Kalamakijas ala
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 18 Oktobris 2025 08:32
- Autors Redaktors
Karsta ala Dienvidgrieķijā.
Atrašanās vieta. Dienvidgrieķija, Mani pussala.

Apraksts. Karsta ala, kas izveidojusies iežos jūras krasta atsegumā. 2013.gadā te uzietas neandertāliešu atliekas.
Ģeoloģiski pirms apmēram 100 000 gadu izveidojusies, ala pastāvēja līdz apmēram 39 000 gadu pirms mūsdienām, kad aizbira ar zemi un akmeņiem. Pēc tam, pirms kādiem 5000 gadiem, jūras viļņi alas muti atkal atvēra. Šobrīd alu veido apmēram 8 metru augsta un 7 metru plata galerija, taču kopējais Kalamakijas alas dziļums ir 20 metru.
Izpēte. Kalamakijas alu ilgstoši, no 1993. līdz 2006. gadam, pētīja starpdisciplināra starptautiska komanda.
Zinātnieki alas nogulumos atrada gan no krama, kvarca un gliemežvākiem darinātus neandertāliešiem raksturīgos Mustjē tipa rīkus, gan lielu daudzumu dzīvnieku atliekas, tostarp dažādu plēsēju, zālēdāju, sīko mugurkaulnieku un gliemežu fosīlijas. Vairākos alas slāņos atrada arī cilvēku kaulus, kuru morfoloģiski noteica kā piederīgus neandertāliešiem. Pavisam uzieti 14 kauli, tai skaitā 10 atsevišķi zobi, viens galvaskausa fragments un 3 mugurkaula skriemeļi. Uz daļas no kauliem bija redzamas plēsoņu zobu pēdas. Zinātnieki lēš, ka kauli piederējuši vismaz 8 atsevišķiem indivīdiem, tai skaitā diviem bērniem.
Ņemot vērā alas nogulumu jaunāko vecumu, kas atbilst laikam, kad Eiropā ienāca kromaņjonieši, turpmākajos pētījumos Dienvidgrieķijā zinātnieki cer atrast liecības par neandertāliešu un Homo sapiens mijiedarbību, kā arī meklēt pēdas seno cilvēku agrīnajai kuģošanai.
Saites.
Dienvidgrieķijā atrasti neandertāliešu kauli.
Saites.
Mani pusala.
Alas un grotas.
Kohtlajarve
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 14 Septembris 2025 17:17
- Autors Redaktors
Pilsēta Igaunijas ZA.
Vēsture. Pirmo reizi degakmens rūpniecisko izstrādi pilsētas apkaimē aizsāka 1916.gadā, kad tika bloķēta britu akmeņogļu piegāde Pēterpilij. Degslāneklis tika iegūts atklātos karjeros un šahtās valsts ZA: Kohtlajarves, Sompas, Kivieli, Sirgalas u.c. atradnēs.
XX gs. 80.gados Igaunija elektroenerģijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju pasaulē ieņēma trešo vietu pēc Kanādas un Norvēģijas, jo degakmens tika plaši izmantots enerģētikā un ķīmiskajā rūpniecībā.
Tagad apkārtnē slejas izdedžu kalni – terikoni. Izdedžu kalnus vietējie ziemē slēpo.
1985.gadā virs Kohtlajarves novērots NLO, kas kustējies pa spirālveida trajektoriju.
Apraksts. Pilsētas tuvumā ir lielas degslānekļa iegulas: sauli aizsedz pelēka dūmaka, redzami melni pelnu kalni.
Aplūkojamie objekti.
Kohtlas-Nemmes izrakumu parks. Te 2001.gadā vienā no šahtām iekārtots raktuvju muzejs. Piešķir strādnieku pufaikas, ķiveres un lukturišus, ved pazemē. Tagad cilvēkam pieejami tikai daži no 60 km raktuvju eju, pārējie drošības dēļ aizpludināti. Esot bijuši gadījumi, kad pamestas šahtas iebrūk ar visu mežu un pļavu virs tās.
Muzejs piedāvā doties pazemē ar vagoniņiem, redzēt izrakumu darbus, izmēģināt kalnraču darbarīkus un turpat paēst viņu pusdienas. Viss notiek gida pavadībā, kurš ir pieredzējis raktuvju strādnieks. Viesiem stāsta, ka racēju alga bijusi 600-800 rubļu, kad skolotāji pelnījuši 60 – 80.
Strādnieki sākumā urbuši, vēlāk spridzinājuši, tad krāvuši iežu gabalus vagonetēs lai pa sliedēm izvestu virszemē. Tur gigantiskā šķirošanas kompleksā sevietes ar rokam atdalījušas evajadzīgos piemaisījumus, bet degslānekli veda uz Narvu. Tas joprojām nodrošina 90 % Igaunijas elektrības. Daļu dedzina arī tepat, ražojot dažādus ķīmiskus produktus.
Saites.
Igaunija.
Kefalonija, Kefalonijas sala
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 20 Aprīlis 2025 07:37
- Autors Redaktors
Grieķiski - Κεφαλονιά.
Lielākā Jonijas arhipelāga sala.
Platība - 737 kvkm.
Atrodas starp Zakintas un Lefkādas salām.
Aplūkojamie objekti. Pazīstama no "Kapteiņa Korelli mandolīnas," un paši salinieki apgalvo, ka tā esot viena no 10 visskaistākajām pasaules salām. Einosa kalni. Daudzi līcīši un pasakainas pludmales.
Salā notiek reliģiskais brīnums - Svētās Dievmātes Uspeņija (krievu val.) svētkos atdzīvojas sen noplūktas lilijas.
Argostola. Salas administratīvais centrs.
Melisanas pazemes ezers. Līdzinās slavenajām Meksikas senotēm. Te ir vienīgais ūdensrijējs pasaulē, kur jūras ūdens, griezdams dzirnavu ratu, pazūd pazemē.
Mirtas pludmale. (Myrtos)
Markopolē un kaimiņu Arginijas ciemā reliģisko svētku laikā baznīcās atlien čūskas.
Saites.
Jonijas athipelāgs.
Korfas sala
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 15 maijs 2025 16:55
- Autors Redaktors
Viena no Jonijas salām ar bagātu vēsturi.
Gleznaina sala, kas apvieno skaistu dabu un vēsturiskas apskates vietas. To mēdz dēvēt par Grieķijas zaļāko salu. Savā grāmatā "Mana ģimene un citi zvēri" to jūsmīgi apcerējis arī dabas pētnieks un zoologs Dž.Darels. Lai gan salas piekrasti izraibinājušas kūrortpilsētas, Korfa piedāvā daudz vairāk nekā tikai pludmales – mežus, olīvu birzis, lēzenus kalnus, līčus un klintis.
Aplūkojamie objekti.
Korfa. Visa pilsēta ir kā viens liels, dzīvs muzejs. Vecpilsētā jūtama venēciešu aura, kas atspoguļojas arhitektūrā un šaurajās ieliņās. Šeit ir daudz neoklasicisma ēku un citu iespaidīgu celtņu. Populārākie objekti – Sv.Miķeļa un Sv.Džordža pils, Listonas arkāde, Katoļu katedrāle, Maitlendas rotunda, Jonijas parlaments un Kapodistrijas ģimenes savrupmāja.
Eņģeļu pils. Arī - Angelokastro cietoksnis. Nekad neieņemta Bizantijas cietokšņa drupas. Viduslaiku pilsdrupas atrodas kalna virsotnē, un skats, kas no šīs vietas paveras, liek elpai aizrauties. Tā ir viena no zīmīgākajām Bizantijas pilīm visā Grieķijā. Pirmā pils šeit tika uzcelta XIII gadsimtā, lai iedzīvotājus pasargātu no pirātiem un venēciešiem.
Kerkīra. Salas administratīvais centrs. Sv.Spiridona tornis, Esplanāde, Sv.Mihaila un Sv.Georga pils, venēciešu cietokšņi, ieliņu labirinti, strūklakas. Te atrodas Sv.Spiridona baznīca (Spiridona tornis?), kur atdusas Sv.Spiridona netrūdošās atliekas - viens no reliģiskajiem brīnumiem.
Palaiokastritsa. Tūristu iecienīts ainavisks kūrorts, viena no ainaviskākajām vietām Korfas salā. Atrodas uz mežiem apaugušām, melnām klintīm, ieskauj 3 pasakainus līčus, jūrā "izmētātas" saliņas un kristāldzidrs ūdens. Apkārtne ir ideāla vieta pārgājieniem kalnos.
Kanonas pussala. No tās var redzēt blakus esošo Pontikonisas jeb Peles salu. Te ir pārgājienu un pastaigu takas, kas Korfas dabu ļauj novērtēt visā tās krāšņumā. Kanonas pussala ir arī laba vieta lidmašīnu vērošanai.
Dzīvības avota klosteris. (Moni Theoto'kou) Celts 1228.gadā.
Sidaras ciems. Smilšu pludmales, neparasti klinšu veidojumi, Mīlestības kanāls.
Kalama. No mierīga zvejnieku ciema pārtapusi par kūrortnieku paradīzi. Tas noticis dēļ Darela ģimenes, kas šo vietu izvēlējies par savu mītnes vietu Korfas salā.
Kasiopa. Ostas pilsētiņa ar krodziņiem un neskaitāmām suvenīru bodītēm.
Ahilleja pils. Sniegbalta, dārzu ieskauta. Būvēta un izveidota kā Austrijas imperatores Sisijas miera osta.
Peritrija. Vissenākais Korfas ciems, kas pirms aptuveni septiņiem gadsimtiem bija ļoti blīvi apdzīvots. Ciemā ir vairāk nekā 100 māju, kas uzbūvētas ar rokām, taču ne visas ir saglabājušās. Ciemats atrodas 400 metrus virs jūras līmeņa, jo ļaudis, baidoties no pirātu uzbrukumiem, savulaik pārcēlās tālāk no jūras, tuvāk kalniem. No ciema var pārskatīt jūru un Pantokratora kalnu.
Pantokratora kalns. Korfas augstākā virsotne, kas sniedzas 906 metrus virs jūras līmeņa. No kalna virsotnes, uz kuru ved šaurs ceļš ar straujiem pagriezieniem, labi pārredzama ne tikai visa sala, bet arī kaimiņos esošā Albānija. Skaidrākās dienās esot iespējams ieraudzīt pat Itālijas krastus, kas atrodas vairāk nekā 120 kilometru attālumā. Virsotnē atrodas sens klosteris un arī kafejnīca, kur veldzēties vai ieturēties pēc kāpiena.
Ģimenēm ar bērniem noteikti jāiegriežas "Corfu Aquarium," kurā var apskatīt dažādas ūdens radības un izzināt Vidusjūras faunu un floru.
Saites.
Jonijas salas.