Aliens

Fizikas institūts, Latvijas

1946.gadā dibināts fizikas institūts, kas atrodas Salaspilī.

Vēsture. Dibināts 1946.gadā.
Līdz 1950.gadam bija Fizikas un matematikas institūts.

1981.gadā institūtā bija 16 zinātniskās laboratorijas, Salaspils kodolreaktors, šķidro metālu kontūru nodaļa, skaitļošanas centrs, eksperimentālā nodaļa un magnētiskās hidrodinamikas speciālais konstruktoru birojs. Institūtā strādāja 805 darbinieki - 15 zinātņu doktori, 92 zinātņu kandidāti.

Krievpadomju okupācijas laikā Fizikas institūtā bija šādi galvenie zinātnisko pētījumu virzieni: 

      -  magnētiskā hidrodinamika (MHD) un siltumfizika - E.Blūms, R.Kalniņš, I.Kirko, O.Lielausis, J.Lielpēteris, J.Mihailovs, A.Miķelsons, E.Ščerbiņins. Izstrādāta pusempīriska turbulences teorija, ķermeņu aptecēšana un strūklu teorija, kā arī teorija par siltuma un masas apmaiņu daudzfāžu un polarizējamās vidēs, elektromagnētiskās bezkontaktu mijiedarbības un dažādu MHD mašīnu teorētisko pamatu. Atklāti vairāki fundamentāli efekti: telpiskās turbulences pārvēršanās par divdimensiālo turbulenci magnētiskajā laikā; kosmisko ķermeņu magnētiskā lauka rašanās MHD dinamo efekta rezultātā; magnetoforēze un jauna veida labirintveida nestabilitātes polarizētās vidēs. Izstrādāti ap 50MHD mašīnu tipi dažādām rūpniecības nozarēm, supertīra dzīvsudraba iegūšanas tehnoloģija, ko praktiski izmantoja PSRS un Alžīrijā. MHD sūkņi ieviesti enerģētikā, metalurģijā, ķīmijā, iespiesto shēmu izgatavošanā. Šķidro metālu MHD nozarē Latvijas PSR Fizikas institūts bija vadošā PSRS zinātniski pētnieciskā iestāde;
      -  cietvielu fizika - E.Alukers, V.Kaščejevs, I.Pļaviņa, K.Švarcs, U.Ulmanis. Noskaidrots radiācijas procesu mehānisms, izpētīta luminiscences un radiācijas defektu veidošanās kinētika jonu kristālos. Balstoties uz šiem pētījumiem, izstrādāti optiski atmiņas elementi un termoluminiscences dozimetri, ko izmantoja LPSR medicīnas iestādēs. Noskaidrota radiācijas ietekme uz ferītu, pusvadītāju un dažādu sakausējumu īpašībām. Iegūtos rezultātus izmantoja pusvadītāju materiālu un ierīču ražošanā;
      -  kodolfizika un kodoltehnika - V.Belogurovs, Ņ.Dubinska, Dz.Kalniņš, L.Pelēķis, P.Prokofjevs. Izpētīti retzemju elementu kodolu spektri, kas ierosināti neitronu un kodolu sadursmēs. Radīta šo kodolu starojuma teorija. Izstrādātas materiālu neitronu aktivācijas analīzes metodes. Tiek izstrādāti kodolreaktoru jaudas šķidro metālu regulatori;
      -  teorētiskā fizika - R.Damburgs, E.Gailīte, M.Gailītis, R.Pēterkops, V.Veldre. Izvērsti pētījumi elektronu un atomu sadursmju teorijā. Šie pētījumi ļāva noskaidrot elementāros procesus, kam liela nozīme plazmā un gāzes lāzeros;
      -  matemātika - E.Āriņš, N.Brāzma, J.Daube, E.Fogels, L.Reiziņš, E.Riekstiņš.  Izstrādātas vispārināto telegrāfa vienādojumu risināšanas metodes, risinātas problēmas, kas attiecas uz singulāriem integrālvienādojumiem, skaitļu teoriju.

Fizikas institūta zinātnieki sadarbojās ar vairāk nekā 200 PSRS un ārvalstu (protams, vērīgā čekistu uzraudzībā!) organizācijām. Fizikas institūts krievpadomju okupācijas laikā izdeva Vissavienības žurnālu "Magņitnaja gidrodinamika" (kopš 1965.g.). Fizika sinstitūtā izdoti rakstu krājumi "radiacionnaja fizika" (1.-8., 1964.-1975.g.), "Atomnije stolknoveņija" (1.-4., 1963.-1967.g.), "Trudi" (1.-13., 1950.-1965.g.). 

Fizikas institūta organizētāji - L.Jansons un N.Brāzma (pirmais direktors); 1948.-1967.gados direktors I.Kirko, kopš 1967.gada - J.Mihailovs (acīmredzot, okupanti pārņēma vadību).