Burvju nūjiņa, brīnumnūjiņa
- Detaļas
- Publicēts 21 Aprīlis 2020
- Autors Redaktors
Jauks simbols no eiropiešu pasakām, tā izcelsme saistīta ar feju stāstiem.
No bērnu dienām visi labi atceras pasakas par fejām, kas likušas lietā savas brīnumnūjiņas.
XX gadsimtā kāda misis Šeridana pastāstīja šādu stāstu, ka bieži nonākusi „starp fejām,” kad bijusi jaunāka. Šeridanai bija jāzīda tie bērni, kas atradās noslēpumainajā celtnē. Vēlāk Šeridana stāstīja, ka bērniem bija „garas sejas” un tie valkājuši „visdažādāko krāsu strīpotu apģērbu.” (Bord, "Fairies," 126.lpp.)
Vēl Šeridana stāstīja, ka visi ēkā esošie un arī viņa pati atradās kādas svarīgas fejas pakļautībā „ar garu nūjiņu rokā.” Visi šo feju saukuši par „kundzi.” Kad Šeridana sākusi radāt un lūgties, lai tiktu laista mājās, šī feja viņu mierinājusi, pieskārdamās ar burvju nūjiņu krūtīm. (Bord, "Fairies," 126.lpp.)
Ž.Valles savākts gadījums. Fermeris Moriss Mass, kurš dzīvoja citā Francijas provincē, ieraudzīja olveida objektu, ko balstīja 6 tievas uz āru izvirzītas kājas. Cauri caurspīdīgām durvīm bija redzami 2 sēdekļi, kas vērsti katrs uz savu pusi. 2 mazi cilvēciņi līkņāja pa āru, pētīdami apkārtējos augus. Kad tie ieraudzīja fermeri, viens no rūķiem pavērsa pret to kādu iegarenu priekšmetu, kas fermeri paralizēja. Savā starpā tie sarunājās, skaņas bija asas, guldzošas. Kad objekts aizlidoja, tā piezemēšanās vietā atrada dziļus pēdu nospiedumus.
Saites.
Fejas.
