Flobērs, Gistavs (1821.-1880.g.)
- Detaļas
- Publicēts 17 Aprīlis 2025
- Autors Redaktors
Gistav Flaubert.
Franču rakstnieks, viens no ievērojamākajiem franču reālistiem XIX gs. 2.pusē, O.de Balzaka kritizētāja reālisma tradīciju turpinātājs, izcils literārās formas un stila meistars.
Dzīvesgājums. Dzimis 1821.gada 2.decembrī.
No 1946.gada līdz mūža beigām G.Flobērs dzīvoja galvenokārt Ruānas apkārtnē savā īpašumā Kruasē, ko atstājis, tikai īslaicīgi ceļojot pa Ziemeļāfriku, Mazāziju, Grieķiju.
Agrīnie romāni "Novembris" (1842.g.) un "Jūtu audzināšana" (1.variants 1843.-1845.g., nepublicēts) sarakstīti romantisma manierē. Atteiksanos no romantisma un pāreju uz reālismu ietekmēja 1848.gada revolūcija un tās sakāve.
Par galveno G.Flobēra daiļraes saturu kļuva tā laika sabiedrības kritika. Lielus panākumus guva viņa pirmais reālistiskais romāns "Bovarī kundze" (1857.g., latviski 1926. ...1957.g.). Sociālpsiholoģiskā ievirzē tēlojot provinces ārsta ģimenes traģēdiju, G.Flobērs atmaskoja mazpilsētas sīkpilsoņu liekulību un melīgumu. Sašutusī buržuāzija, apsūdzot G.Flobēru netikumībā, iesūdzēja autoru tiesā, kur to attaisnoja.
Reālistiski vēsturiskajā romānā "Salambo" (1862.g., latviski 1907.g. periodika, grāmata 1924. ...1971.g.), atainojot algotņu dumpi Kartāgā, G.Flobērs netieši pauda neapmierinātību ar sava laika īstenību, arī ilgas pēc stipras un viengabalainas personības.
Autobiogrāfiskajā romānā "Jūtu audzināšana (1869.g.) kristiski atspoguļota franču sabiedrība un tas centieni 1848.gada revolūcijas un tās sakāves laikā.
Pēdējais romāns "Buvārs un Pekišē" (1881.g., nepabeigts) mākslinieciski mazāk nozīmīgs. Tajā izsmieta cilvēku muļķība, arī sīkpilsoņu diletantiskā nodarbošanās ar zinātni.
Vēlīnās daiļrades nozīmīgākā daļa ir stāsti. Filozofiskajā stāstā "Svētā Antonija kārdināšana" (1874.g., latviski 1924.g.), izmantojot baznīcas leģendu, apstrīdēta reliģijas sludinātā morāle. Krājumā "Trīs stāsti" (1877.g.) apvienots stāsts "Vienkārša sirds" (latviski 1911.g. periodikā, grāmata 1913., 1970.g.; vēstījums par kalpones dzīves traģiku) un stāsti, kuros ir antīkā un viduslaiku vēsture un reliģiskā tematika, - "Leģenda oar svēto Jūliānu Viesmīlīgo" (latviski 1913., 1974.g.), "Ērodeja"(latviski 1909.g. periodikā, grāmata 1913., 1970.g.).
Nozīmīga ir G.Flobēra plašā sarakste ar sava laika literārajiem darbiniekiem (1.-13., 1833.-1859.g.); vēstules atspoguļo G.Flobēra estētiskos, filozofiskos un sabiedriski politiskos uzskatus.
Miris 1880.gada 8.maijā.
G.Flobēra daiļrade ietekmējusi G.de Mopasānu, E.Zolā, T.Fontāni, I.Turgeņevu. Latviski G.Flobēra darbi kopš 1907.gada.
Saites.
Franču literatūra.
