Folkloras krātuve
- Detaļas
- Publicēts 24 Jūnijs 2025
- Autors Redaktors
Tautas daiļrades materiālu vākšanas, uzglabāšanas, kārtošanas, pētīšanas un publicēšanas zinātniskais centrs.
Folkloras krātuves uzdevums ir koncentrēt vienuviet visus nacionālās folkloras materiālus, arī no privātajiem krājumiem un no citām valstīm iegūtos. Folkloras krātuve organizē sistmātisku folkloras vākšanu. Iegūtos materiālus inventarizē, sastāda katalogus un rādītājus pēc žanriem, tematikas, vākšanas vietām, teicējiem, iesūtītājiem.
Vēsture. Viena no pirmajām folkloras krātuvēm dibināta 1831.gadā Somijā. Somu literatūras biedrības pirmais sekretārs E.Lenrūts jau 1836.gadā izdeva programmu folkloras vācējiem.
Krievijā vecākā folkloras krātuve ir Krievijas Ģeogrāfijas biedrībai Pēterpilī, kas izstrādāja vākšanas darba teorētiskos principus. Ievērojama folkloras krātuve XIX gs. beigās bija arī Maskavas universitātes Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrībai (dibināta1864.g.), kas sastādīja vākšanas programmas, rīkoja ekspedīcijas, atbalstīja materiālu kārtošanu un publicēšanu. Biedrības uzdevumā 1869. un 1870.gados folkloras vākšanu Latvijā organizēja F.Brīvzemnieks, iesaistot plašu vācēju pulku.
1878.gadā dibināta arī nozīmīgākā folkloras krātuve Lielbritānijā, Francijā - 1886.gadā, ASV - 1888.gadā, Vācijā - 1891.gadā.
Dānijas folkloras krātuve dibināta 1905.gadā, un tās pamatā bija folkloristu N.F.S.Gruntviga un E.Kristensena plašie vākumi.
XIX gs. 2.pusē folkloras centri radās arī Latvijā. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (dibināta 1869.g.) un Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības komisija (dibināta 1888.g.) kārtoja iesūtītos materiālus un izdeva savos rakstu krājumos.