Čubusangaka Nacionālais parks.
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 07 Jūnijs 2025 17:09
- Autors Redaktors
Chūbu Sangaku.
Dabas parks Honsju salā, Japānā.
1934.gadā dibināts, atrodas Honsju salas vidienē, Hidas grēdā.
Platība - 1697 kvkm, no kā 635 kvkm aizņem rezervāts.
Augstums - līdz 3190 m.
Apdzisuši un dabīgi vulkāni, skujkoku meži, alpīnās pļavas, Himalaju lāči, Japānas makakas.
Saites.
Dabas parki.
Honsju sala.
Ču, upe
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 31 maijs 2025 08:59
- Autors Redaktors
Upe kirgīzijā un Kazahijā.
Garums - 1186 km, kopā ar Džuanariku un Karakudžuru - 1305 km.
Baseins - 62 500 kvkm.
Gada notece, iztekot no kalniem - 2,3 kubkm.
Satekupes Džuanarika un Kočkora sākas no Iekšējā Tjanšaņa ledājiem, Ču augštecē Ortotokojas ūdenskrātuve. Lejpus Boāmas aizas tek pa plašu ieleju. Lejtece starp Mujunkumu un Betpakdalu, izsīkst Aščikola ieplakā nesasniedzot Sirdarju.
Pietekas: Čonkemina, Aksa un Kuragata.
Lejtecē ledus sega no decembra līdz martam. Ču ielejā nozīmīgs apūdeņojuma zemkopības (izmanto vairāk kā pusi noteces) un rūpniecības rajons (Tokmaka, Biškeka, Ču). Ču pilsētas tuvumā ir Čumišas apūdeņošanas mezgls.
Saites.
Upes.
Čooja
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 24 maijs 2025 15:57
- Autors Redaktors
Cho Oyu.
Virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā uz Ķīnas un Nepālas robežas.
Augstums - 8153 m, ledāji.
Pirmie Čooja virsotnē 1854.gadā uzrāpās austriešu alpīnisti H.Tihijs, Z.Jehlers un šerps Pazangs Dava Lama.
Čošas līcis
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 30 maijs 2025 22:21
- Autors Redaktors
Grīvlīcis Barenca jūras DA pie Kaņina pussalas.
Garums - 110 km.
Lielākais platums - 130 km.
Dziļums - 20-55 m.
Pusdiennakts plūdmaiņas līdz 4,3 m. Ledus sega no septembra līdz jūnija beigām.
Saites.
Barenca jūra.
Čogors
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 08 maijs 2025 15:58
- Autors Redaktors
Arī - K-2 vai Godvina Ostena kalns.
Augstākā virsotne Karakorumā un otra augstākā pasaulē (pēc Džomolungmas).
Augstums - 8611 m.
Granīti, gneisi. Dienvidu nogāzē Baltoro šļūdonuis - 62 km.
Vēsture. Alpīnistiem pasaules visgrūtāk iekarojamais kalns. 1954.gadā virsotni pirmie sasniedza itāļu alpīnisti A.Kompanjoni un A.Lečedelli.
2014.gadā, kad latviešu izcelsmes amerikāņu alpīnistam Viesturam bija 55 gadi, viņš kļuva par vecāko kalnā kāpēju, kas uzkāpa otrajā augstākajā pasaules virsotnē - K2.
Saites.
Karakorums.
Kalni.
