Aliens

Krīgera ala

Sirdsdarbību negatīvi ietekmējoši glikozoīdi, kas saistīti ar zināmām medību indēm, atklāti uz Krīgera alā (Dienvidāfrika) atrastiem kāda pārnadža augšstilba kaulā iešautiem bultu galiem, kuri datēti ar aptuveni 6700 gadiem pirms mūsdienām.

Saites.
Alas un grotas.

Kokosu sala

Sala Indijas okeānā.

Te savas ekspedīcijas laikā 1831.-1835.gados ar kuģi "Bigles" ieradās jaunais Č.Dārvins.

Kvalazulnatāla, DĀR province

Province DĀR.

Aplūkojmie objekti.
      Umlatuzānas grota. Pētnieki, interesējoties par dabīgo inžu izmantošanu Dienvidāfrikas senākajās kultūrās, nolēma pārbaudīt vai Umlatuzānas klinšu grotā netālu no Kvalazulu-Natālas provinces Hilkrestas pilsētas 1985.gadā arheoloģiski pētītā senvietā atrasto 216 bultu galu vidū nav arī tādi, uz kuriem varētu būt saglabājušās kādas toksiskas vielas mikropaliekas. Kultūrslānis, kurā šie bultu gali tika atrasti, visai pārliecinoši ir datēts ar Howiesons Poort arheoloģiskās senvietas vārdā nosaukto periodu, kas ilga no aptuveni 65 800 līdz 59 500 gadam pirms mūsdienām un kuram raksturīgās akmens apstrādes tehnoloģijas bija izplatītas mūsdienu Dienvidāfrikas, Lesotas un Namībijas teritorijās.

Saites.
Dienvidāfrikas Republika.

Kalamakijas ala

Karsta ala Dienvidgrieķijā.

Atrašanās vieta. Dienvidgrieķija, Mani pussala.

Apraksts. Karsta ala, kas izveidojusies iežos jūras krasta atsegumā. 2013.gadā te uzietas neandertāliešu atliekas. 
Ģeoloģiski pirms apmēram 100 000 gadu izveidojusies, ala pastāvēja līdz apmēram 39 000 gadu pirms mūsdienām, kad aizbira ar zemi un akmeņiem. Pēc tam, pirms kādiem 5000 gadiem, jūras viļņi alas muti atkal atvēra. Šobrīd alu veido apmēram 8 metru augsta un 7 metru plata galerija, taču kopējais Kalamakijas alas dziļums ir 20 metru.

Izpēte. Kalamakijas alu ilgstoši, no 1993. līdz 2006. gadam, pētīja starpdisciplināra starptautiska komanda.
Zinātnieki alas nogulumos atrada gan no krama, kvarca un gliemežvākiem darinātus neandertāliešiem raksturīgos Mustjē tipa rīkus, gan lielu daudzumu dzīvnieku atliekas, tostarp dažādu plēsēju, zālēdāju, sīko mugurkaulnieku un gliemežu fosīlijas. Vairākos alas slāņos atrada arī cilvēku kaulus, kuru morfoloģiski noteica kā piederīgus neandertāliešiem. Pavisam uzieti 14 kauli, tai skaitā 10 atsevišķi zobi, viens galvaskausa fragments un 3 mugurkaula skriemeļi. Uz daļas no kauliem bija redzamas plēsoņu zobu pēdas. Zinātnieki lēš, ka kauli piederējuši vismaz 8 atsevišķiem indivīdiem, tai skaitā diviem bērniem.

Ņemot vērā alas nogulumu jaunāko vecumu, kas atbilst laikam, kad Eiropā ienāca kromaņjonieši, turpmākajos pētījumos Dienvidgrieķijā zinātnieki cer atrast liecības par neandertāliešu un Homo sapiens mijiedarbību, kā arī meklēt pēdas seno cilvēku agrīnajai kuģošanai.

Saites.
Dienvidgrieķijā atrasti neandertāliešu kauli.

Saites.
Mani pusala.
Alas un grotas.