Čardžovas rajons
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 09 Novembris 2024 09:32
- Autors Redaktors
Rajons Turkmēnijas austreņu daļā.
Ģeogrāfija. Atrodas Amudarjas vidusteces krastos. Reljefs līdzens, lielākā daļa teritorijas ir Karakuma tuksnesis. Amudarjas labajā krastā - Sundukli smiltāji; DR - Karabila augstienes ziemeļu mala; DA - Kugitangtava grēda (lielakais augstums - 3139 m).
Iedzīvotāji. Turkmēņi - 72,3%, uzbeki 10,9%, krievi 10,6%, tatāri 2%, kazahi 1,1% (1979.g.).
Izrakteņi. Dabasgāze, polimetālu rūda, kālija sāļi, sērs, vārāmā sāls, dabiskie būvmateriāli.
Hidroloģija. Lielākā upe - Amudarja, apgabala robežās 810 km, izmanto apūdeņošanai. Apgabala dienvidu daļu šķērso Karakuma kanāls - apgabalā ap 200 km. Arī Bosagas-Kerku un Krabekaulas kanāli.
Klimats. Krasi kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī no -4oC līdz 2oC; jūlijā 29,5oC.
Nokrišņi priekškalnēs 200 mm gadā, tuksnešos 100 mm. Sausvēji.
Veģetācijas periods 203-235 dienas.
Daba. Tuksneša pelēkzemes, solončaki, takiri. Amudarjas ielejā pelēkzemju pļavu augsnes, alūvijs. Tuksnesis un sausās stepes. Amudarjas ielejā tugaji, kalnos kadiķāji (arčāji).
Aplūkojamie objekti.
Čardžova. Apgabala centrs, piestātne Amudarjas krastā, lidosta. Dibināta 1886.gadā. Līdz 1937.gadam - Novijčardžuja. Iedzīvotāji - 51 000 (1939.g.), 66 000 (1959.g.), 143 000 (1980.g.), 146 000 (1981.g.). Vēstures un novadpētniecības muzejs. Čardžovā (Turkmēnija) bija izplatīti svētceļojumi uz vietām, kas pasludinātas par "Ali pēdām," tomēr vēsturiskais Ali nekad nav bijis Turkmēnijā.
Repetekas rezervāts.
Kerki. Pilsēta.
Saites.
Turkmēnija.
Čapomas ūdenskritums
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 09 Novembris 2024 08:49
- Autors Redaktors
Ūdenskritums Kolas pussalā Krievijā, tūrisma objekts.
Atrašanās vieta. Krievija, Murmanskas apgabals, Kolas pussalas DA, Čapomas upē 12 km no ietekas Baltajā jūrā.
Augstums 15 m (pēc citiem datiem - 25 m), veido 3 kaskādes un lejāk 5 km garš krāču posms.
Čani ezers
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 02 Novembris 2024 18:12
- Autors Redaktors
Beznotekezers Barabas stepē Novosibirskas apgabalā, Krievijā.
Platība - 2000-2600 kvkm, ūdenslīmeņa svārstības ap 3 m.
105 m vjl.
Vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais - 9 m.
Krasta līnija izrobota, ap 60 salu. Ūdens iesāļš. Čana ezers savienots ar Mazo Čana ezeru (200 kvkm, tajā ietek Čulima). Ledus sega no oktobra/novembra līdz maijam. Plaši niedrāji, zveja.
Saites.
Ezeri.
Novosibirskas apgabals.
Čapkaļu rezervāts
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 03 Novembris 2024 15:47
- Autors Redaktors
Čepkeliai. Čepkeļu rezervāts.
Dabas parks Lietuvā.
Atrašanās vieta. Lietuvas dienvidos, pie Baltkrievijas robežas Varēnas rajonā.
Platība - 84,5 kvkm. 58,6 kvkm aizņem Čapkaļu purvs, kas ir lielākais Lietuvā.
1960.-1975.gados te bijis botāniskais un zooloģiskais liegums, 1975.gadā dibināts rezervāts. Saudzējams viens no vecākajiem un unikālākajiem Lietuvas mežpurviem, ar mežu apaugušās iekšzemes kāpas, reliktie ezeri, hidroloģiskais režīms, kas ir augsto purvu dabisko hidroloģisko procesu etalons, meža un mežpurvu flora un fauna - mīt pļavas ķirzakas Čapkaļu varietāte.
Saites.
Dabas parki.
Lietuva.
Čagosu arhipelāgs
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 19 Oktobris 2024 22:56
- Autors Redaktors
Chagos Archipelago.
Koraļļu salu grupa Indijas okeāna centrālajā daļā - Lielbritānijas īpašums.
Arhipelāgs sastāv no 5 koraļļu atolu grupas.
- lielākā ir Djego Garsijas atols. Platība - ap 200 kvkm, ap 1000 iedz. Šai atolā atrodas ASV karabāze.
Audzē kokospalmas, zvejniecība.
Saites.
Indijas okeāns.
