Čehijas-Morāvijas augstiene
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 15 Decembris 2024 11:29
- Autors Redaktors
Českomoravska vrchovina.
Atrodas Čehu masīva DA daļā, Čehijas vidienē.
Garums - ap 150 km.
Lielākais platums - 100 km.
Augstākā virsotne Javoržices kalns 837 m.
Gneisi, granīti, diorīti. Dzelzs, polimetālu rūdas, magnezīta, grafīta, būvakmeņu atradnes. Paugurainu augstieņu un zemkalnu reljefs ar atsevišķām klinšainām virsotnēm. Augstieni saposmo galvenokārt Morāvas un Labas pietekas. Nokrišņi 600-1000 mm gadā. Platlapju un skujkoku meži, ielejās - kultūrainava.
Saites.
Čehu masīvs.
Čedžudo
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 14 Decembris 2024 20:10
- Autors Redaktors
Chejudo.
Sala Austrumķīnas jūras ziemeļos, Dienvidkorejas teritorija.
Platība - 1850 kvkm.
Iedzīvotāji - 337 000 (1966.g.).
Subtropisks musonu klimats, nokrišņi līdz 2000 mm gadā. Audzē rīsu, miežus, čumizu. Zvejniecība. Lielākā pilsēta - Čedžu.
Saites.
Austrumķīnas jūra.
Dienvidkoreja.
Čaunas līcis
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 24 Novembris 2024 09:23
- Autors Redaktors
Grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras DA, no kuras to atdala Ajonas sala.
Garums - 150 km.
Lielākais platums - 100 km.
Lielākais dziļums - 25 m.
Krasta līnija maz izrobota.
Osta - Peveka (Krievija).
Saites.
Austrumsibīrijas jūra.
Čeboksāri
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 07 Decembris 2024 11:20
- Autors Redaktors
Pilsēta Pievolgā, osta Volgas krastā, Čuvašijas APSR administratīvais centrs.
Iedzīvotāji - 5000 (1897.g.), 31 000 (1939.g.), 104 000 (1959.g.), 340 000 (1981.g.).
Dzelzceļa stacija, lidosta.
Vēsture. Čeboksāri pirmo reizi rakstu avotos minēti 1469.gadā.
No 1555.gada Maskavijas cietoksnis.
No 1781.gada Kazaņas guberņas apriņķa pilsēta.
Padomju vara Čeboksāros nodiināta 1917.gada 30.oktobrī.
Kopš 1925.gada Čuvašijas APSR administratīvais centrs.
Aplūkojamie objekti.
Novadpētniecības muzejs. Tam ir filiāles - V.Čapajeva, literatūras muzeji.
Mākslas galerija.
Saites.
Čuvašija.
Čatkalas rezervāts
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 23 Novembris 2024 08:47
- Autors Redaktors
Dabas parks Uzbekijā.
Atrašanās vieta. Uzbekija, Rietumtjanšana Čatkalas grēdas atzaros.
Platība - 353 kvkm.
Dibināts 1947.gadā.
Saudzējama Rietumtjanšanam raksturīgā veģetācija: platlapju sausā stepe, riekstkoku-augļukoku meži, kadiķu krūmāji, augstkalnu stepe, pistāciju audzes, alpīnās pļavas. 712 augstāko augu sugu, no tām 72 retas vai endēmiskas. 31 zīdītāju suga, daļa - retas un aizsargājamas: kalnu aita, kalnu kaza, brūnais lācis, sniega leopards, dzeloņcūka, Menzbira murkšķis, Tjanšaņa susliks. Daudz putnu sugu - Himalaju klinšumednis, kalnirbe, piekūni, klijas, grifi, klinšu ērglis, pundurērglis.
Zīmējumi klintīs.
Saites.
Tjanšaņs.
Dabas parki.
Uzbekija.
