmeta zinātniekiem bija uz kaut ko jābalstās un viņi nevarēja taču grābt ziņas par salām Atlantijas okeānā no zila gaisa. Antīkie zinātnieki ņēma informāciju no grieķu un romiešu jūrasbraucējiem, kuri kuģoja Atlantijas okeānā. Vēl pirms grieķiem Atlantijas okeānā burāja feniķieši un krētieši.
Tātad, viduslaiku karšu „vēsturiskie slāņi” veidojušies no pašu kartogrāfu ģeogrāfiskajiem priekšstatiem, antīko un arābu kartogrāfu darbiem, kurus izmantoja Eiropas Viduslaiku zinātnieki, feniķiešu jūrasbraucēju sasniegumiem, Homēra ģeogrāfijas, „Mikēnu ģeogrāfijas” un visbeidzot no Krētas jūrnieku ģeogrāfiskajiem datiem. Tādi varētu būt viduslaiku karšu avoti, kuri iesniedzās senā pagātnē.

Buašē karte.
Oronteja Fineja karte.
Pirī Reisa karte.

Gvadalkivīras upe kādā senā kartē. Vienā senā kartē Gvadalkivīras upe attēlota bez deltas. Mūsu laikos Gvadalkivīras delta veido plašu 7 km platu estuāru. Lai tāda delta izveidotos, vajadzīgs ne mazāk par 20 000 gadiem.

Austrālijas karte. Kādā kartē (kurā?), kas darināta 1510.gadā, attēlota Austrālija, kuru eiropieši atklāja un iezīmēja kartēs tikai XVII - XVIII gs. Tātad simts gadus pirms tā laika, kad pirmais eiropietis sasniedza Austrāliju.

Sensacionālas Antarktīdas kartes! Senajās kartēs, pat tajās, kas darinātas XV gs. un vēl senākos laikos, Dienvidpola apkārtnē attēlota kaut kāda zeme. Līdz Pīri Reisa kartes pētījumiem šis apstāklis īpašu uzmanību neizpelnījās no zinātnieku puses. Uzskatīja, ka tā ir nodeva tradīcijai, kas nāk no antīkajiem laikiem. Antīkie zinātnieki Hērodots un Ptolemajs rakstīja, ka Zemes dienvidos jābūt zemei, kas „līdzsvaro” ziemeļu Hiperboreju. Pēc Melleri Pīri kartes pētījumiem šīs kartes arī nonāca zinātnieku redzeslokā un to pētniecībā tika izmantota Melleri metode.

Piri Reisa pasaules karte. Šī turku admirāļa 1513.gadā izgatavotā karte attēlo Āfrikas rietumu piekrasti, Dienvidamerikas austrumu piekrasti un Antarktīdas ziemeļu piekrasti. Vairāk par to lasiet esejā Piri Reisa karte.
Tomēr, sakarā ar Piri Reisa karti jāpiemin vēl viens interesants moments, ko jau atzīmējis Čārlzs Hepgūds. Viņš raksta: „Vislielākās grūtības Pirija Reisa kartē mums sagādāja Karību jūras daļas. Šķiet, ka tās atrodas ārpus režģa.”
Piri Reisa kartē attēlots Kubas austrumu krasts, trūkst visas rietumu puses. Savukārt kreisajā pusē ir kāds piedēklis, kas nevar būt Kuba. Tā ir divreiz lielāka par tagadējo Karību jūras salu. Hepguds par to: „Tas ir ļoti dīvaini, jo Pirī Reisa kartē ir skaidri redzama rietumu krasta līnija, kur patiesībā sala ir nogriezta.”
Turklāt Pīri Reiss salai devis nepareizu nosaukumu Espanjola. Bet Kolumbs par Espanjolu nosauca nevis Kubu, bet gan tai blakus esošo salu, uz kuras šodien izvietojas Haiti un Dominikānas republika.
Profesors Hepguds šo kļūdu skaidro tā: Piri Reiss izmantojis kādu senu paraugu, kurā Kuba patiešām attēlota savādāk nekā tagad. Bez tam turku admirāļa rīcībā bija Kristofora Kolumba karte. Savā Babriye Piri Reiss raksta, ka viņš iztaujājis kādu matrozi, kas bija piedalījies Kolumba ekspedīcijā. Tādā ceļā, izmantojot Kolumba karti vai informāciju no sarunas ar matrozi un nezināmu senu karti, varēja rasties tik liela kļūda attiecība uz Kubu.
Ne mazāk interesants ir jautājums, kas tad bija iezīmēts tajā senajā kartē, kas, iespējams, glabājusies Aleksandrijas bibliotēkā? Varbūt senajā oriģinālā bija iezīmēta kāda lielāka sala? Atlantīda?
Uz šo jautājumu atbildēt nevaram, jo oriģināls ir zudis. Taču daži netieši pierādījumi izraisa interesi šajā virzienā. Kristofors Kolumbs jaunatklāto salu nosaucis par Espanjolu, kuru indiāņi dēvēja par Quisqueya-„Zemju māti.” Droši vien tā ir norāde uz kādu senu nostāstu. Tā var domāt.

Orontijas Fineja Antarktīdas karte. Zīmēta 1532. gadā. Vairāk par to atsevišķā esejā Oronteja Fineja Antarktīdas karte.

Antonio Dzeno „Ziemeļu karte.” Publicēta 1558. gadā kopā ar manuskriptu, kas stāsta par Henrija Sinklēra braucienu pāri Atlantijas okeānam 1398. gadā. Karte ir attēlotas Atlantijas okeāna ziemeļu zemes. Kartes un manuskripta autentiskums gan tiek stipri apšaubīts. Jo pretēja gadījumā nāktos atzīt, ka Kolumbam nepieder Amerikas pirmatklājēja gods. Tāds, stingri ņemot, nepieder arī Henrijam Sinkleram.
Tajā Grenlande attēlota gandrīz bez ledus, kāda tā bija pirms 10 000 gadiem. Tuvāk par to lasāms esejā Amerikas atklāšana.

Turka Hadži Ahmeda karte. Karte izgatavota 1559.gadā, droši vien kopēta no senāka līdz mums nenonākuša oriģināla. Kartē iezīmētas Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas kontūras un krasta līnijas. Arkārtīgi precīzi attēlota Amerikas Klusā okeāna piekraste un Aļaska. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka šajā kartē nav attēlots Beringa jūras šaurums. Kartē iezīmēts sauszemes tilts. Tilts, pa kuru kā uzskata vēsturnieki reiz paleolīta cilvēki no Āzijas nokļuva Amerikā. Šis sauszemes tilts izzuda pirms 30 000 gadiem.

Atanasija Kirhera Atlantīdas karte.
Atanasija Kirhera biogrāfija. 17.gs. vācu zinātnieks, jezuītu priesteris. Atanasijs Kirhers bija jaunu ceļu meklētājs un atklājējs matemātikā, fizikā, ķīmijā, valodniecībā un arheoloģijā. Viņš bija pirmais, kas pētīja fosforescenci. Tāpat Kirhers bija daudzu futūristisku izgudrojumu autors: izgudroja diapozitīvu projektoru un mikroskopa prototipu. Vācu zinātnieks ir uzskatāms arī par ēģiptoloģijas zinātnes dibinātāju. Viņš nopietni nodarbojās ar tempļu hieroglifu pētījumiem. Lieli nopelni Kirheram ir Atlantīdas jautājuma pētniecība. Sākumā viņš ļoti skeptiski izturējās pret leģendu par Atlantīdu. Viņš skrupulozi vāca mītus par Lielajiem plūdiem daudzās senajās kultūrās.
Kirhera atradums. Pētījumi Kirheru aizveda pie bagātīgas materiālu kolekcijas Vatikāna bibliotēkā. Šeit viņš uzgāja vienu ļoti vērtīgu liecību, kas pierādīja, ka leģenda par Atlantīdu atspoguļo reālu notikumu.
Starp nedaudzajiem Romas impērijas laika dokumentiem Kirhers uzgāja labi saglabājušos ādā iestrādātu karti, kurā bija attēlots Atlantīdas kontinents un tā atrašanās vieta. Karte nebija darināta Romā. To 1.gs. uz Itāliju atgādāja no Ēģiptes, kur tā arī bija tikusi izgatavota. Kirhers šo karti precīzi pārzīmējis, klāt pievienodams norādes uz Jauno pasauli un publicēja to The Subterrenean World. Zem attēla Kirhers pievienoja paskaidrojumu, ka tā ir Atlantīdas karte, kas sākotnēji izgatavotā Ēģiptē pēc Platona apraksta. Domājams, ka Atlantīdas karte zīmēta pēc 4.gs.pmē., un, iespējams, karti zīmējis kāds Ptolemaja dienestā esošs grieķu kartogrāfs. Sākotnēji karte glabājusies Aleksandrijas Lielajā bibliotēkā, kurā lieliskais grāmatu fonds gāja bojā, kad reliģiskie fanātiķi nodedzināja bibliotēku. Atlantīdas karte saglabājās tāpēc, ka tā tika pārvesta uz Romu.
Atlantīda Kirhera kartē attēlota nevis kā kontinents, bet gan kā liela sala ar platību kā Spānija un Francija kopā. Salas centrā attēlots vulkāns, iespējams ar to domāts Atlanta kalns, kā arī sešas lielas upes, kuras Platons nepiemin ("Krītijā" Platons raksta par lielām upēm Atlantīdā, bet nav minējis cik to bijis). Diemžēl Atlantīdas kartes oriģināls no senās pasaules pazuda pēc Kirhera nāves 1680.gadā. Par laimi Kirhers Atlantīdas karti bija pārkopējis savā grāmatā un tā ir saglabājusies tādā veidolā, kas tiek uzskatīts par oriģinālam tuvu kopiju.
Kirhera pārkopētajai Atlantīdas kartei ir interesanta iezīme. Tā uzzīmēta ar apakšu uz augšu (dienvidi atradās kartes augšpusē) - pretēji karšu zīmēšanas tradīcijām kā viņa laikā, tā mūsdienās. Tieši šī anomālija ir pierādījums kartes autentiskumam. Ēģiptiešu kartogrāfi pat Ptolemaja laikmetā zīmēja kartes ar Nīlas augšieleju (tā atradās dienvidos; „augš”- norāda uz augstāku vietu virs jūras līmeņa) augšēja daļā, jo upes galvenā satece atrodas Sudānā.

Buašē Antarktīdas karte. 18.gs. akadēmiķis Buašē attēloja Antarktīdu bez ledus.

Čo Hu karte. 1763.gada tapušajā kartē redzama visa pasaule, ieskaitot abas Amērikas un Antarktīdu. Piezīmē norādīts, ka tā ir 1418.gada kartes kopija. Ja izdosies to pierādīt, tad taps skaidrs, ka ķīniešu jūrasbraucējs sasniedzis Amēriku pirms Kolumba.

Ikas cilvēku veidotā pasaules karte. Uz diviem milzīgiem akmens bluķiem, kas sver 100 kilogramus, attēlots okeāns ar četriem nepazīstamiem kontinentiem. Varbūt tā ir seno Zemes kontinentu karte, bet varbūt kādas citas planētas virsmas attēlojums. Daudzi apgalvo, ka tur attēloti Atlantīdas, Lemūrijas/Mu kontinenti.

Saites:
Kartogrāfija.