Tanu balva
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 21 Februāris 2025 14:00
- Autors Redaktors
2014.gadā dibināta balva par zinātnes sasniegumiem, Nobeļa balvas Āzijas analogs.
Viens no Taivānas bagātākajiem cilvēkiem, Semjuels Jins, kompānijas Ruentex vadītājs, 28.janvārī paziņoja par Nobeļa balvas Āzijas līdzinieces - Tanu (Tang) balvas - nodibināšanu. Paredzēts, ka balvās nominanti saņems summas, kas būs pat lielākas par Zviedrijā piešķirtajām.
Tanga balvas fonds ir noslēdzis vienošanos ar Taivānas augstāko zinātniskās pētniecības iestādi Academia Sinica, kas būs atbildīga par nominantu izvēlēšanos un balvu piešķiršanu.
Sākot ar 2014.gadu Tanu balva ik pēc 2 gadiem tiks piešķirta 4 nominācijās - ilgtspējīga attīstība, biofarmakoloģija, sinoloģija (izņemot literatūru) un "likuma vara." Uz balvu varēs pretendēt individuālas personas no visas pasaules. Katras nominācijas uzvarētājs saņems 50 miljonus Taivānas dolāru jeb 1,7 miljonus ASV dolāru.
Balvu S.Jins nosaucis par godu Tanu dinastijai, kas valdīja Ķīnā no 618. līdz 907.gadam. Tani, norāda Jins, īstenoja politiku, kas apvienoja pašpārliecinātību ar kosmopolītismu, kā arī kļuva par Ķīnas ziedu laiku simbolu nākamajām paaudzēm.
Saites.
Āzija.
Zinātne un zinātnieki.
Tercinozauri
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 15 Februāris 2025 15:28
- Autors Redaktors
"Sirpjveida ķirzaka."
Uziets šīs dinozaura milzīgs pirksts ar 80 cm garu nagu. Tomēr nekas vairāk par šo dinozauru nav zināms.
Tvaiks
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 13 Janvāris 2025 12:01
- Autors Redaktors
Tvaiks.
Raksti.
Jauns materiāls ražos elektrību, izmantojot ūdens tvaikus.
Tarbozauri
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 15 Februāris 2025 15:19
- Autors Redaktors
Dzīvoja pirms 80 miljoniem gadu krīta periodā tagadējās Mongolijas teritorijā.
Nav uzieti pilni skeleti (visvairāk trūkst astes daļas), tomēr tiek uzskatīts, ka tā garums bijis 14-15 m, augstums - 6 m, ķermeņa masa 5-6 tonnas. Tarbozaura galvaskauss garumā ir bijis 1,45 m. Kinžala formas zobi 15 cm garumā bijuši tik spēcīgi, ka varētu noturēt aktīvi pretojošos upuri.
Nav drošu ziņu par tarbozauru medību spējām - vai tiešām tie spējuši vajāt medījumu, vai tomēr bijuši pārlieku masīvi tādam darbam. Tādejādi iespējams, ka tie bijuši maitēdāji vai pat barojušies ar mazāku plēsēju iegūtu medījumu, kurus padzīt no maltītes vietas tarbozauram nesagādātu grūtības.
Totoras meldri
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Decembris 2024 06:56
- Autors Redaktors
Stiebraugs, kas aug Titikakas ezerā un Lieldienu salā, vietējie to izmanto laivu darināšanai.
Aug lielās sekla ūdens platībās, kur dziļums nepārsniedz 5 m.
Izmantošana pārtikā. Tad izrauj ar visām saknēm. Ēd stiebra apakšējo daļu. Maigie, apmēram 50 cm garie dzinumi salu iedzīvotājiem aizstāj salātus. Vienlaikus ir arī ārstniecības līdzeklis, jo vietējie uskata, ka totora tīrot nieres.
Meldru laivas. Aimari un uri joprojām, tāpat kā pirms gadsimtiem, pa Titikakas ezeru pārvietojas niedru laivās. No sausiem nogrieztiem meldriem būvē laivas - tās sauc par totorām vai sampām. No meldriem veido arī buras. Vietējam meistaram 3 m garas laivas izgatavošana prasa mazāk par nedēļu, turklāt panāk, ka tā ir absolūti ūdens necaurlaidīga. Tādas sampas kalpo gadu vai pat ilgāk.
Interesanti, ka laivas esot dikti līdzīgas seno ēģiptiešu papirusa kuģiem - ne velti T.Heijerdāla laivu Ra II būvēja tieši Titikakas ezera aimaru indiāņi, pēc tam, kad Ra I, īsi pirms mērķa sasniegšanas, bija nogrimis Atlantijas okeānā.
Meldru mājokļi. No totorām būvē arī mājokļus.
Peldošās salas. No totorām būvētas arī urusu peldošas salas Titikakas ezerā - tādas ezerā ir ap 35. Ik pēc 2-3 mēnešiem tās "uzaudzē" ar svaigi sagrieztiem totoras meldriem no augšpuses, jo apakšpuse ir notrūdējusi. Lielākās salas "audzē" ar visas kopienas spēkiem.
Lauksaimniecība. Atkarībā no satrūdēšanas pakāpes totoras niedres nogrimst ezera dibenā. Daudzās vietās starp ezera dibenu un salas "dibenu" no satrūdējušām niedrēm izveidojas "fundaments," un tad uz melnā irdenā kūdras slāņa izveido dobītes un tajās audzē kultūraugus - saknes, kartupeļus, sēj pat labību.
Totoras meldri kā saita starp Dienvidameriku un Polinēziju. Interesanti, ka totoras meldri auga arī Lieldienu salas vulkānu krātezeros, piemēram, Ranoraraka vulkāna krāterezerā. Rapanujieši arī no šiem meldriem gatavo laivas, tāpat kā viņu laikiņi Dienvidamerikā ap itikakas ezeru. Difuzionisti (T.Heijerdāls) šo faktu izmanto, lai pamatotu kultūras sakaru esamību pāri Klusajam okeānam. Vai varētu būt, ka totori meldri ir atvesti no Dienvidamerikas?
Saites.
Urusi.
Titikakas ezers.
Lieldienu sala.
