Fosfatēšana
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 03 Oktobris 2025 00:07
- Autors Redaktors
Metālu Fe, Al, Zn un to sakausējumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska pārklāšana ar nešķīstošu fosfātu kārtiņu.
Fosfatēšanu veic, izstrādājumu pēc virsmas sagatavošanas iegremdējot karstā dzelzs, mangāna, cinka vai kadmija fosfātu šķīdumā. Fosfātu kārtiņa, kas pārklāta ar laku, krāsu vai eļļu, pasargā metālu no korozijas atmosfērā, saldūdenī vai jūras ūdenī.
Saites.
Fosfāti.
Fosfatāzes
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 02 Oktobris 2025 11:07
- Autors Redaktors
Hidrolāžu klases fermenti.
Katalizē fosforskābes ēsteru hidrolīzi. pazīstamākās fosfatāzes ir sārmainā un skābā fosfatāze, kas katalizē nukleozīdu veidošanos no nukleotīdiem un fosforskābes atlikuma pārneses reakciju.
Fosfatāzes satur dzīvnieki, augi un mikroorganismi.
Saites.
Hidrolāžu klase.
Fermenti un fermentologija.
Fortrans
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 02 Oktobris 2025 03:26
- Autors Redaktors
Angliski - for[mula] tran[slator].
Viena no visvairāk izplatītākajām ESM programmēšanas valodām.
To izmanto galvenokārt zinātniskiem un tehniskiem aprēķiniem. Pirmā fortrana versija tika izveidota 1956.gadā ASV Dž.Bekusa vadībā ESM IBM-704 programmēšanai un izraisīja strauju programmēšanas valodu attīstību.
Versiju for-tran IV mūsu savulaik lietoja visu tipu ESM. Programmu, izmantojot fortranu, pieraksta veidā, kas ļoti tuvs parastajam matemātikas formulu pierakstam, un kurā norāda arī aprēķinu izpildes secību. Īpaša programma, fortransa translators, sniedz iespēju ESM automātiski pārveidot šo pierakstu mašīnvalodā un pēc tam izdarīt aprēķinus.
Raksturīgas fortrana iezīmes: vienkāršība, programmas veidošana no neatkarīgi translētām apakšprogrammām.
Saites.
Programmēšana.
Fortunatovs, Filips (1848.-1914.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 02 Oktobris 2025 10:23
- Autors Redaktors
Krieviski - Фили́пп Фёдорович Фортуна́тов.
Krievu valodnieks, Maskavas lingvistiskās skolas pamatlicējs, ievērojams salīdzināmi vēsturiskās indoeiropeistikas pārstāvis, daudzu valstu zinātnisko biedrību loceklis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1848.gada 14.janvārī.
1868.gadā beidzis Maskavas universitāti.
1876.-1902.gados Maskavas universitātes profesors.
1898.gadā kļuva par Pēterpils ZA akadēmiķi.
1907.gadā kļuva par Serbijas ZA īstenais loceklis.
1911.gadā kļuva par Kristiānijas (tagad Osla) universitātes filozofijas doktoru.
Bija speciālists vispārējā valodniecībā - viņam bija darbi par valodu un domāšanu, valodu izcelšanos, izstrādājis morfoloģiju valodu klasifikācijai.
Pētījis senās ide valodas (sanskrita, senslāvu), pirmvalodas rekonstrukcijās balstījies uz slāvu un baltu valodu faktiem, atklājis akcenta pārvirzes likumu slāvu un baltu valodās - "Ob udareņiji i dolgoķe v baltijskih jazikah." 1895.g., vienlaikus ar šveiciešu valodnieku F.de Sosīru - Fortunatova-Sosīra likums.
Apceļojis Lietuvu, vākdams un pētīdams leišu valodas izloksnes un folkloru.
Izstrādājis vārda gramatisko formu teoriju. Licis pamatus slāvu paleogrāfijai.
J.Endzelīns norādījis, ka F.Fortunatova darbi ir svarīgi baltistikā.
Miris 1914.gada 3.oktobrī.
Saites.
Valodniecība un valodnieki.
Forsmanis, Verners (1904.-1979.g.)
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 29 Septembris 2025 00:05
- Autors Redaktors
Vāciski - Werner Theodor Otto Forßmann.
Vācu ārsts ķirurgs, urologs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1904.gada 29.augustā.
1928.gadā beidzis Berlīnes universitāti.
1929.gadā izstrādājis sirds katetrizācijas metodi, ko pārbaudījis pie sevis.
1956.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
1956.-1964.gados bija Maincas universitātes profesors.
1964.-1970.gados Diseldorfas universitātes profesors.
Miris 1979.gada 1.jūnijā.
Saites.
Nobeļa prēmija.
