Aliens

Čerenkova-Vavilova starojums

Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, ja lādēta daļiņa pātvietojas vidē ar ātrumu, kurš lielāks par gaismas viļņu ātrumu šai vidē, t.i., ja v>c/n, kur v - daļiņas ātrums, c - gaismas ātrums vakuumā, n - vides laušanas koeficients.

Šis starojums novērojams tīros, dzidros šķidrumos, cietvielās, kā arī saspiestās gāzēs. Starojums izplatās virzienā, kas ar daļiņas kustības virzienu veido leņķi sigma, turklāt kosinus no sigmas - c/nv. Ātrumu, kāds daļiņai jāsasniedz, lai būtu novērojams Čerenkova-Vavilova starojums, sauc par robežātrumu, bet atbilstošo enerģiju - par robeženerģiju. Šķidrumos un cietvielās elektroniem robeženerģija ir  ~10⁵ eV, protoniem - ~ 10⁸ eV.

Izstrādātas eksperimentālās metodes, kur starojumu izmanto daļiņu reģistrēšanai un pētīšanai augsto enerģiju fizikā - Čerenkova skaitītājs. 

Starojumu 1934.gadā atklājuši krievpadomju fiziķi P.Čerenkovs un S.Vavilovs. Tā veidošanās mehānismu 1937.gadā izskaidrojuši krievpadomju fiziķi I.Franks un I.Tamms.

Saites.
Elektromagnētiskais starojums.

Čerenkovs, Pāvels (1904.-1990.g.)

Krieviski - Па́вел Алексе́евич Черенко́в.
Krievu fiziķis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1904.gada 28.jūlijā.
1928.gadā beidzis Voroņežas universitāti, fiziķa S.Vavilova skolnieks.
Kopš 1930.gada strādāja PSRS ZA P.Ļebedeva Fizikas institūtā.
1934.gadā atklājis starojumu, kas rodas, ja daļiņas kustības ātrums vidē - Čerenkova-Vavilova starojums.
Kopš 1946.gada PSKP biedrs. 
1946. un 1952.gados saņēmis Staļina prēmiju.
Kopš 1951.gada Maskavas Inženierfizikas institūta profesors.
1958.gadā par starojuma atklāšanu saņēmis Nobeļa prēmiju.
1970.gadā kļuva par PSRS ZA akadēmiķi.
1977.gadā saņēmis Valsts prēmiju.
Zinātniskie darbi kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā, kosmiskā starojuma fizikā.
Miris 1990.gada 6.janvārī. 

Saites.
Nobeļa prēmija. 
Fizika un fiziķi.

Čerenkova skaitītājs

Kodolstarojuma detektors, kura darbība balstās uz Čerenkova-Vavilova starojumu.

Galvenā skaitītāja sastāvdaļas - radiators (viela, kurā daļiņas ātrums lielāks nekā gaismas ātrums tajā), optiskā sistēma un fotoelektronu daudzkāršotāji, kas pārveido gaismas signālu elektriskajā. radiatorus izgatavo no gāzes, šķidruma vai cietvielas, piemēram, no organiskā stikla, svina stikla, ūdens.

Ir 3 tipu Čerenkova skaitītāji: sliekšņa, diferenciālie un pilnās absorbcijas skaitītāji. Sliekšņa skaitītājs reģistrē visas daļiņas, kuru enerģija ir lielāka par noteiktu (sliekšņa) enerģiju, diferenciālie skaitītāji - daļiņas, kam enerģija ir noteiktā enerģiju intervālā, pilnās enerģijas skaitītāji - elektronus un gamma kvantus.

Čerenkova skaitītājam ir liela izšķirtspēja, to lieto kodolfizikā un augsto enerģiju fizikā, lai identificētu un pētītu elementārdaļiņas.

Saites.
Čerenkova-Vavilova starojums.

Čērča tēze

Apgalvojums, ka katra funkcija, kas izrēķināma intuitīvā nozīmē, ir arī daļēji rekursīva.

Čērča ēze nav teorēma, bet eksperimentāls novērojums, ko atzīst par vienu no nozīmīgākajiem XX gs. matemātikas atklājumiem. Tēzes secinājums: ja kādu masu problēmu nevar atrisināt ar algoritmiem, kas raksturoti ar rekursīvām funkcijām, tad vispār nav tāda algoritma, ar kuru varētu atrisināt šo problēmu. Tādejādi rekursīvo funkciju teoriju var interpretēt kā algoritmu teoriju.

Čērča tēzi 1936.gadā publicējis amerikāņu zinātnieks A.Čērčs, tā izturējusi intensīvu pārbaudi kopš 1934.gada - piemēram, apskatītas funkcijas, kas  izrēķināmas ar Tjūringa mašīnas u.c. algoritmu palīdzību; iegūtas ārēji pilnīgi atšķirīgas, taču ekvivalentas rekursīvo funkciju klases definīcijas.