Aliens

Fords, Henrijs (1863.-1947.g.)

Amerikāņu autorūpnieks, Ford mašīnu fabrikas dibinātājs.

Dzīvesgājums. 1896.gada 4.jūnijā Henrijs Fords veica izmēģinājuma braucienu ar savu pirmo uzbūvēto automobili – Kvadriciklu. Brauciens aizkavējas par divām stundām, jo izrādas, ka automašīna ir platāka nekā ceha durvis.
1900.-1912.gadus uzskata par elektroautomobīļu ziedu laikiem, jo, piemēram, ASV, kas bija lielākais tirgus, elektroauto ieņēma 1/3 daļu no visiem pārdotajiem automobīļiem. Cilvēkiem patika tas, ka elektroauto neizdalīja smakas un trokšņus kā ar degvielu vai tvaiku darbināmie auto. Tomēr punktu tam pielika Henrijs Fords, kas sāka iekšdedzes dzinēju automobīļu masveida ražošanu, tādejādi piedāvājot letākus braucamrīkus. Turklāt tolaik arī nafta bija lēta.
1920.gados Fords veica pretžīdiskus paziņojumus ar lielu rezonansi. Virkne amerikāņu politisko un sabiedrisko darbinieku pat uzrakstīja nosodījuma vēstuli.
1927.gadā Fords atvainojas par šiem izteikumiem.
1938.gada 30.jūlijā H.Fords svinēja savu 75 gadu jubileju, šai dienā Vācijas Trešā reiha valdība viņu apbalvoja ar Nopelnu ordeni, kas bija augstākais vācu apbalvojums ārzemju pavalstniekiem. Hitlers autorūpnieku nodēvēja par "iedvesmotāju" un familiāri dēvēja vinu par Henrihu (Indriķi!). Zināms, ka H.Fords finansēja Vācu nacionālsociālistu partiju.

"Ford Motor Company." Otrs lielākais ASV automobīļu rūpniecības monopols, transnacionāls koncerns.
Dibināts 1903.gadā, galvenā mītne Dīrbornā (Mičiganas pavalstī).
Pat laikā, kad Franciju bija okupējuši vācieši, Forda rūpnīca turpināja darbu (1930.gados Fords gan bija attālinājeies no darījumiem).
Ražo vieglos un kravas automobīļus, lauksaimniecības mašīnas, traktorus, elektriskos mājturības aparātus, radiouztvērējus un televizorus, produkciju bruņošanās vajadzībām. Uzņēmumam ir ap 60 meitasbiedrību ASV un ārzemēs. 1980.gadā kompānijas pārdevumu apjoms bija 37 100 000 dolāru; nodarbināto skaits vairāk kā 500 000 (1978.g., 1/3 no tiem ārvalstīs).

Saites.
Autobūve.