Aliens

Kuģu katastrofas, mistiskās

Šai šķirklī apkopotas neparastas kuģukatastrofas, kurām nav rasti izskaidrojumi. Izteikta doma, ka tādas pazušanas izraisa NLO (NZO) darbība zem ūdens, kas ir visai plaši novērota un dokumentēta.

Ik gadus bez pēdām pazūd 18-30 kuģi (G.Kolčins, "NLO, fakti un dokumenti, 1991.g.), tagad, iespējams, mazāk. Tie pazūd ne tikai slavenajā Bermūdu trijstūrī,  bet arī citviet pasaulē. Protams, lielākais vairums kuģu katastrofu skaidrojas ar pilnīgi arastām lietām - vētrām, sadursmēm ar zemūdens klintīm un citiem kuģiem, ugunsgrēki un sprādzieni. Tāpat nevar izslēgt arī ļaunprātīgu kuģu nogremdēšanu ar mērķi panākt apdrošināšanas prēmiju un pat pirātismu, kas joprojām sastopams DA Āzijas salās.
Krietni grūtāk izskaidrot gadījumus, kad pazudušas tikai kuģu komandas, bet paši kuģi palikuši neskarti - ar visām glābšanas laivām, strādājošiem ūdens sūkņiem, ledusskapjiem, radiostacijām un kravām.
Virkne amerikāņu autoru - Berlics, Džesups, Spensers u.c. izsaka domas, ka kuģu komandas būtu Nolaupījuši NLO - tomēr tam nav nekādu pierādījumu. Piemēram Berlics savā grāmatā "Bez pēdām" min vairākus piemērus, kad Bermūdu trijstūrī pazudušu kuģu tiešā tuvumā parādījušies NLO. /Avots - Berlitz Ch, Spurlos. Wien; Hamburg, 1977/ It kā tā esot bijis  tankera "Southern District" (1954.g.), jahtas "XOM suit Hom" (1955.g.), tankera "Imbross" (1975.g.) u.c. pazušanu gadījumos. Neatkarīgi novērotāji nekādus NLO kuģu pazušanu laikā nav fiksējuši.

Zemūdene „Tritons.” ASV zemūdene kuģojusi pie Floridas. Palaidusi pirmo balistisko raķeti, tā cieta kaut kādā katastrofā. Vibrācija, spoža gaisma visos nodalījumos.
Izrādījās, ka pusminūtē kuģis pārvietojies no Atlantijas okeāna uz Indijas okeānu. Komandas locekļi bija stipri novecojuši: grumbaini, pavājināta dzirde un redze.
Visdrīzāk - fufelis!

„Marija Celesta.” Šo kuģi atrada XIX gs. beigās dreifējot netālu no Lisabonas. Nebija nekādu cīņas pēdu, bet uz kuģa nebija ne vēsts no kapteiņa, viņa sievas un visas komandas. Tie bija kā izgaisuši.

„Eldridžs.” 1943.gadā uz šo kuģi nolika kaut kādu aparātu, lai kuģi padarītu neredzamu. Tas arī notika, komanda nokļuva nālotnē, kur esot redzējusi TV, helikopterus u.c. Kad viņi atgriezās, tad tos nosprieda par jukušiem
Līdzīgs eksperiments 6 gadus iepriekš esot bijis krieviem, kas pārvietojuši laikā lidmašīnu.

1968.gads.
1968.gada janvārī Vidusjūrā pie Tulonas pazuda franču zemūdene "Minerva." Meklējumi nedeva nekādu rezultātu, lai gan "Minervu" meklēja puse no Francijas Vidusjūras flotes ar pašu modernāko tehnoloģiju pielietošanu. Meklēšanas laikā tika knstatēts kaut kāds nezināms zemūdens objekts. /Avots - Mostowitcz A., My z Kosmosu, Warszawa, 1972./
1968.gada janvārī rajonā starp Kipru un Aleksandriju pazuda žīdu zemūdene "Davar." /Avots - Mostowitcz A., My z Kosmosu, Warszawa, 1972./

1970.gads. Esot uzieti 23 kuģi, kurus pametušas ekipāžas. /Avots - poļu žurnāls "Przeglad Pomorsky," 1975.g./

1971.gads. Esot uzieti 18 kuģi, kurus pametušas ekipāžas. /Avots - poļu žurnāls "Przeglad Pomorsky," 1975.g./

1972.gads. Esot uzieti 20 kuģi, kurus pametušas ekipāžas. /Avots - poļu žurnāls "Przeglad Pomorsky," 1975.g./

1973.gads. Esot uzieti 15 kuģi, kurus pametušas ekipāžas. /Avots - poļu žurnāls "Przeglad Pomorsky," 1975.g./

1974.gads.
1974.gada martā VFR tralerim un zivju pārstrādes rūpnīcai, kas atradās Atlantijas okeānā Dienvidamerikas austreņu šelfa rajonā, uz dzenskrūves uztinās zvejnieku tīkli. Tralera mehāniķis Kurts Šneiders ar akvalangu ienira zem ūdens, lai dzenskrūvi atbrīvotu. Nostrādājis zem ūdens apmēram 2 stundas, K.Šneiders iznira un izdzirdēja kompersora dūkoņai līdzīgu skaņu, šausmu kliedzienus un kāju dipoņu pa klāju. Viņs ieraudzīja, ka virs kuģa karājas kaut kāds spīdošs metālisks objekts, kas izstaroja žilbinošu gaiši zilu gaismu. Izbiedētais Šneiders no jauna ienira, noslēpdamies aiz kuģa pakaļgala. Viņš gaidīja, kad izmainīsies situācija, laiku pa laiku izbāzdams galvu no ūdens. Vienā no brīžiem viņš ieraudzīja kā NLO zibenīgi uzšāvās augšup un pazuda zilajās debesīs. Uzkāpis uz kuģa klāja, Šneiders ieraudzīja briesmīgu nekārtību, kas liecināja par paniku. Visa 40 cilvēku komanda bija bez pēdām pazudusi. /Avots - Znicz I., Goscie z kosmosu: katastrofa tunguska. Troikat Bermudzki. Ovce slady., Gdansk, 1982., Aliens.lv domā, ka šis gadījums ir bezkaunīga diršana/

Kuģa „Edmunds Fidžeralds” katastrofa.
Kuģis. 222 m garais kuģis bija Augšezera lepnums.
Vieta. Augšezers.
Laiks. 1975.gada 10.novembris.
Katastrofa. Viņš devās ceļā no Augšezera uz Detroitas čugunlietuvēm ar 26 000 tonnu dzelzs lūžņu. Kuģis pazuda samērā īsā laika sprīdī. Kapteinis Ernests Maksorlijs ap pulksten 19.10 noraidīja radiogrammu kuģim „Artūrs Andersons”, kas sekoja, ka pārāk lielās viļņošanās dēļ viņa kuģī iesmēlies ūdens. Lai gan kuģim briesmas nedraudot, kapteinis lūdzis uzturēt ar viņu redzamības un radara kontaktus. Pāris minūšu pēc radiogrammas vienā mirklī izdzisušas gan „Edmunda Ficdžeralda” bortugunis, gan arī attēls radara ekrānā. Tikai pēc 21 mēneša, 1977.gada augustā, vraku atrada 170 m dziļumā – precīzi pārgrieztu uz pusēm. No 29 matrožu komandas nebija izglābies neviens. 1978.gadā ASV Satiksmes drošības pārvalde konstatēja, ka bijušas bojātas preču kuģa lūku blīves. Tomēr tas neizskaidro kuģa tik ātru nogrimšanu.
Par šo nelaimi kanādiešu folkmūziķis Gordons Laitfūts sarakstīja skaistu muzikālu balādi.

„Berge Vanga” katastrofa.
Kuģis. Piederēja norvēģu rēderim Sigvaldam Bergesonam. Arī veda dzelzs rūdu.
Vieta. Virs Mindanao dziļvagas austrumos no Filipīnām, kur dziļums sasniedz 10 km.
Laiks. 1978.gada oktobrī.
Katastrofa. Bojāejas apstākļi stipri līdzīgi 1975.gada „Berge Istra” kuģa bojāejai. Šis kuģis bija ceļā no Dienvidāfrikas uz Japānu, kad pēkšņi pārtrūka sakari. No kuģa nekas nav atrasts, un no 40 cilvēku lielās apkalpes neviens nav izglābies.

„Berga Istra” katastrofa.
Kuģis. 228 000 t kravnesība, tās dēļ viņu dēvēja par „Zaļo milzi”. Kuģis piederēja norvēģu rēderim Sigvaldam Bergesonam, tas bija jauns – tikai 4 gadi.
Vieta. Mindanao dziļvagas austrumos no Filipīnām, kur dziļums sasniedz 10 km.
Laiks. 1975.gada 29.decembrī.
Katastrofa. Neilgi pirms tās sakaru virsnieks Ronalds Lemāršs bija sazinājies ar sievu un pastāstījis, ka laiks ir labs un jūra mierīga. No 30 apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai divi, jo uz augšēja klāja kaut ko tobrīd krāsojuši. Abi apgalvoja, ka brīdī, kad iemesti jūrā, dzirdējuši sprādzienus. Taču eksperti neticēja, jo netika atrastas nekādas kuģu atliekas. Versija par islāma dumpinieku uzbrukumu no Mindanao salas negāja cauri, jo izglābtie nebija manījuši nekādu uzbrukumu. Tilpnēs kuģis vedis 188 000 t dzelzsrūdas, un tas varēja būt par cēloi ļoti straujajai kuģa nogrimšanai. Nevarēja izskaidrot arī sakaru pārtrūkšanu īsi pirms katastrofas, jo kuģis bija aprīkots ar vismodernāko navigācijas tehniku un vislabākajām drošības ierīcēm. 

Saites.
Kuģu katastrofas.
Kuģi un kuģniecība.