Subneptūni
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 26 Septembris 2025 07:22
- Autors Redaktors
Astronomijā visai brīvi pieņemts apzīmējums planētām, kas izmēru ziņā atrodas starp Zemi un Neptūnu.
Subneptūna definīcija ir visai nenoteikta, jo šajā klasifikācijā var iekļauties gan planētas, kuru rādiuss ir mazāks nekā Neptūnam, bet masa lielāka, gan arī planētas ar lielāku rādiusu, bet mazāku masu.
Lai arī Saules sistēmā nav nevienas planētas, kas atbilstu šiem kritērijiem, astronomi šo planētu klasi uzskata par izplatītāko Piena ceļā. Šo citplanētu sastāvs un struktūra vēl nav pietiekami labi izpētīta. Jaunākie subneptūnu novērojumi atklājuši, ka tām ir daudzveidīgas atmosfēras, kas nostiprina nepieciešamību tālāk pētīt šīs planētas.
K2-18b izmēri un īpašības — rādiuss, masa un spiediens — ļauj šo eksoplanētu pieskaitīt subneptūnu klasei. Diezgan karsts diskusiju temats ir dzīvības iespējamība uz subneptūniem, jo to iekšienē, iespējams, atrodas augsta spiediena ledus mantija.
Saites.
Planētas.
Superzemes
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 26 Septembris 2025 07:21
- Autors Redaktors
Negaidīti reti ir sastopamas planētas ar rādiusu, kas ir 1,5–2 reizes lielāks par Zemes rādiusu, salīdzinot ar prognozēto to sastopamības biežumu. Šo parādību sauc par rādiusu ieleju. Planētas ar vidējiem rādiusiem nespēj noturēt savu atmosfēru, jo zvaigznes starojums un planētas paša izstarotā enerģija izraisa gāzu izplūšanu. Planētas ar vēl mazāku rādiusu dēvē par superzemēm un ar lielākiem rādiusiem – par subneptūniem.
Starojums
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 22 Septembris 2025 23:20
- Autors Redaktors
Starojums ir enerģijas starveida vai viļņveida izplatīšanās telpā.
Tiek izšķirti šāda veida starojumi:
- elektromagnētiskais starojums. Rodas elektromagnētismā. Elektromagnētiskie viļņi, piemēram, radioviļņi vai redzamā gaisma, izplatās gan vidē, gan vakuumā;
- akustiskais starojums. To rada mehāniski viļņi elastības spēku ietekmē, veidojot saiti starp ķermeņa daļām. Mehāniskie viļņi, piemēram, ultraskaņa vai seismiskie viļņi, izplatās tikai vidē;
- elementārdaļiņu starojums. Tas notiek, atoma kodolam radioaktīvi sabrūkot, izstarojot alfa daļiņas, elektronus vai pozitronus;
- gravitācijas starojums. To rada gravitācijas viļņi, ko saskaņā ar vispārīgās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustība esoši masīvi ķermeņi. Potenciāli gravitācijas viļņu avoti ir, piemēram, pārnovu sprādzieni vai melno caurumu mijiedarbība;
- ģeopatogēnais starojums. Akadēmiskā zinātne to neatzīst.
Nenoteikti starojuma veidi. Akadēmiskā zinātne neatzīst:
- Zemes starojumu, kas pēc būtības atbilst elektromagnētiskajam starojumam un elektromagnētiskā spektra skalā ir starp zemfrekvences (radioviļņi) un infrasarkano starojumu;
- astrālo starojumu;
- dievišķo starojumu. Tā forma un daudzveidība atgadina gan elektromagnētiskos, gan mehānisko viļņus.
Saites.
Enerģija.
Sinhronizācija
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 26 Septembris 2025 07:16
- Autors Redaktors
Sinhronizācija.
Šterns, O. (~1930.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 11 Septembris 2025 08:20
- Autors Redaktors
Atomu un molekulu kūļu difrakciju 1930.gadā novēroja vācu zinātnieki O.Šterns un I.Estermanis, laižot atomu vai molekulu kūli uz kristālu un reģistrējot atstaroto daļiņu plūsmas intensitāti atkarībā no difrakcijas leņķa.
