Nirnbergas process (1946.g.)
- Detaļas
- Publicēts 02 Janvāris 2017
- Autors Redaktors
Sabiedroto vadīts tiesas process pēc nacistiskās Vācijas, kurā tiesāja sagūstītos vācu nacistu vadoņus.
PSRS centās nacistu noziedzniekos iekļaut arī ukraiņu nacionālās kustības līderi Stepanu Banderu, taču tas neizdevās un tiesā viņš figurēja nevis kā noziedznieks, bet gan kā upuris.
1946.gadā naktī uz 16.oktobri divi amerikāņu karavīri izpildīja procesā piespriestos nāvessodus. Nāvessodu nacistiem izpildīt brīvprātīgi pieteicās ASV 3.armijas seržants un bende Džons Klārens Vuds (John Clarence Woods). Pakarot taburetes vietā nacistu bonzām piedāvāja iekāpt lūkas caurumā. Un tā, pakāra: Ribentropu, Keiteli, Rozenbergu, kaltenbrunneru u.c. Līķi tika sadedzināti Minhenes krematorijā un pelni izkliedēti vējā. Paša Vuda liktenis bija šāds - 1950.gada 21.jūlijā dienējot Enivetoka (Eniwetok) atolā Māršala salās viņu nosita ar elektrību, kad viņš mēģināja salabot apgaismojumu.
Britu Reinas armija jau tūlīt pēc kara beigām noformēja baltiešu sardžu dienesta vienības no līdzšinējiem esesiešiem, turklāt iecēla par šo vienību sakaru koordinatoru augsta ranga SS virsnieku, leģiona ģenerālštāba priekšnieku, virspulkvedi Arturu Silgaili. Šīs vienības tad arī apsargāja Nirnbergā tiesājamos.
Paulusa dalība tribunālā. Nirnbergas komandējumu ievadīja 1946.gada 9.janvāra Paulusa paziņojums PSRS valdībai, kurā detalizēti bija aprakstīts vācu ģeneralitātes ieguldījums kara sagatavošanā. Pauluss pats atzina savu vainu: "Es nesu smagu atbildību par to, ka es tad, pie Staļingradas, pilnīgi brīvprātīgi izpildīju tādu militāro vadītāju pavēles, kuri rīkojās apzināti noziedzīgi... Kā tāds, kas izdzīvojis pie Staļingradas es uzskatu par pienākumu dot gandarījumu padomju tautai."
1946.gada 11. un 12.februārī kā liecinieku Paulusu nopratināja Starptautiskais kara tribunāls. Īpaša nozīme no Paulusa mutes bija apsūdzībām pret Keiteli un Jodlu, par tiešu līdzdalību "Barbarosas" plāna izstrādē. Paulusa uzstāšanās procesā bija pilnīgi negaidīta ne tikai apsūdzētajiem, aizstāvībai un presei, bet arī Paulusa tuvākajiem no sagūstīto vidus. Informatori ziņoja par Zeidlica izteicieniem, kurus PSRS iekšlietu ministrs Kruglovs ziņoja Staļinam, Molotovam un Berijam: "Viss tas ož pēc sensācijas, izjūti kādas dīvainas sajūtas. Pāris gadu iepriekš mēs piedāvājām Paulusam pašam izdarīt paziņojumu krieviem [...] par to, lai palīdzētu atklāt īstos kara vaininiekus. Pauluss [...] atteicās no tā. Viņš ir svārstīgs cilvēks."
Pauluss cerēja Nirnbergā satikties ar sievu, kuru nebija redzējis kopš 1942.gada, tomēr nekā. Pēc tiesas sēdes beigām feldmaršals tūdaļ tika nosūtīts atpakaļ uz PSRS. Helēna Konstance Paulusa mira 1949.gadā Bādenbādenē, tā arī nekad vairs nestiekot vīru. Pēc atgriešanās no Nirnbergas, Pauluss saņēma vēstuli no dēla, no kuras uzzināja, ka sieva bijusi ieslodzīta koncentrācijas nometnē. To izlasot, Pauluss teica: "Ja es agrāk būtu zinājis visu, es būtu izmantojis procesu un uzstātos asāk. vai tad man nebija tiesību uzstāties pret šiem cūkām?"
Interesanti! Nirnbergas tiesa esot pieņēmusi aizliegumu numurēt cilvēkus, bet kas tad ir mūsu personas kods?
