Fonoloģija
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 11 Augusts 2025 00:07
- Autors Redaktors
Fonētikas nozare, kas pēta valodas skanisko līdzekļu funkcijas.
Pēc ckitiem uzskatiem - patstāvīga valodas nozare. Fonoloģija atspoguļo parādību, ka valodas lietotāji atšķirīgus valodas fizikālos veidojumus attiecina uz vienu klasi, ja tiem ir viena un tā pati funkcija un vieta sistēmā, piemēram, latviešu valodā "a" skaņa dažādu cilvēku izrunā vai dažadās skaņu apkaimēs ir akustiski atšķirīga, tomēr to uztver par vienas un tās pašas fonēmas realizāciju.
Fonoloģijas pētījumos konstatē skanisko līdzekļu modeļus kā valodas funkcionālas pamatvienības - fonēmas, intonēmas, prosodēmas, tonēmas u.c. Pamatvienības apvieno sistēmās, izmantojot jēdzienus "opozīcija," "diferenciālas pazīmes" (fonēmas t-d ir opozīcijā pēc diferentām pazīmēm "nebalsīgs-balsīgs").
Vēsture. Par patstāvīgu nozari fonoloģija izveidojās Prāgas lingvistiskajā skolā XX gs. 20.-30.gados - N.Trubeckojs, R.Jakobsons, S.Karcevskis.
Fonoloģijas uzdevumi, principi un metodes pirmo reizi sistemātiski formulēti N.Trubeckoja darbā "Fonoloģijas pamati" (1939.g., vācu val.).
Mūsdienās fonoloģijai ir vairāki novirzieni ar atšķirīgu teorētisko un metodoloģisko pamatu. Prieksštati par valodas skanisko līdzekļu modeļiem ir senāki nekā fonoloģijas izveide, uz to bāzes veidotas daudzas rakstības, valodas skaņu sistematizācijas.
Latviešu fonoloģijā veikti pētījumi par fonēmām un to sistēmām - A.Laua, par runas intonāciju fonoloģiskajā aspektā - L.Ceplītis.
Saites.
Fonētika.
Fonolīts
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 06 Augusts 2025 23:11
- Autors Redaktors
Phōnē ("skaņa" - grieķu val.) + lithos ("akmens" - grieķu val.).
Efuzīvs iezis.
Pēc sastāva atbilst intruzīvajam nefelīnsienītam: sārmainie laukšpati (sanidīns) un piroksēni, amfiboli, laukšpatīdi (nefelīns, leicīts). Parasti zaļganpelēks. Porfīriska struktūra. Skaldās plānās plāksnītēs; uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa - zvanošais akmens.
Saites.
Efuzīvie ieži.
Fonogrāfs
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 06 Augusts 2025 22:41
- Autors Redaktors
Fono + graphein ("rakstīt" - grieķu val.).
Pirmais aparāts runas un mūzikas ierakstei un atskaņošanai.
To 1877.gadā izgudrojis T.Edisons. Galvenā fonogrāfa sastāvdaļa bija rotējošs cilindra veltnis, uz kura atradās alvas folija (vēlāk lietoja īpašu vaska kārtiņu) un ar stikla membrānu saistīta adata, ko izmntija skaņas ierakstei folijā un atskaņošanai. Maksimālais veltņa atskaņošanas ilgums bija ap 4 minūtēm.
Saites.
Skaņu tehnika.
Fonogramma
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 06 Augusts 2025 23:06
- Autors Redaktors
Fono + gramma ("pieraksts" - grieķu val.).
Informācijas nesējā fiksēts skaņas ieraksts.
Izšķir:
- magnētiskās fonogrammas - viens vai vairāki magnētiskie celiņi magnētiskajā lentē;
- mehāniskās fonogrammas - spirālveida rieviņa skaņu platē;
- optiskās jeb fotogrāfiskās fonogrammas - skaņas celiņš kinofilmā.
Pēc fonogrammā fiksētās informācijas par skaņas avotu telpisko izvietojumu izšķir monofoniskās, stereofoniskās, kvadrofoniskās u.c. fonogrammas.
Saites.
Skaņu tehnika.
Fonogrāfiskais raksts
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 05 Augusts 2025 22:25
- Autors Redaktors
Skaņu raksts, raksta veids, kurā zīmes apzīmē valodas skaņas vai fonēmas.
Fonogrāfiskais raksts ir feniķiešu, grieķu, latīņu, arābu, slāvu raksts.
Ir 2 fonogrāfiskā raksta sistēmas:
- konsonantiskais raksts - tajā pamatzīmes (burti) apzīmē tikai līdzskaņus. To iedala konsonantiskajā rakstā, kad patskaņi netiek apzīmēti, piemēram, feniķiešu rakstā, un konsonantiskajā rakstā ar diakritiskām zīmēm, kad patskaņus apzīmē ar īpašām papildus zīmēm, piemēram, žīdu kvadrāta, arābu rakstā;
- vokāliski konsonantiskais raksts - tajā apzīmē gan līdzskaņus, gan patskaņus (arī divskaņus), piemēram, grieķu, latīņu raksts.
Konsonantiskais raksts attīstījās II g.tk.pmē. 2.pusē, vokāliski konsonantiskais - I g.tk.pmē. sākumā.
Saites.
Rakstību veidi.
