Damara, Damaras kalniene
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 11 Septembris 2025 22:50
- Autors Redaktors
Damaraland.
Kniene Āfrikas DR, Namībijas vidienē.
Kristālisko iežu masīvs ar plakanu virsu - vidējais augstums 1000-1500 m, un vairākiem atliku kalniem - Brandbergs (2600 m). urāna, litija, berilija rūdu atradnes. Tropisks pustuksneša klimats, nokrišņi 250-500 mm/gadā. Rieteņu daļā tuksnesis, austreņos - tuksnešaina savanna.
Saites.
Damarlendas kurmjžurka.
Namībija.
Dalmācijas salas
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 31 Augusts 2025 15:37
- Autors Redaktors
Salas Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē.
Ap 1000 salu ar kopplatību ap 2500 kvkm.
Lielākais augstums ir Bračā - 778 m.
Iedala 2 grupās.
Ziemeļu grupa:
Krka - 408 kvkm.
Cresa - 336 kvkm.
Paga - 287 kvkm.
Dugiotoka - 117 kvkm.
Raba - 86 kvkm.
Lošīņa - 75 kvkm.
Dienvidu grupa:
Brača - 396 kvkm.
Hvara - 289 kvkm.
Korčula - 273 kvkm.
Mļeta - 98 kvkm.
Visa - 86 kvkm.
Ģeoloģija. Dalmācijas krastam iegrimtot, tam paralēlās grēdas izveidojušas garenas salas ar stāviem krastiem. Kaļķakmeņi, dolomīti, merģeļi. Masīvi vietām kaili. Karsta procesi. Marmora un boksītu ieguve.
Klimats. Subtropu. Gada vidējā temperatūra līdz 16,7oC (Visā), nokrišņi 500-800 mm/gadā.
Daba. Ozolu un kastaņu meži, mūžzaļi krūmāji - makija.
Audzē citrusus, vīnkokus, olīvkokus un mandeles.
Aitkopība, zvejniecība. Kūrorti un tūrisms.
Saites.
Horvātija.
Adrijas jūra.
Dāla
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 21 Augusts 2025 14:11
- Autors Redaktors
Dala:lven.
Upe Zviedrijas vidusdaļā, kas veidojas satekot Esterdālai un Vesterdālai.
Garums - 240 km, kopā ar esterdālu un tās posmu Siljana ezerā - 520 km.
Baseins - 29 040 kvkm.
Gada notece - ap 12 kubkm.
Sākas Skandināvijas kalnos. Līdz Āvestai augsti krasti. Lejtecē tek caur vairākiem ezeriem - Fērneba, Hēdesunda ezeriem. Ietek Botnijas līcī.
Jaukta ūdens pieplūde, pali līdz jūnijam. Augštevē Trensgletas HES, lejtecē 3 HES. Pludināšana.
Saites.
Upes.
Zviedrija.
Daka
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 17 Augusts 2025 15:00
- Autors Redaktors
Bangladešas galvaspilsēta.
Atrašanās vieta. Bangladeša, Burhigangas krastos, netālu no Padmas (Gangas atteka) un Megnas satekas.
Iedzīvotāji - vairāk kā 2 000 000 (1979.g.).
Starptautiska lidosta.
Vēsture. Daka ir viena no senākajām Bengālijas pilsētām.
1608.-1717.gados bija Bengālijas galvaspilsēta.
XVII gs. - XVIII gs. sākumam bija viens no lielākajiem amatniecības un tirdzniecības centriem pasaulē.
1947.-1971.gados Austrumpakistānas administratīvais centrs.
XX gs. 1.pusē dominē klasicisma un mogulu arhitektūras tradīcijas.
60.gados apbūve veidota pēc L.Kāna ģenerālplāna.
Kopš 1971.gada Bangladešas galvaspilsēta.
Aplūkojamie objekti.
3 universitātes. Dibinātas 1921., 1961., 1970.gados.
Bengālijas Literatūras un valodas akadēmija.
Publickā bibliotēka.
2 muzeji.
Cietoksnis. Sākts celt 1678.gadā.
Bibi Peri mauzolejs. 1684.g.
Mazais un Lielais tirgus. 1663.g., 1664.g.
700 mošeju - Satgumbada mošeja (XVII gs.), Zvaigžņu mošeja (XVIII gs.).
Hinduistu svētnīcas.
Saites.
Bangladeša.
