Čūskogas, čūskogu ģints
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 29 Jūnijs 2025 11:15
- Autors Redaktors
Paris.
Liliju dzimtas ģints.
Daudzgadīgi lakstaugi. Eirāzijā. 20 sugas, latvijā tikai četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia), kam 4-5 lapas stumbra augšdaļā vienā mieturī. Indīgs augs, sevišķi sakneņi un zilimelnās ogas. Diezgan bieži visā valstī mitros, ēnainos mežos, krūmājos.
Saites.
Liliju dzimta.
Čūskneša zvaigznājs
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 29 Jūnijs 2025 11:03
- Autors Redaktors
Čūsknesis (V).
Ekvatoriāls zvaigznājs Piena Ceļā, kas dala divās daļās Čūskas zvaigznāju.
Vēsture. Senie grieķi to dēvēja par Ofiuhos, bet tā latīniskais nosaukums ir Serpentariuss. Senie grieķi Čūskneša zvaigznāju, kas sadala Čūskas zvaigznāju divās daļās - galvā un astē, saistīja ar ārstniecības dievu Asklēpiju.
Spožākā ir balta 2,0. vizuālā zvaigzņlieluma zvaigzne Čūskneša alfa (arābiski - Ras Alhague). Šajā zvaigznājā atrodas Bārnarda zvaigzne - otra tuvākā zvaigzne Saules sistēmai pēc Centaura Alfas sistēmas.
Čūskneša zvaigznājs nav zodiaka zvaigznājs, taču saule tajā atrodas ik gadus no 27.novembra līdz 17.decembrim. Tādēļ šo zvaigznāju mēdz dēvēt arī par 13.zodiaka zvaigznāju. Ja būtu nevis 12, bet 13 zodiaka zvaigznāju, tad šajā zīmē dzimušie būtu no 30.novembra līdz 18.decembrim.
Novērojams vasarā.
Saites.
Zvaigznāji.
Čūskķirzakas, čūskķirzaku dzimta
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 28 Jūnijs 2025 22:53
- Autors Redaktors
Pygopodidae.
Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta.
Dažāda lieluma čūskām līdzīgas ķirzakas - garums 12-75 cm. Priekškāju nav, vairākumam tikai pakaļkāju rudimenti. Aste gara, nometama. Pārsvarā nakts dzīvnieki. Pārtiek galvnokārt no bezmugurkaulniekiem. Dzīvo uz zemes, daļa ir tipiski racējdzīvnieki.
Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā 7 ģintis un 13 sugas.
Saites.
Ķirzakveidīgo apakškārta.
Čūskmēlītes, čūskmēlīšu rinda
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 29 Jūnijs 2025 10:54
- Autors Redaktors
Ophioglossales.
Paparžveidīgo klases rinda.
Dauzgadīgi dažādsporu lakstaugi. Katru gadu izaug tikai 1 lapa, kas sadalīta veģetatīvajā un ģeneratīvaja daļā.
Čūskmēlīšu rinda tikai čūskmēlīšu dzimte (Ophioglossaceae) izplatīta sporādiski visā pasaulē. 3 ģintis, ap 90 sugām. Latvijā 6 sugas.
Čūskmēlīšu ģintī (Ophioglossum) 45 sugas, Latvijā tikai parastā čūskmēlīte - O.vulgatum. Lapas ģeneratīvā daļa vesela, cilindriska. Aug pa retam visā valstī, mitrās, zālainās pļavās.
Ķekarpaparžu ģintī (Botrychium) 30 sugas, latvijā 5 sugas. Lapas ģeneratīvā daļa plūksnaini zaraina. Pusmēness ķekarpaparde (Botrychium lunaria) diezgan bieži visā valstī, parējās sugas - reti, sevišķi vienkāršā ķekarpaparde (Botrychium simplex).
Saites.
Paparžveidīgo klase.
Čurļonīte, Jadvīga (1899.-)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 28 Jūnijs 2025 09:12
- Autors Redaktors
Lietuviski - Jadvyga Čiurlionytė.
Lietuviešu muzikoloģe.
Radniecība. M.K.Čurļoņa māsa.
Dzīvesgājums. Dzimusi 1899.gada 17.decembrī.
No 1945.gada Lietuvas konservatorijas pedogoģe.
1948.-1958.gados Lietuvas konservatorijas tautas mūzikas kabineta dibinātāja un vadītāja.
1965.gadā saņēmusi Lietuvas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.
No 1969.gada mākslas zinātņu doktore un Lietuvas konservatorijas profesore.
Pētījusi lietuviešu muzikālo folkloru - pierakstījusi ap 4000 lietuviešu tautasdziesmu.
Sarakstījusi grāmatu "Atmiņas par M.K.Čurļoni" (1970.g., latviski 1975.g.).
Saites.
Lietuviešu folklora.
