Hiksi
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
No seno ēģiptiešu valodas ḥqꜣ(w)-ḫꜣswt – "svešzemju valdnieki." Reizēm šo vārdu kļūdaini no grieķu valodas tulko kā „ganu ķēniņi.”
Kanaāniešu vai sīriešu cilšu savienība, kas II Starpdinastiskajā Senās Ēģiptes vēsturiskajā periodā daļēji iekaroja Seno Ēģipti un, nodibinājuši neatkarīgu XV dinastīju, no Avarisas valdīja pār Lejasēģipti un Vidusēģipti.
Hiksi bija pirmie svešzemju valdnieki Senās Ēģiptes vēsturē (~1650.–1550.g.pmē.). Turīnas ķēniņu saraksts liecina, ka hiksu valdnieki (kopā ap sešiem faraoniem) valdījuši 108 gadus. Tomēr dāņu eģiptologs Kims Rīholts (Kim Ryholt, 2018.g.) uzskata, ka viņu valdīšanas periods ilga 149 gadus, kamēr citi zinātnieki min vēl ilgāku laiku – pat līdz 160 vai 180 gadiem.
Hiksu ierašanās Ēģiptē. Hiksi, iespējams, cēlušies no kanaāniešu cilšu grupas, kas, sākot ar XII dinastijas beigām, pakāpeniski apmetās uz dzīvi Nīlas deltas reģionā. Pārsvarā šīs ciltis bija padzītas no dzimtenes karu dēļ, un tādēļ tās pārcēlās uz dienvidiem – Ēģipti. Apmetušies ēģiptiešu zemēs, viņi, izmantojot politiskās jukas, kad XIII dinastijas laikā centrālā vara kļuva vāja un nestabila, sagrāba Lejasēģipti.
Hiksu politiskās varas periods Ēģiptē, kas ilga 110 (teikts arī, ka 108) gadus (1640.-1550.g.pmē.) Senās Ēģiptes vēsturē tiek saukts par II Starpdinastiju periodu (1750.–1550.g.pmē.).
Hiksi sagrābj varu Senajā Ēģiptē. Lai gan hiksu ciltis sāka ieceļot Nīlas lejteces rajonos jau ap 1900.g.pmē., tomēr citi pārstāvji ieradās ap 1730.g.pmē. no Sīrijas un Palestīnas un jau ar militāru spēku nomāca politisko juku un bezvaras novājinātās Ēģiptes valdniekus. Pēc 20 gadus ilgušas karadarbības 1684.g.pmē. hiksi pilnībā pakļāva Ēģipti. Ēģiptiešu armija, kura sastāvēja tikai no gandrīz kailiem, ar šķēpiem, lokiem un lingām bruņotiem kareivjiem, nespēja pretoties hiksu karotājiem, kuri, iekalti metāla bruņās un bruņojušies ar gariem zobeniem, ātri traucās zirgu vilktajos kaujas ratos. Pakļaut pilnīgi visu Augšēģipti tiem tā arī neizdevās.
Hiksi iekaroja Sinaja pussalu un Nīlas deltu – tātad pakļāva Lejasēģipti ar tās galvaspilsētu Memfisu. Pārņēmuši ēģiptiešu centralizētās varas sistēmu, hiksi izveidoja XV, t.s. "hiksu dinastiju," kuras galvaspilsēta Avarisa atradās Nīlas deltas austreņu daļā. Galu galā hiksu varā pilnībā atradās Lejasēģipte, Vidusēģipte līdz Kuzai (Cusae) un Augšēģiptes ziemeļu daļa (tās centrālo un dienvidu daļu hiksi nespēja pakļaut). Vienīgi Tēbu noms palika vietējo valdnieku varā, taču arī viņi atzina hiksu virskundzību un maksāja tiem meslus.
Hiksu valdīšana Senajā Ēģiptē. Senēģiptieši hiksu okupācijas laiku ļoti smagi pārdzīvoja, jo iekarotāji dedzināja pilsētas, izpostīja tempļus, noslepkavoja iedzīvotājus, bērnus un sievietes aizveda gūstā.
Tomēr hiksi Ēģiptē ienesa arī pozitīvas pārmaiņas. Pateicoties viņiem, ēģiptieši sāka plašāk izmantot bronzu: pirms okupācijas senie ēģiptieši lietoja akmens un vara darbarīkus un ieročus, kuru izgatavošanā viņi bija sasnieguši augstu meistarību. No hiksiem senie ēģiptieši pārņēma virkni apbruņojuma elementus: zirgu vilktus kaujas ratus, dzelzs bruņucepures un bruņukreklus, jaunus zobenu veidus (hopešs - sirpjveida zobens) un kompozītlokus (saliktos lokus). Hiksu laikā izplatījās zirgkopība - viņi bija pirmie, kas Senajā Ēģiptē ieveda zirgus, tātad lietoja arī zirgu vilktus kaujas ratus. Tomēr šie pieņēmumi mūsdienu pētnieku vidū tiek arvien vairāk apšaubīti.
Bez tam no hiksiem tika pārņemta virkne aizguvumu valodā un reliģijā.
Hiksu padzīšana no Ēģiptes. Ap 1571.g.pmē. Tēbu nomarhs Seknenrs, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika pilnībā sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. Avarisa tika pārdēvēta par Ramzesu.
Seknenrs. Dzīvesgājums. Iesākumā valdīja tikai Dienvidēģiptē (1.-13.nomos), kamēr delta un Vidusēģipte atradās hiksu valdīšanā. Viņš vadīja ēģiptiešu atbrīvošanās karu pret hiksiem - pieteica karu hiksu faraonam Apopam III (nezināma vieta faraonu sarakstā) un uzvarēja to ap 1590.g.pmē. (???), sakaujot tā karaspēku pie Neterūsija (uz ziemeļiem no Hermopoles) un sagrābjot lielāko daļu Vidusēģiptes.
Ap 1571.g.pmē. Tēbu nomarhs Sekenenrs, XVII dinastijas aizsācējs, padzina vietvaldi un aizsāka plašu sacelšanos. Pēc 50 gadus ilgušas karadarbības hiksi tika sakauti un atkāpās uz Sinaja pussalu. Avarisa tika pārdēvēta par Ramzesu. Tomēr Sekenenrs krita kaujā ar hiksiem, tādēļ tronī kāpa mazgadīgais Jahmess I, ar ko aizsākas Senās Ēģiptes Jaunās valsts posms.
Hiksu karš, kurā iesaistījās Tēbu XVII dinastijas pēdējie valdnieki, noslēdzās ar faraona Ahmosa I (Jahmess I) – nākamās XVIII dinastijas dibinātāja – uzvaru pār hiksiem. Turpmākajos gadsimtos ēģiptieši hiksus attēloja kā asiņainus, despotiskus svešzemju iekarotājus, nostiprinot viņu tēlu kā svešas varas simbolu.
Klejotāju valdīšana ilga 108 gadus, bet vēl pēc viņu aiziešanas ēģiptiešu faraoni vēl ilgi bažīgi raudzījās uz austrumiem. Pēc hiksu aiziešanas, lielākā daļa zemju nonāca monarhu rokās. Jāuzsver, ka hiksi nekad nav pārvaldījuši visu Ēģipti – viņu vara aptvēra tikai valsts ziemeļu un centrālos reģionus, kamēr dienvidos, Tēbās, valdīja XVI un XVII dinastija. Īsu laiku, paralēli hiksiem un Tēbu valdniekiem, nelielu Ēģiptes daļu pārvaldīja arī mazpazīstamā Abīdas dinastija.
