Speciālā relativitātes teorija
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 01 Novembris 2025 07:48
- Autors Redaktors
1905.gadā A.Einšteina izveidota teorija - jauna mācību par telpu un laiku.
Elektromagnētiskās parādības kustīgā vidē klasiskā elektrodinamika pilnībā izskaidrot nespēja. Radušās grūtības novērsa A.Einšteins, kas 1905.gadā, balstoties uz pēdējiem fizikas sasniegumiem, izveidoja Speciālo relativitātes teoriju, kas pilnīgi noraidīja pasaules ētera eksistenci un pierādīja, ka elektrodinamikas likumus nevar reducēt uz klasiskās mehānikas likumiem. Mazos telplaika intervālos izpaužas elektromagnētiskā lauka kvantu īpašības, ko klasiskā elektrības teorija neievēro. Šīs īpašības apraksta kvantu elektrodinamika. Gaismas ātrums ir konstants un visiem novērotājiem vienāds. Tātad tas nemainās atkarībā no tā vai virzāmies prom no gaismas, vai tai tuvojamies, un neatkarīgi no tā, kas gaismas ātrumu mēra. Tādejādi laiks un attālumi kļūst relatīvi, piemēram, kustīgam objektam laiks rit lēnāk un visi attālumi ir īsāki.
Tā pierādīja pasaules mehāniskās ainas ierobežotību. Kļuva skaidrs, ka elektromagnētiskais lauks ir īpaša matērijas forma.
Stoļetovs, A. (1888.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 18 Oktobris 2025 09:43
- Autors Redaktors
1888.gadā krievu zinātnieks A.Stoļetovs formulēja ārējā fotoefekta likumus.
Šmits, V. (~1873.g.)
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 13 Oktobris 2025 22:50
- Autors Redaktors
1873.gadā angļu zinātnieks V.Šmits atklāja iekšējo fotoefektu.
Stounijs, Dž. (~1874.g.)
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 14 Oktobris 2025 06:40
- Autors Redaktors
1874.gadā angļu zinātnieks Dž.Stounijs izteica domu, ka elektriskais lādiņš ir diskrēts, un aprēķināja tā vērtību. Viņš arī ieteica postulētā elektriskā lādiņa vienību nosaukt par elektronu.
Statistiskā fizika
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 11 Oktobris 2025 08:54
- Autors Redaktors
1868.-1872.gados austriešu zinātnieks L.Bolcmanis izstrādāja statistisko fiziku - Bolcmaņa statistiku, Bolcmaņa sadalījumu.
